Ināras Svilānes foto
Iveta Dimzule
*****
Uzripo saule virsotnē, kalnā,
Pretī vasara steidz:
Basām kājām, vaļā matiem,
Kāro kalnu augstāk celt.
Saule smaida, smīkņā klusi:
"Sapņotāja, apstājies!
Saaud soļus atpakaļ!
Tava taka lejup steidz."
Cērt tā pliķi saulei sīvi,
Saule pretī kož:
Vienreiz, otrreiz, trešo reizi...
Paklūp soļi vasarai.
Klusi norit gaišas lāses,
Samirkst zelta plakstieniņi,
Melna sagša plecos krīt,
Tumsa, sāpes, bezcerība...
Mirklis izšķirties un izlemt:
Vaidēt, sāpēt, ziedēt,zelt?
Visu dzīvo izskaust, gāzt?
Pabarot un izauklēt?
...Tu vēl dzīvo, elpo smaidi?
Vasara to dāvājusi!
Ogu pērles savērusi,
Maizes klaipu pasniegusi
Un caur saviem zelta matiem
Pašu sauli ielējusi
Dvēselītē tev un man!
2011.g.septembrī
1 komentārs:
Dzejolis labs tikai skolotāja neizskatās diez ko pricīga a vel tikai septembris :D:D::DD::D:D:D
Ierakstīt komentāru