PIESKARIES DVĒSELEI

Septembris ir vasaras un rudens satikšanās laiks. Septembris- tradicionālais Dzejas dienu mēnesis, kad Latvijas ciemos, pilsētās gan šaurākā, gan kuplākā pulkā sanāk dzejas rindu veidotāji, sanāk lirikas cienītāji. Sapulcējas tie, kuriem svarīgi ļaut savai dvēselei izdzīvot radīšanas un patiesu emociju dievišķo pieskārienu sirdij.

Dzejas mēneša izskaņā 28. septembra pēcpusdienā Viļānu pilsētas bibliotēkā izskanēja literāri muzikāls pasākums "PIESKĀRIENS DVĒSELEI". To atklāja Viļānu Mūzikas un mākslas skolas saksofona spēles 7. klases audzēknis Vjačeslavs Litvjakovs. Viņa izpildījumā skanēja neparasts tango, kas ļāva katram pasākuma apmeklētājam sajust gan ugunīgu liesmu, gan skaudru skumju pieskārienus. 

Dzejas rindas  skanēja radošās kopas"Atļaujies ienākt!" dalībnieku izpildījumā.

Jefrosinija Belova ļāva katram izjust izmirstošo ciemu sāpi. Autore savirknējusi vairākus dzejoļus par seno vecticībnieku ciemu- Rimši. 

Mārīte Strode savā dzejā atklāti stāstīja par to, kas šodien notiek mūsu zemītē:

"...Mazo Latviju mūsu

Kā maizes riecienu salauž

Un pārdod par centiem

Pasaules bagātiem kungiem."

Pāvela Plotņikova dzejā skanēja sirsnīgi vārdi par Latvijas krāšņo dabu un tās cilvēkiem. Īpašs mirklis šajā dzejas pēcpusdienā bija Pāvela Plotņikova dzejoļa "Pilāts" skanējums gan autora izpildījumā, gan atdzejojumā latviešu valodā.

Katra dzejas rinda, kas izskanēja pasākumā, ir autoru dvēselēs izauklēta. Betija Berga, Maruta Avramčenko, Iveta Dimzule, Natālija Jakušonoka lasīja dzeju, kas lika aizdomāties par dzīves un laika gaitu, par patiesu mīlestību, par godaprātu, ļāva katram pasākuma apmeklētājam dziļi, jo dziļi ieskatīties savās dvēselēs.

Pasākumu kuplināja sieviešu ansamblis "Sudaruški". Tā dalībnieces katru dziesmu ne vienkārši izdziedāja, bet izdzīvoja ar sirdi. Šī īpašā siržu satikšanās izjūta deva šai pēcpusdienai neparasti lielu emocionālo pacēlumu. Ne viens vien dzejnieks un pasākuma apmeklētājs vakara gaitā norausa pa kādai skaidrai asarai. tas nozīme tikai to, ka šajā pasākumā Viļānu pilsētas bibliotēkā tika izdzīvota dvēseļu saskaršanās.

Iveta Dimzule

P.s. Ināras Svilānes un Ivetas Dimzules foto

Ivanu Koroļkovu pieminot

 5. aprīlī, Ivana Koroļkova dzimšanas dienā,  notika nozīmīgs un sirsnīgs pasākums, veltīts  pāragri no dzīves aizgājušam talantīgam rakstniekam, talantīgam dzejniekam, talantīgam publicistam, māksliniekam, grafiķim, mūsu pašu viļānietim, savas pilsētas patriotam, laikabiedram un aktīvam cilvēkam, kuram, bez Dieva dotā talanta, rakstīšana, gleznošana, meistarošana no dabas materiāliem, bija sirdslieta un patiess aicinājums.

Pasākuma pirmā daļa noritēja kapos. Pie Ivana Koroļkova pieminekļa tika iedegtas svecītes un nolikti ziedi, teikti sirsnīgi pateicības  vārdi.

Tālāk viss norisinājās bibliotēkas lasītavā. Jāsaka, ka jau krietnu laiku mūsu telpas nebija piedzīvojušas tik lielu interesentu pieplūdumu, sākot no desmitgadīgiem bērniem līdz pat cienījama vecuma sirmgalvjiem.

 Laiks paskrēja nemanot, ieklausoties atmiņu stāstījumos, Ivana Koroļkova dzejā, kuru skandēja Viļānu vidusskolas skolēni, skatoties interesantas slaidrādes, kurās tika apskatīta un pētīta rakstnieka dzīve un radošā darbība.

Ļoti daudz uzstājās Viļānu vidusskolas literārā kluba dalībnieki, lasot arī savus sacerētos dzejoļus, kā arī radošās kopas "Atļaujies ienākt"autori.

  Katram atradās kāds no sirds teikts vārds, kāda rakstniekam un mūsu novadam veltīta dzejas vārsma.

Vislielākā pateicība par šo skaisto notikumu mūsu kultūras dzīvē ir jāsaka Viļānu vidusskolas skolotājām Nataljai Jakušonokai, Jeļenai Tarasovai, Tatjanai Samuilovai, Nataljai Volkovai un Valentīnai Kozulei.

Stiprinās sadarbība starp skolu un Viļānu pilsētas bibliotēku, kā arī dzima ideja katru gadu 5. aprīlī sanākt kopā uz literārajiem lasījumiem, veltītiem Ivana Koroļkova piemiņai..

 Cienījamie emuāra apmeklētāji!

Raksta noslēgumā uzaicinu izlasīt pāris Ivana Koroļkova dzejoļus.

"Ir liela māka 8 dzejas rindās pateikt tik daudz, vienlaicīgi atklājot lasītājam arī savas izjūtas, noskaņu un pārdzīvojumus. To spēj tikai īsts vārda meistars."- tā par Ivanu Koroļkovu dzejnieks un tuvs draugs Pāvels Plotņikovs.

Иван Корольков 

ВЕЩМЕШОК

 

Со мною вновь попутчик мой,

свидетель всех моих дорог,

горбом верблюжьим за спиной

прирос походный вещмешок.

Он полон вновь надежд, тревог,

пусть мало хлеба, табака,

зато не пройденных дорог

полно, и ноша та легка.

*****

Ах, метель, ты- царица,

от тебя всё светлей и светлей.

Сребропёрою птицей

ты паришь над землёю моей.

Накрываешь поляны,

и озёра, и лес сединой.

И душевные раны

усмиряет холодный покой.

 P.s. Ināras Svilānes fotoattēli

Viļānieša Ivana Koroļkova atcerei