2017. gada 27. marts

Bērnu žūrijas eksperti Rīgā

Pavasara brīvlaikā mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces un "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2016" eksperti apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku un "Laimas" šokolādes muzeju.
 Rīgā Gaismas pilī gides vadībā izstaigājām visus 11 stāvus un guvām vispārēju priekšstatu par bibliotēkā pieejamajiem pakalpojumiem. Ar interesi apskatījām slaveno Barona tēva Dainu skapi, milzīgo, iespaidīgo sadāvināto grāmatu sienu jeb tā saukto Tautas grāmatu plauktu 5 stāvu augstumā.
Sevišķi interesanti bērniem bija apmeklēt Bērnu literatūras nodaļu un Imanta Ziedoņa zāli.
 Vēlāk sekoja "Laimas" šokolādes muzeja apmeklējums. Uzzinājām, ka saldumu zīmols "Laima" ir lielākais un atpazīstamākais šokolādes un citu saldumu ražotājs Baltijā kopš 1870. gada. Gadiem ritot, "Laima" ir kļuvusi ne tikai par saldumu karalieni, bet arī par Latvijas nacionālo lepnumu. Muzejā gides stāstījuma iespaidā jutāmies kā ceļotāji, kuri kopā ar kakao pupiņām iztēlē veic garo ceļu no tālās Āfrikas līdz pat Rīgai. Tā mēs uzzinājām, kā top šokolāde un citi gardumi.
Drosmīgākajām ekspertēm bija iespēja nofilmēties arī videoklipā.
Cienājāmies ar konfektēm, bet sevišķi garšīgs bija "Laimas" karstās šokolādes dzēriens.
Noguruši, bet apmierināti vakarā atgriezāmies mājās.
Liels paldies Viļānu novada pašvaldībai un šoferim Edgaram Saprovskim par šo lielisko braucienu.
Ināra Mičuliša

P.s.Marutas Ladusānes foto

 

2017. gada 21. marts

"NU, PASKAT!"...


Otrdien, 28. martā plkst. 10.30 Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas lasītavā notiks  dzejnieces  LĪVIJAS LIEPDRUVIETES  bērnu dzejas grāmatas "NU, PASKAT!" prezentācija.
Laipni lūdzam apmeklēt!
Foto no grāmatas atvēršanas svētkiem Rēzeknes novada domē











2017. gada 15. marts

Dvēseles rakstu audējs

No 13. marta līdz 13.aprīlim Viļānu pilsētas bibliotēkā ir apskatāma Valda Onužāna gleznu izstāde.
Sīkāk par mākslinieku un viņa darbiem pastāsta Iveta Dimzule savā intervijā.Izlasiet to! 
 "Cilvēkus dzīves gaitas aizved prom no dzimtajām mājām. Reizēm pat ļoti tālu. Reizēm dzīve apmet loku, lai cilvēks var atgriezties pie savu senču saknēm. Lūk, arī Kantinieku pagastā mīt mākslinieks, kura dzīves ritums aizsākās Jēkabpilī, kur māmiņai bija darbs cukurfabrikā, bet tēvs – pieprasīts un prasmīgs skārdnieks(reiz arī Rīgas baznīcu torņus savām rokām glāstījis). Valdis ONUŽĀNS pirms dažiem mēnešiem nosvinējis skaistu 50 gadu jubileju, šobrīd viņš saka paldies Visaugstākajam par to, ka dzīvē ir harmonija, labprāt atbalsta cilvēku vēlmi redzēt viņa gleznu izstādes. Tamdēļ arī Viļānu pilsētas bibliotēkā no 14.marta līdz pat Lieldienām ikviens interesents varēs smelties dvēseles spēku Valda veidotajās gleznās.
 “Manas skolas gaitas pieder Rikavas pamatskolai. Nebija viegli. Līdz mājām – 7km. Kad ceļu pievarējām kājām, kad – zirga pajūgā. Daudz bija jāmācās, daudz strādājām praktiski skolas apkārtnē, augļu un sakņu dārzos. Tas devis krietnu rūdījumu dzīvei. Ar šādām tādām grūtībām mūsu paaudzi nevar nobaidīt!” smaida Valdis Onužāns.
Viņš ar siltumu balsī stāsta par izcilo skolotāju Jāni Strodu: “Viņš bija rasēšanas un rokdarbu skolotājs. Ļoti zinošs. Lai cik trūcīgas bija iespējas, prata izkombinēt tā, lai mēs, puikas, varam darboties no sirds. Visu pacietīgi parādīja, ierādīja. Gan ķebli, gan kastīti – visu pratām pagatavot. Labprāt darbojāmies skolotāja vadītajā raķešu modeļu veidošanas pulciņā. Skolotāja Stroda ietekmēts pēc pamatskolas absolvēšanas izvēlējos turpināt mācību gaitas Rēzeknes Mākslas vidusskolā. Tieši togad bija izveidota pirmā koktēlnieku grupa. Mēs esam tie, kuri nesām un sakārtojām telpās jaunos darbagaldus, dažādās virpas, instrumentus. Mūsu rokās un darbā piedzima koktēlniecības virziens Mākslas vidusskolā.”
 Valdim joprojām kalpo ozolkokā darinātais gleznas rāmis. Tam nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadi. Mācību gados Mākslas vidusskolā piedzima mīlestība pret gleznošanu: “Mums bija izcili pasniedzēji: Unda, Paurs. Viņi tik daudz sniedza! Gan zināšanas, pieredzi, savu dvēselisko redzējumu mākslas valodai. Kaut ko zīmējis esmu vienmēr. Cik sevi atceros – vienmēr krāsainie zīmuļi rokās! Sāku ar to, ka centos atdarināt pastkartēs ieraugāmo. Strādāju un vēroju, vai man sanāks tik labi, kā paraugā? Vēlāk centos uzzīmēt labāk nekā ir paraugā, un tad jau sāka strādāt paša fantāzija – liku klāt savus elementus. Tie izdevās. Bija liels prieks, ka es varu!”
 Valdis kopā ar sievu Anitu aprūpē krietnu zemnieku saimniecību, itin bieži uzņem tūristus: “Ziemā ir klusāk, tad es vairāk pievēršos gleznošanai. Ziemā gadās arī pabeigt tos darbus, kas iesākti vasarā: kāda noskaņa saullēktā notverta, izteiksmīgs margrietiņu pušķis, krāšņā gladiolu ziedēšana. Reizēm pieķeros arī darbam ar koku, patīk darināt dārza mēbeles, bet tur vajag lielu laiku, kas laukos nav tik bieži rodams, jo allaž kāds darbs gaida sētā vai laukā. Tamdēļ gleznošana ir pateicīgāka – iesāktais dvēseles raksts sagaidīs mani.”"
Iveta Dimzule

P.s. Ivetas Dimzules un Maijas Podniekas foto

2017. gada 10. marts

Cilvēki ir kā puķes!




3. martā Viļānu pilsētas bibliotēkā notika "Atmiņā vēl rudens ziedi" noslēguma pasākums. Ideja par konkursu dzima 2016. gada oktobrī. To rosināja viļāniete Paulīna Pušmucāne. Dzeju konkursam bija iesnieguši 11 radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieki.
Brīdī, kad pavasara sauli satikt steidzas jau pirmie sniegpulkstenīši, pasākuma apmeklētājiem bija iespēja atsaukt atmiņā pērnā rudens bagātīgo ziedēšanu caur radošās kopas autoru dzejoļiem. Stāstot par ziediem, dzejnieki patiesībā raksturoja sevi un līdzcilvēkus. Katrā darbā skanēja bagātīgi salīdzinājumi, neparastas metaforas. Tēlainās izteiksmes līdzekļi klausītāja iztēlē spēj radīt izteiksmīgas ainas, veicina domāšanu, arī iedarbojas uz jūtām, tāpēc skar cilvēka sirdi un liek darboties sirdsapziņai.
Jefrosinija Belova poētiski raksturoja dāliju krāšņumu un  trauslumu. Betija Berga aicināja novērtēt vēlziedes, Iveta Dimzule asterēs rosināja saskatīt pusmūža cilvēka spēku. Mārīte Sprindža raksturoja sava dārza rudens ziedu bagātību. Pāvels Plotņikovs apdziedāja mārtiņrožu kupenas. Evelīna Visocka  neparastu darbu ( visi vārdi dzejolī savirknēti ar burtu "s" ) veltīja saulespuķēm. Filozofisku pārdomu pilns skanēja Nataljas Jakušonokas darbs "Sarkanā roze", bet Margaritas Kroles dzejā, kas veltīta miķelītēm, skanēja atklātība par bailēm, kuras iemājo sirdī, kad jādomā par rudens gadiem cilvēka mūžā. Par cilvēkiem- cīnītājiem runāja Maruta Avramčenko. Viņa savus dzejas darbus veltīja gladiolām un dālijām. Līdzīgu skatījumu pasākuma apmeklētāji dzirdēja Jeļenas Tarasovas liriskajā darbā, kas veltīts oktobrī ziedošām rozēm. Jeļena visiem klātesošajiem novēlēja pieņemt dzīves mesto izaicinājumu- būt šobrīd mūsdienu sabiedrībā valdošā SALA izturīgiem.
Žūrija, kurā bija gan konkursa ierosinātāja Paulīna Pušmucāne,gan bibliotēkas, gan  Viļānu novada pašvaldības darbinieki, dzejnieku veikumu vērtēja individuāli. Kad balsis saskaitīja, tika nosaukti trīs uzvarētāji: Margarita Krole(Galēni), Betija Berga(Viļāni), Pāvels Plotņikovs(Viļāni). Galvenā balva (rakstainu cimdu pāris), ko sarūpēja Tautas daiļamatu meistare Paulīna Pušmucāne, nonāca Betijas Bergas īpašumā. Savukārt Pušmucānes kundzes ar mīlestību austās grāmatzīmes saņēma katrs konkursa dalībnieks.
Visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespēja balsot par savu- Klausītāju simpātiju. Šo titulu ieguva Natalja Jakušonoka.
Viņai  balvu bija sagādājusi Viļānu pilsētas bibliotēkas vadītāja Zelma Tuče. Viņa arī aicināja visus būt uzmanīgiem vienam pret otru, jo cilvēki taču ir kā puķes- skaisti un bezgala trausli.
 Iveta Dimzule



P.s. Ivetas Dimzules un Ināras Svilānes foto 

Un vēl... noslēgumā...Visām dzīves salnām par spīti lai zied Betijas Bergas vēlziedes.


Betija Berga

Šķiet  nokavēts jau viss..
Par vēlu...laika nav
Un rudens līdzās stāv
Tik nežēlīgs
Tik strikts 
Vēl rudens ausma bāl
Vēl rasa nesasalusi..
Un tomēr..tomēr..tomēr..
Skan vārdi minorā
Vējš elēģijas spēlē
Un pašā viducī
Dzeļ sarmas sirmums tev
Tumst katrā nopūtā vēl neslāpēta smeldze
Un pāri visam milzt tik zemas debesis
Lien mākoņvālos rīts un paliek tikai skumjas
Kad lapās svilušās 
Deg vakardienas prieks  
Šķiet  nokavēts jau viss..
Bet bezizejas dūmos 
Tev šodien uzplaukst maigas vēlziedes
Un mēļi sārtais zieds
No pavasara alkām
Tev atkal prātu jauc
Nes spārnos ilgas prom..
Kad nokavēts šķiet viss..
Viss aizslīd gājputnos
Un vēja zvanos skan
Vien klusas ardievas
Un tieši šodien tev
Kā atzīšanos čukstot
Sniedz siltu cerību
Simts skūpstos vēlziedes
 

2017. gada 1. marts

Atmiņā vēl rudens ziedi...

Piektdien 3. martā plkst.16.00 Viļānu pilsētas bibliotēkā tiek rīkots dzejoļu konkursa "Atmiņā vēl rudens ziedi" noslēguma pasākums. Ideja par šādu konkursu dzima 2016.g.oktobrī, kad mūsu dārzos krāsojās vēl pa kādam izturīgākam miķelītes ziedam. Bet nu ir marts.Saulīte jau pamazām griež savu vaigu uz pavasara pusi.Paies nedēļa, varbūt divas un kaut kur piesaulītē uzziedēs pirmie sniegpulkstenīši. Tas viss vēl priekšā.Bet pagaidām atsauksim atmiņā pērnā rudens bagātīgo ziedēšanu caur mūsu radošās kopas "Atļaujies ienākt" autoru dzejoļiem. Nāciet! Būs interesanti...

Radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku tikšanās Viļānu pilsētas bibliotēkā.

  Paraudzīties uz priekšu.             Kā cilvēki redz savu pagātni un nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uz...