Covid 19 pandēmija ir pierādījusi to, ka viļāniešiem grāmatas joprojām ir nepieciešamas. Pēc 2 mēnešu ilga pārtraukuma mūsu bibliotēka ir vērusi vaļā durvis klātienes apmeklējumiem. Par to priecājamies gan mēs, bibliotēkas darbinieki, gan lasītāji.
"Lasīšana mūs visus padara par imigrantiem. Tā izved mūs ārpus mājas, un vēl svarīgāk, tā rada mājas mums it visur."(R.Viterspūna).
Daudzi slavenības ir veltījuši cildenus vārdus grāmatai,daudzi literāti tai veltījuši savas dzejas vārsmas.
Arī mūsu radošās kopas "Atļaujies ienākt" autoru literārajā pūrā atradīsiet skaistas rindas par grāmatā, lasīšanu, bibliotēku.
Šodien jūsu uzmanībai Ivetas Dimzules dzejolis.Krievu valodā to tulkojis Pāvels Plotņikovs.
Iveta Dimzule
GRĀMATAI
Baltas debesis
Un tumši zila nakts
Zied burtu rakstos.
Klāj sniedziņš segu,
Un pīpenes skrien pretim
Pa vārdu rindām.
Nāk Alvas zaldātiņš,
Dej Pelnrušķīte ballē-
Tik reāli.
Antiņš Saulcerīti skauj,
Mājās pārnāk Sprīdītis
Pa lapu lapām.
Starp diviem vākiem
Dzīvības tik daudz-
Tikai dvēs'lei tā.
КНИЖНЫЕ УЗОРЫ
Белы, спокойны небеса
И тёмно синяя ночь
В узорах букв цветёт.
Снег одеяло стелет
И ему навстречу
Бегут ромашки рядом слов.
А вот солдатик оловянный
И Золушка на том балу-
Всё так реально!
Вот Антыньш обнимает Саулцерите,
И Спридитис спешит домой.
Всё по страницам
Меж обложками двумя ,
И с ними жизнь
Для нашей, для души.
Вольный перевод Павла Плотникова