No
lakstīgalas mācies, draugs!
Lakstīgala
– mazs, necils, pelēks putniņš. Putniņš, kura dziesma spēj apburt. Zinātāji
teic, ka lakstīgalas treļļos skan cilvēku bēdas un prieki, tiek izstāstīts viss
labais un arī ļaunais. Varbūt tieši šo pretstatu dēļ pelēkais putniņš šogad
izraudzīts par Latvijas gada putnu, bet varbūt šis ir ornitologu veikums, jo
speciālisti sit trauksmi – kopš
2005. gada lakstīgalu skaits Latvijā ievērojami samazinājies, pieaugot lauku
zemju lauksaimnieciskās izmantošanas intensitātei.
Izteikt savas emocijas un pārdomas dzejā, kas
veltīta lakstīgalai, 2.jūnijā Viļānu bibliotēkā sanāca radošās kopas “Atļaujies
ienākt!” dalībnieki. Vispirms skanēja īsi pieredzes stāsti par to, kādas domas
raisās tad, kad ziedošo ievu kupenās kā noreibušas “…augu nakti pogo…”
lakstīgalas. Pāvels Plotņikovs atsaucās uz senu nostāstu par kādu Ķīnas
valdnieku, kuru izcēla no nāves gultas tieši reibinošā mazās dziedones dziesma:
“Dziedāt pa īstam var tikai tad, kad esi brīvs!” Un tad jau radošās kopas
dalībnieki lasīja dzeju gan par lakstīgalām, gan par ziediem, mīlestību.
Skanēja arī atzīšanās: “Lakstīgalu dziesmu un ievu smaržu kupenās reizēm
noreibst prāts un sirds!” Šis skaistais dabas “duets” ir dāvājis daudziem
dzejniekiem vārdus, mūziķiem – melodiju, kas pārtapuši dziesmās, ko labprāt
klausāmies vai dziedam paši.
Radošo cilvēku tikšanās jēga – smelties iedvesmu
kolēģu darbos, pilnveidot savu radīšanas māku. Tieši tāpēc nu jau par tradīciju
kļuvusi dažādu poētiskās domas vingrinājumu stunda. Šoreiz sadalījāmies pāros,
izvēlējāmies pavasara, lakstīgalu dziesmu moto, ar tiem apmainījāmies un
veidojām dzejas rindas. Tas, cik fascinējošs klusums iestājās telpā… Patiesai
radīšanai bungu rīboņa reizēm ir lieka? Kad nolasījām uzrakstīto, bija lepnums
par to, cik talantīgu cilvēku lokā esam. Un bija atziņa par to, ka ir cilvēki,
kurus iespējams salīdzināt ar lakstīgalu
– ārēji neizceļas, bet darbi liecina par ko diženu.
Kas ieplānots tālāk? Evelīnas Visockas
autorgrāmatas atvēršanas svētki Preiļos. Tiek domāts par tikšanos “Dzejas
kafejnīcā” septembrī. Un izskanēja arī ideja par to, ka ir vērts izkāpt ārā no
ierastās komforta zonas un pamēģināt uzrakstīt pasaku, teiku par Viļāniem. Ir
viegli “rullēt” savu iestaigāto taciņu, bet, nokāpjot no ierastā ceļa, mēs varam
paskatīties uz sevi, uz daudzām ierastām lietām no cita skatu punkta, mēs varam
augt poētiskās domas spēkā. Lai izdodas!
Iveta Dimzule.
Foto no autores privātā arhīva.
Atlaujies_ienakt_02_06_2023 – Viļānu bibliotēkas
radošā kopa “Atļaujies ienākt!”
Plotnikovs_lasa – Pāvels Plotnikovs lasa dzeju.
