Vasara ir aizsteigusies,līdzi paņemot saulainās, siltās, gaišās dienas. Īsi pirms kalendārā rudens iestāšanās 21.septembrī uz savas ceturtās darba sezonas atklāšanu pulcējās radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieki. Un lai arī dzejnieku pulks šoreiz nebija tik kupls kā gribētos, tomēr atkalredzēšanās prieks bija patiesi liels. Un, kā nu ne, ja pirms nedēļas piedzīvots tik svarīgs notikums, kā dzejas almanaha "Rēzekne 2012" atvēršanas svētki!Tas ir nozīmīgs sasniegums arī radošās kopas dzīvē, jo gandrīz visi mūsu autori ir publicēti grāmatā.Šajā sakarā mūsu radošie cilvēki ir gatavi nākamajā tikšanās reizē sarīkot almanaha prezentāciju bibliotēkas lasītavā Viļānu novada dzejas draugiem. Bet tas jau būs oktobrī.
Tikšanās laikā protams neizpalika arī jaunākās dzejas lasīšana, klausīšanās un apspriešana.
Šoreiz jūsu uzmanībai Betijas Bergas rudenīgās noskaņas dzejā.
Anda Skrindževska
Betija Berga
Dzelteno lapu apjukums
Zelta performance
Caurspīdīgos atspulgos
Krīt tieši zem kājām un
Pieklusina rensteļu stīgas
Nolaižas nemanāmas ēnas
Zālē kā skropstās sapinas tīmekļi
Pielijušās aizvēja ķešās
Sabirst pīlādžu sīknauda
Aizmaksājot par rītdienas atvasaru
Būs vai nebūs
Tas vēl ir jautājums
Tomēr priekšapmaksa
Kā apsolījums
Ierakstās vēja apbružātā kartotēkā
Un cer
Būs bābu vasara jau rīt...
/19.09.2012./
Kaut kur starp akmeņiem un vakardienas sapni
Pilsētas bezdibenis
Aprija vientulību
Soļi meklēja Ariadnas pavedienu ..
Tomēr labirints nebeidzās
Acis neredzēja acis
Rokas nejuta rokas
Jo kaut kur starp vakardienas sapni un akmeņiem
Iesuloja dzērvju klaigas
Pāri galvām
Kurām
izrādās
bija slinkums paskatīties debesīs...
Rozes no birušām kļavu lapām..
Absurda drāma
Pasaule jūk prātā
Tik skaisti
Bezatlikuma ritums
Bezmiršanas piedzimšana
Rozes
pītos grozos
Starp pirtscepurēm un kastaņu uzlējumiem..
Gribi vai nē
bet
Rudens
/21.09.2012./
***
Mans
nogurums vilkās pa ceļu pret kalnu
Un
stērbelēs ķērās tam tumšmate smeldzeBij akmeņi ceļā no vaimanām sirmi
Un vīteņiem vijās pa kājām simts kreņķi
Ar nopūtām piebērti grāvji un takas
Vēl nopakaļ miglainās skumjās vēlās
Un pārmetums plecam kā pātaga sita
Bet solījums aizmirstais izsējās vējā
Mans nogurums atvilkās pusnaktī melnā
Kā
vērdiņu paglābis cerību delnā...
Šovakar karstvīnā krāsojas mandarīni
Iesiluši kā morīši spīdina aitkailinātās daivas
Nedaudz iereibušas krustnagliņas
Pienaglo smaidu..
Rudenīgi kluss noskaņojums
Plates gravējumos meklē ierasto „NOSTALGY”
Piektdienas vakars
Karaliski ieritinās kanēļa mākonī
Un zviln
nedaudz spokojoties sveču mēlēs..
Tik labi...
Domas piepurina krāsainas lapas jau rītdienā
Mazā pasaule pielīp rūtij kā vīnstīga
Lēni ieķeras ciparnīcā
Un izgaršo karstvīna nesteigšanos
pa dzīslām....
/21.09.2012. piektdiena /
/P.S. Šovakar būšu laimīga, patiesi..uzaicinu!/