Tik smeldzīgi silta un dzeltena smarža
Manam atmiņu citronkokam
Mirkļu smalki savītas
Tīkliņzeķes.....
Kad katra šodienas
piedzimšana
Nav vakardienas iziršana
Un nāve
Bet turpinājums
Lai būtu!
Lai būtu turpinājums Līvijas skaistajai dzejai, piepildītajai dzīvei un sapņiem, kas nebeidz kā saulespuķes tiekties uz sauli! Tās ievij viņas atmiņu pinumā pa mazai saulainai stīgai, kas skan pasaulei un pašai autorei katrreiz savādāk. Ne velti Līvija ziedu horoskopā ir saulespuķe, tā dzeltenā saulespuķe, tā nerimstošā sapņotāja!...Leģenda vēsta: „ Kāds ķēniņš reiz iegājis dārzā un atradis tur novītušas puķes, krūmus un kokus.
Uz jautājumu, ”Kas noticis?”- ozols atbildēja, ka skumstot un kalstot tāpēc, ka nespējot izaugt tik slaids kā egle. Kad ķēniņš jautājis eglei, kas vainas – tā sagumusi un teikusi – tas tāpēc, ka nespējot radīt vīnogas kā vīnogulājs. Bet vīnogulājs bijis kā bez spēka, jo nespējis ziedēt kā roze.
Beigās ķēniņš atrada vienu augu, kurš ziedēja un bija svaigs kā arvien. Tā bija SAULESPUĶE. Viņa teica: ”Kad tu mani stādīji, man bija skaidrs, ka tu vēlies saulespuķi. Ja tu gribētu ozolu, vīnogulāju vai rozi, tu tos arī būtu stādījis. Tāpēc es domāju, tā kā nevaru būt nekas cits, kā vien tas, kas esmu, es mēģinu no visas sirds būt es pati!””
Literārās kopas dalībnieki no sirds vēlas sveikt savu kolēģīti Līviju Liepdruvieti skaistajā jubilejā ! Mēs novēlam arī turpmāk BŪT PAŠAI , sapņot un piepildīt sapņus, kas silda un samīļo viņas lasītājus un visus tos, kam ir laime atrasties līdzās! Veselību un veiksmi visā, Līvij!
Betija Berga
