2019. gada 18. marts

PIESKARTIES BĒRNĪBAI

Viļānu pilsētas bibliotēkā 15. marta pēcpusdienā katram interesentam bija iespēja mazliet pieskarties savai un citu cilvēku bērnībai, jo šeit notika mīļākajām bērnības grāmatām veltīts pasākums. Bija iespēja dalīties atmiņās par bērnību, stāstīt, ko dzīvei devušas šīs gudrās un klusējošās draudzenes. Protams, skanēja arī dzeja.
  Jebkurš kārtīgs nams top tikai tad, kad tam ir stabili pamati. Arī cilvēka dzīvei ir savs pamats- bērnība. Ar kādām vērtībām pirmajos dzīves gados cilvēks sastopas, lielā mērā no tādām viņš būvē arī  savu turpmāko dzīves ceļu. Kādreizējā viļāniete Evelīna Visocka aicināja padomāt par to, ka morālās kategorijas ir mūžīgas, mainās tikai laiks. Piemēram, Poruka grāmatā "Kauja pie Knipskas" varam izjust līdzpārdzīvojumu par Cibiņa trūcīgo iztikšanu, varam sērot par viņa nosalšanu, bet, ja godīgi palūkojamies šodienā, izrādās- daudz kas  nav mainījies! Arī tagad ir bērni, kuri cieš badu, nosalst savās mājās vai mežā.
Galēniete Margarita Krole dalījās atmiņās par to, kāpēc viņa izvēlējusies ārsta profesiju. Viņas māmiņa ar smagu saslimšanu uz ilgu laiku nokļuvusi slimnīcā laikā, kad mazā meitiņa uzsāka skolas gaitas. Tieši tad dzimusi vēlme palīdzēt cilvēkiem, bet mazu mierinājumu snieguši vectēva dēstītie ozoli, kas rudeņos bagātīgi sējuši pār zemi ozolzīļu lietu. Tāpēc arī likumsakarīgi -Margaritas Stārastes "Zīļuks" ir dakteres mīļākā grāmata.
 Varakļānietei Mārītei Strodei saknes ir Īdeņā. Šīs senās vietas spēks, enerģija vienmēr strāvo Mārītes dzejā. Savukārt bērnībā meitene pavisam "nolasījusi" grāmatiņu par stirnēnu Bembiju, no kuras smēlusies drosmi, kāri pēc piedzīvojumiem, tieksmi izzināt, caurām dienām atrodoties Īdeņas pļavās, mežos, Lubānas ezera krastos.
Savos bērnības nedarbos atzinās Jefrosinija Belova un  Maruta Avramčenko. Marutu uz blēņām mudinājuši Viktora Sutejeva "Trīs kaķēni", bet sapratni par iespēju kopā ar draugiem paveikt kaut ko lielu, veicinājusi šī paša autora grāmata "Kuģītis". Savukārt dzejā Maruta stāstīja par brīnumpasauli, kuru spēj saredzēt tikai bērni.
Jefrosinija uzskata, ka viņai ir bijusi ļoti laimīga bērnība. Pati pirmā bērnībā izlasītā pasaka- "Marijkino dzetstvo", pēc tam sirsniņu aizkustinājušas citas pasakas: "Pelnrušķīte", "Pasaka par zelta zivtiņu". Dzejā viņa ar ironiju stāstīja par to, cik daudz cilvēks vēlas iegūt, nedodot pretī neko. Kā Jefrosinija raksturoja savu bērnību? Vecāki aizņemti darbos, bērni auga paši sev izdomājot nodarbes. Tās nevienmēr bija labas : kopā ar ciema puikām iemēģināts pirmais ledus, izkāpelēti visi koki, arī bīstama vizināšanās uz ledus gabaliem  palu laikā ir bijusi.
Betija Berga dzejā atzinās : "Es maziņa spēlējos ar lellēm, bet tagad dzīve spēlējas ar mani." Betija Berga pastāstīja, ka viņas bērnības priekus zināmā mērā ierobežoja nopietna slimība- sešu gadu vecumā iegūtā astma, tomēr meitene tai neļāvās. Ielika teofedrīna paciņu kabatā un skrēja kopā ar visiem, jo bija taču svarīgi piedzīvot savas jautrās nedienas, kā tās piedzīvoja divi mazi puikas Vijas Upmales "Jautrajās nedienās".
Bibliogrāfe Anda Skrindževska ar aizrautību stāstīja par Annas Hogartes grāmatu "Mafins un viņa jautrie draugi". Jāteic, ka šis ir neparasts, inovatīvs, savu laiku apsteidzis izdevums, kurš satur gan stāstus, gan dažādus atjautības uzdevumus, arī spēles. 
Bibliotēkas vadītāja Zelma Tuče arī dalījās atmiņās par mīļāko bērnības grāmatu: "Manā bērnībā grāmatu mājās nebija daudz, toties tētis katru vakaru stāstīja pasakas. Pārsvarā- savas izdomātas. Viņš ļoti spilgti  un izteiksmīgi prata stāstīt. Mīļākā bērnības grāmata - "Juris un Muris". Kamēr vēl nepratu lasīt, mani ļoti uzrunāja krāšnās ilustrācijas. Tās ļāva nojaust teksta saturu. Un kad jau pratu lasīt, tad bija tik liels prieks! Pirmā uzvara, pirmais sasniegums- pati spēju nokļūt brīnumainajā literatūras pasaulē!"
Visjaunākā pasākuma dalībniece salaspiliete Dārta, kurai ir desmit gadi, pastāstīja, ka bērnus tagad aizrauj detektīvi, piedzīvojumi, arī... šausmenītes. Mazās meitenes šī brīža favorīts ir Martina Fīdemana "Mūmijas noslēpums" . Dārta savu uzstāšanos veidoja interaktīvu- lasīja grāmatas fragmentu, pēc kura uzdeva jautājumu, kurš palīdzēja noteikt, cik uzmanīgi bijuši klātesošie.
Bet žurnāliste, redaktore, literāte Maruta Latkovska aicināja visus padomāt par to, vai mēs protam saskatīt brīnumus, kas notiek mūsu ikdienā. Marutai pašai tas ir stāsts dzives garumā par bērnībā mistiski pazudušo Skalbes "Kaķīša dzirnaviņu" krāšņo izdevumu, kura līdzinieku pavisam nesen izdevies atrast Rēzeknes centrālajā bibliotēkā. "Arī tas, ka bija mākslinieces Ievas Jurjānes atbalsts latgaliskajam izdevumam "Kačeiša patmalis", ir brīnums", saviļņoti atzinās Maruta Latkovska.
 Pasākumu kuplināja sieviešu vokālais ansamblis "Sudaruški". Skanēja dziesmas par bērnību, par grāmatu, par pasaku varoņiem. Arī vairākas dziedātājas nosauca savas mīļākās bērnības grāmatas. Piemēram, Valentīna arī šodien, lasot V. Igo "Kozeti", spēj raudāt kā bērnībā. Zinaīda atklāja, ka viņas vecāki patiesībā bija pusanalfabēti, bet vienmēr mudināja savus bērnus novērtēt izglītības spēku. Zinaīdai patikušas grāmatas par senatni un vēsturi, bet mīļākā grāmata bijusi Dodžas grāmata "Sudraba slidas". Ar garu, skaistu dzejoli klātesošos pārsteidza Oksana: "Šo dzejoli zinu kopš bērnības. Tas māca nesavtību. Kā? Ļoti vienkārši un uzskatāmi. Dzejas rindas stāsta par vecu vīru, kurš iestāda ceļa malā ķirsi tādēļ, lai ceļiniekiem būtu vieta, kur ēnā atpūsties, veldzēties."
Lai mums visiem iespēja pieskarties savai bērnībai vienmēr sniedz veldzi un spēku dzīvei!
Iveta Dimzule
Publikācijas autores fotogrāfijas


 
P.s. Pasākuma noslēgumā visi dalībnieki raksturoja mīļāko grāmatu varoņu pozitīvās rakstura iezīmes, kuras kā skaisti pavasara ziedi uzplauka uz speciāli šim mērķim sagatavota stenda.

2019. gada 12. marts

8. marta pārsteigums

8.martā pie mums visas dienas garumā ilga "AKLAIS RANDIŅŠ AR GRĀMATU".

Daudz pozitīvu emociju, smaidu un galu galā mums visiem gandarījums par paveikto, par to, ka uzbūrām svētkus bibliotēkas apmeklētājām.
 
"Gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams"(J.Rainis)

Septembra mēnesi izstāde „Rakstu vējš” bibliotēkas foajē

  Viļānu pilsētas bibliotēkas foajē   pasākums „Rakstu vējš”. Ar apmeklētāju palīdzību dzejā uz zīmētām kļavu lapām, aicināti   atcerēties u...