25.februārī Varakļānu pilsētas bibliotēkā tika prezentētas divas dzejoļu grāmatas - "Zem
atvērtām debesīm " un "Lietus nostalģija".Abi šie dzejoļu krājumi dienas gaismu ieraudzīja pagājušā gada nogalē.
Mums,viļāniešiem,šis notikums ir priecīgi nozīmīgs ar to, ka šajos izdevumos ir publicējušās mūsu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieces Mārīte Strode un Alita Svilāne.Tikšanās ar autorēm bija interesanta,bezgala sirsnīga un aizkustinoša.Un tā visnotaļ liecināja par to, ka abas dzejnieces neapstāsies uz iesāktā ceļa, bet gan to turpinās, apgūstot arvien jaunas virsotnes savā izaugsmes kvalitātē.
Bet nu nedaudz par autorēm.
Mārīte Strode ir ļoti mērķtiecīga, jo kā nekā dzimusi Strēlnieka zvaigznājā.Varētu teikt-ir radoša cīnītāja, jo tiklīdz sasniegts kāds mērķis, tā tiek domāts par jauniem izaicinājumiem, jo citādi dzīvot viņa vienkārši nespēj.Vienlaicīgi Mārīte ir sievišķīgi trausla un sirsnīga,izdomas bagāta vārdos un darbos. Cauri visiem viņas dzejoļiem vijas personīga sāpe, iekšējie pārdzīvojumi un dziļi dvēselisks skatījums uz pasauli. Mārītes dzejoļus lasiet krājumā "Lietus nostalģija"!
Mārīte Strode
Tik tādu kripatiņu...
Caur sāpēm un caur asarām
Es mīlestību prasu;
Tikai tādu kripatiņu.-
Tik sīku tā, kā smilšu graudiņš,
Tik mīļu tā, kā saules stariņš,
Tik saldu tā, kā zemenīte,
Tik spožu tā, kā rasas lāsi,
Tik trauslu tā, kā zirnekļa tīklu.
Vai tas būtu daudz, ko es prasu?
Tikai tādu kripatiņu- nu iemīli tu mani mazliet!
Dzejoļu krājumā "Zem atvērtām Debesīm" līdzās citiem autoru sacerējumiem publicēta dekšārietes Alitas Svilānes dzeja.
Atšķirībā no Mārītes,kura jau sen nodarbojas ar dzejoļu rakstīšanu, Alita to ir sākusi darīt pavisam nesen- dažus gadus atpakaļ, drīzāk vajadzības spiesta, jo, strādājot skolā, priekš absolventiem bija jāmeklē skaisti vārdi, ko ierakstīt grāmatās. Šķirstot esošās tematiskās apsveikumu grāmatiņas,viņa nonāca pie secinājuma, ka vieglāk uzrakstīt pašai novēlējumu dzejas formā, nekā izmantot tik ļoti dzirdētās citu autoru rindas. Un tā pamazītēm dzima liriski veltījumi gan izlaidumniekiem, gan kolēģiem dažādās svētku reizēs, gan arī jauki noskaņu dzejoļi.Kā atzīst pati autore,neskatoties uz to, ka dzimusi un augusi pilsētā,tomēr savā dvēselē viņa ir dabas bērns. Ne jau velti viņas dzejā bieži ieskanas gadalaiku motīvi,skaistos vārdos ietērpti un cieši savīti ar pašas izjūtu un noskaņu dzīpariem.
Alita ir allaž dzīvespriecīga, allaž smaidīga un gaiša, ar savu optimismu iededzot dzirkstelīti pārējo radošās kopas dalībnieku sirdīs.
Alita Svilāne
Debesis rudzupuķu ziediem
Jau drīz, jau ļoti drīz
Asni sprauksies caur sniegiem,
Bērzi sulu pret lapotni dzīs,
Debesis saziedēs rudzupuķu ziediem.
Jau drīz, jau ļoti drīz
Saule gozēsies pieneņu pļavās,
Putni ligzdas krūmājos vīs
Un dziedās ceļmalas kļavās.
Dzīvība uzplauks ik niekā,
Kad lietus pār zemi līs,
Daba gavilēs priekā
Jau drīz, jau ļoti drīz!
No sirds priecājamies par Alitas un Mārītes panākumiem, novēlam jaunas izaugsmes iespējas, uzņēmību, veiksmi un radošu darba sparu, tās īstenojot! Mēs jūs gaidām kā allaž uz radošās kopas "Atļaujies ienākt" marta tikšanos mēneša trešajā piektdienā!
Anda