2022. gada 29. aug.

Meistarklases izstāde "Laiks gleznot"


No 29.augusta līdz 29.septembrim Viļānu pilsētas bibliotēkā apskatāma meistarklases gleznu izstāde.


 

2022. gada 8. aug.

No izstāžu cikla "Iepazīsti savējos" deju kolektīvs "Austra"


Jauniešu deju kolektīva "Austra" 42. gadu darbības mirkļi apskatāmi no 08.08.2022. līdz 02.09.2022.

Kolektīva ilggadēja vadītāja ir Lūcija Kukaine.

"Kultūra ir gaismas pielūgšana, 

Kultūra ir mīlestība pret cilvēku,

Kultūra ir Dzīvas un Skaistuma savienība, 

Kultūra ir glābšana"

2022. gada 5. aug.

Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku tikšanās augustā.

 

Foto – no kreisās: Evelīna Visocka, Mārīte Strode, Pāvels Plotņikovs, 

Jefrosinija Belova, Iveta Dimzule.

Augusts  - gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Sākotnēji seno romiešu kalendārā mēnesis tika saukts par Sextilis, un bija gada sestais mēnesis. Ap 700. gadu p.m.ē. kalendārs tika papildināts ar janvāri un februāri, un Sextilis kļuva par astoto mēnesi. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir suņu, rudzu vai sēju mēnesis. Augusts Latvijā ir pēdējais vasaras mēnesis, bet Īrijā  - pirmais rudens mēnesis. Augusta dienās mēs varam sajust vasaras samtainos pieskārienus, bet vakaru un rītu elpā nojaušams rudens tuvums. Un rudens nav tikai lietus un agri satumstoši vakari. Rudens – dzejas laiks.

Lai runātu par vasaru, par cilvēcību, lai gatavotos Dzejas dienām, augusta sākumā Viļānu bibliotēkā pulcējās Viļānu radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieki. Smaržoja liepziedu tēja, aiz loga vasaras saule dzirkstīja koku lapotnēs. Tāpat dzirkstīja sirsnīgas sarunas par to, cik vasara šogad bagāta, cik ļoti mēs visi esam izslāpuši pēc pozitīvas cilvēciskas saskarsmes, cik ļoti sašūpota pārliecība par rītdienu. Protams, skanēja dzeja. Bija gan filozofiskas rindas, gan mazliet erotiskas. Skanēja mīlestības notis, pazibēja kāds joks.

Domājot par Dzejas dienām, ieskatījāmies iepriekšējo gadu lirikas krājumos, diskutējām par to, cik atšķirīgi katrs cilvēks uztver tekstu, kā mainās tā uztvere tad, ja tekstu tikai lasi, ja tekstu lasa cits. Un kā ir tad, kad tu pats skati tekstu, bet cits cilvēks to lasa tev skaļi. Vēl ceļā uz Dzejas dienām asinājām radošo domu – rakstījām dzeju, izmantojot dažādus vingrinājumus. Jāteic – paši bijām patīkami pārsteigti, cik interesantu rezultātu ieraudzījām. Rakstītāju pulciņam pievienojās arī bibliotekāre Silvija Vecstaudža. Viņa atzinās, ka dzeju nekad nav rakstījusi, tomēr radošā atmosfēra deva impulsu, radās šādas rindas:

“Šodien tu saķēri sauli,

Sauli, kas silda tev sirdi,

Sauli, kas ceļ tevi spārnos,

Lai augstu virs mākoņiem celtos,

Lai savus sapņus īstenotu.”

Tikšanās laiks aizskrēja vēja spārniem. Visi kopā atzinām – ir silti dvēselei, kad redzi, dzejas rindās mēs visi paužam to, cik nozīmīga ir labestība, cik svarīga cilvēcība un godaprāts. Atzinām, ka ir patīkami satikt domubiedrus, saskarties ar dvēseļu enerģijām. Priecājāmies, ka tikšanās izvērtās bagātāka tamdēļ, ka uzdrošinājāmies radīt liriskas rindas, izmantojot radošās domas vingrinājumus. Pasākuma nobeigumā smeldzīgas rindas par to, cik svarīgi nepadoties ceļā uz mērķi, ceļā pie saviem sapņiem, lasīja Evelīna Visocka. Visi “Atļaujies ienākt!” dalībnieki teic: “Nepadodamies! Un tiekamies Dzejas dienās!”

 Iveta Dimzule.

Radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku tikšanās Viļānu pilsētas bibliotēkā.

  Paraudzīties uz priekšu.             Kā cilvēki redz savu pagātni un nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uz...