Izmantojiet digitālo kolekciju

P.s. Fotografēja Anita Dakule

Īdeņa, Varakļāni, Viļāni

Radošā kopa „Atļaujies ienākt!” Viļānos pulcē dažādu novadu literātus. Aktīvi kopā darbojas arī Mārīte Strode no Varakļāniem.

„Esmu dzimusi un uzaugusi visskaistākajā vietā uz zemes – Īdeņā. Daba tur ir… Vienkārši krāšņa. Un tās izjūtas, kas plūst dvēselē… Nav svarīgi: zini, nezini, ka te atradusies seno latgaļu apmetne, līdz šejienei pletusies senā Varsku jūra… Senču enerģija vienkārši ienāk tevī, ja esi atvērts.

Īdeņā jutos lolota, sargāta. Esmu tēva meita, biju… viņa princesīte. Visas manas vēlmes tētis piepildīja, visus sapņus. Pašu lielāko sapni nepaspēja piepildīt. Sapņoju kļūt par balerīnu. Tētis apsolīja, ka tad, kad nosvinēsim manu piekto dzimšanas dienu, viņš aizvedīs uz Rīgu. Uz baletskolu. Sapnis nomira kopā ar tēti īsu brīdi pirms manas dzimšanas dienas,” stāsta Īdeņas meitene.

Īdeņā joprojām dzīvo Mārītes dvēsele. Katrā ziedā, katrā smilgā, katrā ceļa līkumā. Tādēļ Īdeņas motīvi, tur piedzīvotās izjūtas allaž sameklējamas Mārītes dzejā. Nu tur lasāmas arī Varakļānu un Viļānu sajūtu mozaīkas. Arī Šliselburgā un Pēterburgā, kur notika pasākumi Viļānu novada domes realizētā projekta ietvaros, piedzīvotais rod savu atspoguļojumu literārajos tekstos. Pēterburgā Mārīte pirmo reizi dzīvē klātienē vēroja baleta izrādi. Atklātības mirklī viņa uzticēja savu nerealizēto sapni dzejniekam Pāvelam Plotņikovam. Dzejnieks tai brīdī Īdeņas meitenei teica: „Redzi, ja toreiz tu būtu kļuvusi par balerīnu, tad tagad tev viss jau būtu beidzies, bet tā kā tu esi pievērsusies literatūrai, dzejai, tad tev tikai tagad viss sākas!”

Mārītes pirmās literārās skices tapa Nagļu pamatskolā pedagoģes Lūcijas Benjavas vadībā. Skolotāja reiz teikusi, ka meitenei ir tik spilgta iztēle, bagāta valoda, ka viņa arī visskumjāko skeletu spētu apaudzēt ar miesu un drēbēm no savas valodas vien.

„Varakļānus pirmo reizi izjutu tad, kad nonācu daiļdārzniecības praksē pie izcilā dārznieka Pētera Sprūdža bērnu namā. Salīdzinu tos bērnus un to, ko tagad redzu… Toreiz bērnos bija vairāk sirds siltuma. Arī bērnu nama audzēkņos. Vairāk bija cieņas pret līdzcilvēkiem. Un kā bērni prata strādāt! Vienkārši tāpat nāca un palīdzēja dārza darbos. Darīja to, kas nebija viņu pienākums. Ļoti ceru, ka esmu pratusi savā dēlā ieaudzināt darba tikumu, spēju cienīt citus cilvēkus,” apcerīgi teic Mārīte.

Iepriekšējā vasarā Mārītes dēls veica palīgdarbus celtniecībā. Tika renovēta viņu pašu un kaimiņu daudzdzīvokļu mājas. Strādāts tika ne pa jokam. Līdz vēlam vakaram. Kādā reizē puisis nolēma vēl pa vakara krēslu kopā ar draugu nedaudz izvēdināties pastaigā. Noklausījās, kā Mārīte sūdzas par galvassāpēm. Apņēmās viņas miegu netraucēt, pēc pastaigas uzvesties klusi. Nebija Mārītes galva vēl īsti tikusi līdz spilvenam, kad zvanīja draudzene, kurai steidzami bija nepieciešama palīdzība.

„Man draudzība ir svēta lieta. Lai kā ir pašai, vajag draugam palīdzību – kaut caur sienu iziešu! Tā arī tovakar. Pārnākot mājās vienos naktī, konstatēju, ka dzīvokļa durvis ciet, bet dēls atstājis atslēgu slēdzenē. Zvanījos pie durvīm, uz mobilo, klapēju pa durvīm! Nekādas reakcijas. Pārmetu krustu un kāpu pa celtnieku stalažām līdz savam – ceturtajam stāvam. Iezvēlos balkonā. Klapēju pa dēla istabas logu, zvanījos uz mobilo. Ilgi! Pēc godīgas darba dienas katram miegs ciešs, vai ne? Par dēla šoku, ieraugot mani uz balkona, ir cits stāsts, bet pati sev priecīgi uzsitu uz pleca! Lai gadi ieripojuši piektajā desmitā, bet esmu vēl nekas, ja spēju uztrausties līdz ceturtajam stāvam kā zirnekļcilvēks,” smejas Mārīte.

Ceļu uz Viļānu radošo kopu „Atļaujies ienākt!” Mārītei palīdzēja atrast dzejniece Betija Berga. Pirms vairākiem gadiem Dzejas dienām veltītā pasākumā Dekšāru pamatskolā viņa dzirdēja Mārītes literāros darbus. Betija Berga aicināja un iedrošināja pievienoties radošo cilvēku pulkam.

„Tagad savu dzīvi bez darbošanās radošajā kopā nespēju iedomāties. Kā citādi? Viļānos tevi sagaida cilvēki, kuru skatienā vien jau var izlasīt: mēs tevi saprotam! Tā ir atbalsta sajūta. Arī padomi, iedrošinājums. Šeit iegūstu ticību sev. Katra mūsu tikšanās ir svētki, jo allaž valda pozitīva atmosfēra. Valda prieks par kolēģa veikumu. Apbrīnojama ir bibliotēkas darbinieku patiesā rūpe par mums visiem,” atzīst Mārīte Strode.

Pirmais kopkrājums, kur lasāma viņas dzeja, nes nosaukumu „Lietus. Nostaļģija.”. Mārīte vairākus gadus publicējas dzejas almanahā „Rēzekne”, viņas darbi lasāmi starptautiskajā krājumā „Aizmirsti steigu!”, kā arī pavisam nesen iznākušajā dzejas un fotogrāfiju albumā „Latgales sirdspuksti”.

„Novēlu visiem saglabāt dvēselē bērnu! Ja esi sevī atstājis kaut daļu bērna, tev ir ticība saviem spēkiem. Tev ir drosme iet un darīt. Arī to, ko apkārtējie ne vienmēr saprot. Tu jūties kā pasaku feja – viens žests, un pasaule mainās uz labu! No sirds vēlos, lai pasaule kļūst tikai labāka,” saka Mārīte Strode.

Iveta Dimzule

Aicinām uz tikšanos

Šī gada 6. novembrī plkst. 16.00 aicinām visus dzejas mīļotājus uz tematisku pēcpusdienu "Latgales akvarelis". 

Pasākuma laikā ieskatīsimies Pāvela Plotņikova jaunākajā dzejoļu krājumā "Латгальская акварель", kā arī ieklausīsimies citu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku vārsmās.

Pēc divu ar pusi gadu pārtraukuma pulcēsimies kopā skaisti izremontētajās lasītavas telpās, lai gūtu sirsnīgas, pozitīvas emocijas, ko neapšaubāmi visiem klātesošajiem dāvās mūsu autori.

Atnāciet!

 

19. decembrī- Jauno grāmatu diena

19. decembrī aicinām savus lasītājus uz Jauno grāmatu dienu.Piedāvājam nelielu ieskatu daļā no jaunumiem.

Vēsturiskā stāsta meistars A. Grīns ielūkojas dziļi latviešu karavīra dvēselē, ierauga tajā varonīga cīnītāja dabu un atsaucīgu sirdi. Grāmata apkopo 7 īsprozas darbus, kuros latviešu karavīrs iziet ceļu no jauniesaukta strēlnieka gaitām līdz aizsarga dienestam Latvijas valstī. Rakstnieks tēlo cilvēkus, kas ir neiznīcināmi savā vēlmē aizstāvēt dzimto zemi pret ienaidniekiem, un, pat cīņu aizrauti svešzemē, viņi paliek domās un darbos ar Latviju, uzticīgi savām jūtām un pienākumam. Latviešu karavīru tēli gluži kā klusie ciemiņi atgriežas pie lasītājiem  un , skumjas varonības apdvesti, atgādina, ka esam pateicību parādā par mūsu Latviju.

"Grābeklis"- tā saucas L. Lapsas un K. Janševskas grāmata par Eināru Repši. Kā labi saprotams, nosaukums nav nejaušs. Grābeklis ir tas, kas grābj, ko vien var. Grābeklis ir arī tas, kam viss kas izslīd caur zariem. Un, protams, grābeklis ir tas, kas sit pa pieri gan pirmreizējam uzkāpējam, gan tam, kas uzkāpj uz tā vēlreiz un vēlreiz. Bet ne jau Einārs Repše mums tas vienīgais grābeklis, kas izlīdis vai kāda izvilkts no pieputējuša pakša un nu cenšas panākt, lai vēlreiz savāktu iespējami daudzus uzkāpējus. Skatoties uz dažādu iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, diemžēl šķiet, ka varbūt viņiem arī ir taisnība. Ka kāpšana uz grābekļiem ir viens no vislatviskākajiem sporta veidiem. Runa ir par lepnību, alkatību, divkosību, iekāri, slinkumu un nesātību.

Markss Adamss "Ceļā uz Maču Pikču" 
Rietumu pasaulē ilgstoši uzskatīts, ka leģendāro Maču Pikču 1911.gadā no jauna atklāja Hairams Bingems III. Viņa ekspedīcija bija ģeogrāfisks detektīvstāsts, kurā zudušās inku pilsētas meklējumi pārauga aizrautīgā mēģinājumā atrisināt mīklu, kādēļ šī iespaidīgā granīta pilsēta uzcelta tik nomaļā vietā- izolētā kalnu grēdā, miglainā subtropu zonā uz Andu kalnu un Amazones reģiona robežas. Piecdesmit gadus pēc Bingema nāves ceļojumu žurnāla redaktors Marks Adamss  nolemj mērot ceļu uz Maču Pikču, sekojot pirmatklājēja pierakstiem, un uzzināt visu patiesību- gan par Bingemu III, gan par sevi. Kā izrādās, Marks nekad nav gulējis teltī un par galvu reibinošiem notikumiem līdz šim tikai rakstījis , nevis pats tos piedzīvojis.

Luānas Loinertes "Latgales sāga" ir stāsts par Latgales ļaudīm- Skuteļu un Sedolu dzimtām-, kas ar saknēm vienmēr ir bijuši dzimtajos lauku plašumos, 20. gs. vētrām nākot pāri un mainot viņu dzīves līdz nepazīšanai. Viņu vidū ir radoši un stipri raksturi. Īpašu vietu dzimtu uzplaukumā ieņem sievietes-izturīgas un pacietīgas, vīriem uzticīgas un pašaizliedzīgas. Romāns ir ieskats ne tikai Latgales ļaužu sirds un dvēseles dzīvē, bet arī Latvijas vēstures krustpunktos- lasītājiem būs iespēja līdzās tautu dēlu likteņiem pieskarties arī Kārļa Ulmaņa, Viļa Lāča un citu vēsturisku personību izšķirošajiem brīžiem. Tas padara šo romānu par daudzdimensiālu, sirdi un prātu bagātinošu lasāmvielu.

Railijas Lūsindas "Lavandu dārzs" ir saistošs un aizraujošs romāns atpūtai. Rakstniecei piemīt patiess talants sniegt baudījumu lasītājiem, atainojot aristokrātisko krāšņumu uz romantiskas dabas fona. Galvenās varones cenšas pārvarēt grūtības, kas tomēr īsti nav viņām pa spēkam. Tas ir stāsts par dzimtu noslēpumiem, spiegošanu kara laikā un uzticību, kas tiek gan iegūta, gan zaudēta. Lieliska lasāmviela visiem vēsturisku romānu cienītājiem!
Aicinām apmeklēt šī gada pēdējo Jauno grāmatu dienu!

                                                   Anita Dakule

Ināras Svilānes foto

  Veltījums Viļānu bibliotēkai

 Pāvels Plotņikovs /atdzejojusi Betija Berga/

Tas bija gados astoņdesmitajos

kad durvis

klusi cerot

vēri man

Tu pieņēmi

Es- palikt lēmu

Un šodien kavējoties mirkļos tālos

jo skaidri mana atzīšanās skan
 

Te Zelma

Anita un Anda

pār gara bagātībām valda

Te bērniem prieku dalīt steidzas

trīs Ināras

tas viņām veicas

Skrej’ jautri zēni

meitenītes

starp sapņiem pasaciņās tīties

un meklēt gaišo debessmalu

kas patiesībā atved mājup
 

Ar ko gan dārgas man šīs sienas?

Kas vilktin velk te vadīt dienas?

Es atbildēt sev pašam spēju-

te apkārt daudz ir draugu seju

Nav slēptu ambīciju

viltus

Ar vaļā acīm

vaļā sirdīm

uz lasītāju domu simtiem

tik nemāksloti

tīri

dzidri

te atvērtība būvē tiltus

Te saredz skaisto ikdienišķā

dod cilvēkiem

ne tur zem pūra

to sveci

gaismai

kura kuras
 

Pa vārtiem „Atļaujieties ienākt”

šeit aizskrien gadi mirklī vienā

un dzejas lūgsnā paceļ spārnos

vien mīlestību tērptu vārdos

Lūk tāda tu man mūžam būsi

Pēc tevis dvēselīte taujā
Caur gadiem uzticīgi klusi
Simts pateicību pielijusi
Deg mana atzīšanās saujās

11.2014

Izskanējuši grāmatu svētki Feimaņos

22. augustā Feimaņos kārtējie( XIII) Grāmatu svētki pulcināja kopā Rēzeknes un Viļānu novada grāmatmīļus.

Grāmata- gadsimtu gaitā pelta, nicināta, pat dedzināta uz sārtiem un tomēr allaž godā celta. Katram autoram tā ir kā ilgi lolots bērns. Arī šajā moderno tehnoloģiju gadsimtā grāmatas mums ir nepieciešamas, no tām joprojām smeļamies gara gaismu savam dzīves ceļam.

 Šajos svētkos kā vienmēr piedalījās vairākas izdevniecības ar plašu un vispusīgu grāmatu klāstu. Un tā bija lieliska iespēja papildināt savus grāmatu plauktus gan bibliotēkām, gan jebkuram pasākuma dalībniekam.

Svētku programma bija patiešām bagāta un piesātināta ar dažādām aktivitātēm.

Tos ieskandināja jauniešu duets ar skaistu un ļoti sirsnīgu vietējā autora dziesmu par Feimaņiem. Priecēja azarts, ar kādu savu dejas mākslu demonstrēja  jauniešu deju kolektīvs "Vīmyns".

Ar interesi noskatījāmies pagasta jauniešu veidotu videofilmu "Krustceļi", kurā veiksmīgi apspēlētas mūsdienu Latgales lauku  problēmas. Tās nav  svešas arī feimaniešiem- bezdarbs, izceļošana uz ārzemēm, sāpīga šķiršanās no tuviniekiem...Tomēr filmas izskaņa ir optimistiska- nākotne ir pašu rokās, vajag tikai darboties.

Ievērojamu laiku aizņēma "Latvijas Avīzes" rīkotā diskusija, kuras tēma šogad bija "Ceļi un dzelzceļi-Latgales nākotnes veiksmes stāsts". Piedaloties pieciem politiķiem( Dz. Zaķim, E. Jaunupam, J. Jurkānam, J. Viļumam, J. Tutinam), daudz tika spriests, argumentēts, apšaubīts un apgalvots. Vai šīs nākotnes vīzijas piepildīsies? To rādīs laiks.

Visas dienas garumā noritēja  saistoši un sirdij tīkami pasākumi. Pieaugušajiem bija interesanta  tikšanās ar skanīgās radiobalss īpašnieku un rakstnieku Dzintaru Tilaku.Tās laikā autors iesaistīja visus klātesošos erudīcijas spēlē. Uzvarētājam tika lieliska balva- viņa nesen iznākusī grāmata "Sirds nemiers".

Daudz bija domāts par jauniešiem un bērniem. 

 

 Keramiķes Vēsmas Ušpeles vadībā mazie mākslinieki varēja darboties ar māliem, veidojot gan traukus, gan groziņus, gan dažādas dzīvnieku figūriņas.

Savukārt meiteņu uzmanību īpaši saistīja tikšanās ar stila mākslinieci Inetu Lesīti jauniešu centrā "Kastanis". Viņa stāstīja  par savu grāmatu,   rādīja savdabīgus un neparastus lakatiņu siešanas veidus,  dalījās dažādās sievišķīgās gudrībās.

 

"Kastanī" notika arī "jautro grāmatzīmju" darināšana no auduma-ar zīmējumiem un dažādām lentītēm. Uz katras grāmatzīmes bija izlasāms arī kāds domu grauds.

Pie pašiem mazākajiem svētku apmeklētājiem ciemojās rakstniece V. Štelmahere ar savu sunīti Rafi. Sarunas beigās ne vienam vien mazajam radās vēlēšanās izlasīt viņas grāmatu "Kā suns kļuva par grāmatas varoni".

Vislielāko svētku dalībnieku interesi piesaistīja Dagdas novada "Kroma kolna bruoliste". Sievas un vīri, tērpušies 11. un 12. gadsimta apģērbos, demonstrēja rotas, ieročus, bruņu cepures un bruņu vestes, kā arī citu mūsu senču aprīkojumu.

 

Ikviens, kuram bija vēlēšanās, varēja izmēģināt savu roku šaušanā ar loku.Arī vairākas manas kolēģes cītīgi centās apgūt šo prasmi.

 

Mēģina Anita Dakule ( Viļānu pilsētas bibliotēka)

 Jāsaka, ka visprecīzāk mērķī trāpīja mūsu bibliotēkas direktore Zelma Tuče.

Netika laista garām arī iespēja nofotografēties kopā ar senlatgaļu karavīru.

 

Turpat pļaviņā nobaudījām uz dzīvās uguns čuguna pannā ceptās pankūkas ar garšīgu krējuma, melleņu vai aveņu ievārījuma piedevu. Tās šķita īpaši gardas,  saņemtas no daiļas, etnogrāfiskā tērpā ģērbtas meitenes rokām.

Un kur nu vēl skaistais, ar senlatviskiem rakstiem rotātais "Kroma kalna bruolistes" karogs! Tas patiešām bija apbrīnas vērts. Ļoti priecē tas , ka arī Latgalē ir aizrautīgi tautas seno tradīciju kopēji.

 Svētku  noslēgumā- tradicionālā grāmatu izloze "Veiksmīgais pircējs".  Bet jo īpaši uzrunāja šova "Dziedošās ģimenes" uzvarētāju Tihovsku ģimenes sirsnīgais muzikālais sniegums. Zālē skanēja ovācijas un vētraini aplausi.

Dziesma "Skaista mana tēva sēta" tika izsaukta vairākkkārtīgi. Un šādu  moto manuprāt varēja piešķirt visam šim lieliskajam pasākumam( XIII Rēzeknes un Viļānu novadu Grāmatu svētkiem), kurš šogad izskanēja Feimaņos.

Anda Skrindževska

P.s. Ināras Svilānes fotogrāfijas

Lieldienu zaķis- lasītājiem

Kas aizejošajam Lieldienu zaķim šogad groziņā aizķēries? Uzminiet nu! Izrādās, ka  tas ir pilns ar jaunām, skaistām un interesantām grāmatām lieliem un maziem lasītājiem. Nāciet tās lūkot 24. aprīlī. Pie mums, Viļānu pilsētas bibliotēkā, kārtējā JAUNO GRĀMATU DIENA .

Vienoti gaismas ceļā

         18.janvārī neaizmirstami skaistā notikumā piedalījās arī Viļānu pilsētas  bibliotēkas darbinieces: Zelma Tuče, Ināra Zepa, Ināra Mičuliša, Veneranda Zvīdriņa un Anita Dakule.

       ”Rīga 2014” programmas ietvaros notika “GAISMAS CEĻŠ” - grāmatu draugu ķēde. Daudzu tūkstošu cilvēku izveidotajā rindā gan mūsu, gan Jūsu dāvinātās grāmatas,kuras bija savāktas akcijas “Tautas grāmatu plaukts”( Īpaša grāmata – īpašā vietā) laikā, tika saudzīgi un bijīgi pārvietotas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk LNB) vecās ēkas uz jauno “Gaismas pili”.

 Grāmatu draugu ķēde ļoti pārliecinoši apliecināja Latvijas iedzīvotāju cieņu pret  kultūras vērtībām un jo īpaši pret galveno kultūras nesēju-grāmatu. Šis notikums Latvijas kultūrvēsturē manuprāt saglabāsies kā  unikāla un sirsnīga akcija, ar kuru simboliski vērām durvis jaunajai LNB ēkai.

   Pasākums mums paliks atmiņā arī kā tautu vienojošs un neaizmirstams  brīdis.

   Mums bija liela interese un patiess prieks pabūt jaunajā LNB - “Gaismas pilī”. Ļoti aizkustinoši bija  vienoties kopīgās dziesmās latgaliešu valodā, kā arī redzēt apsargus un augsti stāvošas personas pievienojamies dziesmai.Savas darbošanās laikā ar patiku vērojām kā pamazām pildās Tautas grāmatu plaukts ar Latvijas iedzīvotāju saziedotajām grāmatām.

 

     Grāmatu  draugu ķēdes dalībnieku sejas rotāja silts un draudzīgs smaids visas dienas garumā. Iepriecina arī tas, ka dalībnieku vidū bija daudz jauniešu un ģimeņu ar bērniem.

                                                                       Anita Dakule

 

P.s. Ināras Zepas un Anitas Dakules fotogrāfijas

Jaunajā 2014.gadā!

Laiks steidzas...Vairs tikai dažas dienas,viegli saskaitāmi stundu desmiti un aiz loga pašā nakts melnumā dzims Jaunais 2014. gads. Kāds tas būs?! Ko solīs un nesīs? Atliek vien optimistiski cerēt.

Mīļie mūsu lasītāji un emuāra apmeklētāji!

Vecam gadam aizejot, mēs jums vēlam:

Lai nākamais gads ir iecerēm un projektiem bagāts, lai ir par ko priecāties un uz ko tiekties! Lai visiem veselība, saticība, mīlestība! Sajust baltu prieku, aizdegt īsto zvaigzni, mainīties un atjaunoties!

                                  Zelma

 

 

Novēlu visiem dzīvē censties saskatīt skaisto un labo pat mazās lietās, jo tad arī paši kļūstam labāki. Lai svecīšu siltums vairo prieku un labestību ap jums un tuviniekiem!

                                             Anita

 

 

Lai jūs Jaunajā gadā būtu ņipri un stipri, kustīgi un lustīgi! Lai saulīte jūs pavada visa gada ritumā!

                                              Ināra S.

 

 

Novēlu visiem, kuriem vēl nav savas otrās pusītes, nākošajā gadā to noteikti atrast!       Ināra Z.

                            

 

 

Lai veiksme uzsmaida ne tikai svētkos, bet arī ikdienā!                                      

                                     Ināra M. 

 

 

Jaunajā gadā novēlu jums četrus lieliskus gadalaikus, piepildītus ar izturību, radošām domām, veiksmīgiem darbiem un pilnvērtīgu atpūtu! Un vēl... Lai taču beidzot mūs visus iepriecina balta sniega sega!

                                                      Anda

 

Uz tikšanos 2014!







 



Pieredzes braucienā uz Līvāniem

24. oktobrī mēs, Viļānu un Rēzeknes novada bibliotekāri,devāmies pieredzes braucienā uz nesen uzcelto Līvānu novada bibliotēku. Pa ceļam iegriezāmies arī vairākos muzejos.

Preiļu leļļu muzejs ir kā maza karaļvalsts ar miniatūru pils ansambli un karietēm, ar plašu mākslinieces Jeļenas Mihailovas darināto unikālo leļļu ekspozīciju. Starp tām redzamas gan reālas personas, gan pasaku varoņi, gan skaistas galma dāmas pasakainās kleitās.

Arī dažas mūsējās kolēģes  gribēja pamainīt savu imidžu, uz mirkli iejūtoties iepriekšējo gadsimtu aristokrāšu veidolā.Krāšņs tērps, cirtaina parūka galvā un acumirklī tiek uzburta vienreizēja senatnes ilūzija.

 

Bet lelles turpina tērgāt savus leļļu stāstus, draiski piemiedz mums ar aci, šķelmīgi uzsmaida un sapņo par viņām vien zināmiem piedzīvojumiem un fantastiskiem ceļojumiem.

Savukārt mums ir jādodas tālāk. Un nelielais lietus mūsu jauko noskaņu nekādi nespēj sabojāt. Pēc nepilnas stundas atrodamies pie Līvānu novada bibliotēkas ieejas durvīm. Tā jau no ārpuses pārsteidz mūs ar mūsdienīgo arhitektūras risinājumu, iespaidīgo izkārtni, sakopto apkārtni, romantisko "salīgšanas " soliņu, uz kura ikvienai no mums gribas apsēsties un nofotografēties.

 

Bibliotēkas direktore mūs izvadā pa visiem trim stāviem. Priecē saskaņotās, priecīgās interjera krāsas, lielisks apgaismojums , ērts, praktisks telpu iekārtojums, pārdomāts plauktu izvietojums ar skaidri salasāmiem lieliem uzrakstiem, nelielas "klusās" lasītavas, kas ļauj norobežoties no pārējiem apmeklētājiem un ,protams, visjaunākās pieejamās tehnoloģijas. Viss kopumā tas  ir milzīgs ieguvums gan darbiniekiem, gan bibliotēkas lietotājiem.

 

 

Šajā tikšanās reizē uzzinām arī daudz profesionālu jaunumu, gūstam ierosmi priekš savām darba vietām.

Nākošais mūsu apskates objekts ir Latgales mākslas un amatniecības centrs, kurš uzbūvēts skaistā vietā barona fon Līvena bijušās muižas teritorijā. To no divām pusēm izdaiļo gan gleznainie Dubnas upes līkloči, gan plašās Daugavas rāmais plūdums. Vispirms apskatām Līvānu stikla muzeju, kurš nesen ir pārvācies uz šī centra telpām.

Uz izvietotajām ekspozīcijām raugāmies kā uz brīnumu. It kā redzētas vāzes, trauki, glāzes, bet, sarindotas vienkopus,  savā varavīksnes krāsu košumā tās pārsteidz ar formu dažādību, izstrādājumu daudzveidību un vesela gadsimta laikā uzkrāto kvalitāti.

 

Mēdz teikt, ka stikls esot līdzīgs skaistai bet untumainai sievietei. Tas kļūst pakļāvīgs tikai tad, kad to dziļi un pa īstam uz visu mūžu iemīl...Līvānos tas tiek mīlēts un godā turēts.

Līvānu stikla fabrikas zīmols bija pazīstams visā pasaulē. Diemžēl jāsaka, ka bija...Ir sāpīgi apzināties, ka mūsu valsts neprata saglabāt šo unikālo rūpnīcu. Nu tā pieder vēsturei, tāpat, kā stikla pūtēju silueti pie amatniecības centra ieejas, kuri atgādina cik patiesībā grūts un smalks ir bijis šo cilvēku darbs.

 

Amatniecības centrā apskatām arī dažādas senlietas un slaveno 94 metrus garo, par godu pilsētas 80 gadu jubilejai, vietējo rokdarbnieču izausto jostu, kā arī dažādus Līvānu amatnieku un rokdarbnieču darinājumus. Lielu daļu no tiem ir iespēja arī iegādāties.

Nākošā un pēdējā šī brauciena apmeklējuma vieta ir Turku saieta nams, kurā omulīgi iekārtojusies arī pagasta bibliotēka. Tas ir īsts kultūras centrs vietējiem iedzīvotājiem, kas neapšaubāmi ļauj saglabāt savas tradīcijas, izkopt tās augstākā kvalitātē un ieviest arī dažādus jauninājumus.

 

 

Dzelteni bērzi birdina savas pēdējās zelta monētas, lietus garlaikoti klauvē pie loga, kāds vientuļš putns apcerīgi sēž koka galotnē, bet mēs, bagāti ar daudziem iespaidiem, radošām idejām un sapņiem, dodamies mājup. Atliek vien piebilst, ka brauciens bija gan jauks, gan ļoti noderīgs.

                                                                                            Ināra Svilāne

 

P.s. Ināras Svilānes un Anitas Dakules fotogrāfijas