2010. gada 27. dec.

Mūsu laikmeta zīmes

Alita Svilāne
Glābējsilīte Mirdz zvaigznes tumšajās debesīs Kāds bērns atkal silītē dus Un nenāk trīs gudrie pie silītes šīs Vien mātes izmisums kluss Vēl pēdējo reizi pieskāriens silts Vēl pēdējo reizi acu skats Un zudīs uz mūžību asiņu tilts Paliks neziņas akacis plats Vien eņģeļa spārna gaisīgais glāsts Spēj mātei šo soli piedot Ir laikmetam šim uzlikts lāsts Kas mātēm liek bērnus atdot Tik zvaigzne tumšajās debesīs mirdz Būs citai ko sargāt un lolot Ir sarauta gabalos mātes pukstošā sirds Ticot, cerot un mīlot 13.12.2010
*****
Paņem saulstaru plaukstā,
Ielaid to dvēselē savā.
Sildīs tas nedienā aukstā,
Priecēs visbargākā salā.
Paņem saulstaru plaukstā,
Pacel augstu virs galvas-
Uzspurgs dvēsele augšā
Pēc likteņa nolemtās balvas.

2010. gada 22. dec.

Klusi atnāk Ziemassvētki...

Ziemassvētki... tīrs un balts pirmdzimtais rīts...patiesība veras pasaulē uzticīgām bērna acīm, tic brīnumam, cilvēkiem un mūžīgajai atdzimšanai katru gadu no jauna...starp veļu laiku un Jaungadu, kad visa pasaule smaržo pēc piparkūkām, egļu skujām, svecēm un pārsteiguma... ... Sveces degošā dzīvība izgaismo tumšāko laiku, palīdz rast atbildes savas dvēseles maldu ceļos nonākušajiem...tic, redz un mīl ar sirdi...pakāpjas pret debesīm, ieskanas baznīcas zvanos, norimst klusajā gaidīšanā un paliek nedziestošā siltuma pašā viducī....starp mums un mūsos.... ... Šī svētā nakts iet klusītēm - uz pirkstu galiem, lai neiztraucētu tikko dzimušo cerību, jo pasaulei tāpat kā šim gadam trokšņa un steigas jau pietiek... ... Viegli iesien savas egles zarā kā eņģeļa matus gaišo domu sudraba stīgas, pakar baltu un tīru ticības vizuli tā, lai prieks nenobirst, lai cerība savā trauslumā neieplīst...viegli pieskaries ziemas dzidrajai elpai, baltai svecei melnajā naktī, dāvā mīlestību un sirds siltumu visiem , kam salst... Gaidi savu balto svētvakaru , kas ar ticību , cerību un mīlestību palīdzēs pārdzīvot gada tumšāko laiku!
Betija Berga

2010. gada 20. dec.

Adventa gaismā

Ilzes Sondores foto
Balta,tik balta
Ir sniegpārslas cerība:
Neļauj tai zust!
***
Adventa gaismu
Sveces dedzīgi dala:
Mīlestībai tvīkst.
***
Cīruļa sapnis
Skan dziesmā pasaulei šai-
Atdzimstošajai.

2010. gada 10. dec.

Adventa trešajā svētdienā ienākot...

Ilzes Sondores foto
Iveta Dimzule
Adventes laiks... baltais, klusais, pārdomu, cerību...Ak, cik daudzi epiteti ir veltīti šīm 4 nedēļām pirms Ziemassvētkiem! Tam visam tiešām ir vieta šai laikā un ne tikai. Patiesībā Adventes laiks ir sirdstrīsu laiks. Mirklis pirms!...Tas raisa satraukuma un ilgošanās trīsas...VAi mana nākotne - tur priekšā - ir vismaz tik laba kā mana tagadne šeit un tagad? Vai es šo nākotni izturēšu? VAi mani atkal gaida jauni un skaisti izaicinājumi? Vai man ir paredzēta piepildīta dzīvošana? VAi Dieva Apredzības Eņģeļiem ir paredzēts laiks manai dzīvei? Bezgala daudz jautājumu...Tikai viena atbilde: "Vienkārši dzīvo, jo tikai tā tu piedzīvosi atbildes uz visiem saviem šodienas jautājumiem!"
Pazūd baltajā domā,
Aizplīvo tīmeklī smalkā
Dvēsele tava kā zieds...
Izturi, paturi dzīvi
Ozolu drošajās rokās,
Dzīvajā mīļumā sauc!
Izturi, paturi sevi,
Dāvini rītausmai rasu,
Izaudz līdz gaismai un staro!
Izdziedi lūgšanu savu,
Sirdstrīsas aizjūgā iesien -
Baltajās takās mēs ritam.

2010. gada 3. dec.

Pārdomas otrajā Adventa svētdienā

Ilzes Sondores foto
Kāds stāsts vēstī, ka sirmam Gudrajam skolnieks reiz jautā: "Meistar, kur mājo Dievs?" "Un kā tu domā?" meistars viņam atjautā. "Vai tad Dievs nemājo visur? Vai visa pasaule nav viņa godības pilna?" atbild skolnieks. Bet meistars pakrata galvu un saka:"Dievs mājo tur, kur viņu ielaiž..." (Rubenis J.,Subačs M. Mazā Ziemassvētku grāmata, 64.lpp)
Павел Плотников
СОНЕТ АДВЕНТЕ
С мечтой о лучшем человек зажёг свечу, прося СОГЛАСЬЯ, чтоб миновали все ненастья, чтоб ВЕРА укрепила век. Склонясь пред Образом в поклоне, просил в нём ВЕРУ укрепить, к Земле ЛЮБОВЬЮ одарить, дать ей сиять на небосклоне. Молился, радость ощущая, в ЛЮБВИ к чудесному моменту, ЛЮБОВЬ, он верил, оживляет. Tихонько пламя догорая Последней из свечей АДВЕНТЕ, НАДЕЖДУ людям посылая… 02.12.10.

2010. gada 1. dec.

Maskas

Gada nogale kā vienmēr nāk ar karnevāliem, kostīmu ballītēm, dažādiem Jaungada izklaidējošiem pasākumiem.Lai jūsu tēls šādos svētkos izdotos pārliecinošs un pabeigts, savu kostīmu var papildināt ar interesantu masku.Bet idejas to izgatavošanā var smelties mūsu bibliotēkas bērnu nodaļā -izstādē "Maskas".Atklāšu jums noslēpumu: maskas ir izgatavotas papjēmašē tehnikā un skaisti apgleznojot parastos papīra šķīvīšus.Oriģināli ,vai ne?Aplūkojot šoViļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu veikumu, tā vien gribas uzdungot visiem zināmo dziesmiņu :"Seja tu, vaska bālā,šai karnevālā: teic,vai tu seja esi,vai masku nesi?"
Ienāciet un apskatiet!
Maskas autore-Mārīte Desaine

2010. gada 28. nov.

Advente klāt!

Betija Berga
Advents-gaidīšanas, piedošanas, sirdsapziņas apskaidrības, ticības un mīlestības laiks. Katra diena kā degoša svece raud par bijušo un tic nākamībai, kurā mīt karsta vēlēšanās saprast sevi un piedot...piedot sev un citiem par mūžīgo steigšanos, nevaļu un aizņemtību. Pārdomu virtenes sastājas aplī, sadodas rokās un gaida savu dievišķās atklāsmes mirkli- Ziemassvētkus, kad katras sirds stūrītī kā cerība piedzimst Dieva Dēls...
Baltās bizēs sapin pārslas vēji
Baltas lentas matu galos sien
Simtu domu saputeņo spēji
Sudrabtakās klusi sapņi brien
Vieglas pēdas rītausmai skrien pretī
Skaidru rītu piesmaida un smej
Balti prieki klusu nakti svētī
Karstas sveces
Baltu gaismu lej

2010. gada 21. nov.

Inārai Svilānei

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena-
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis,
Viens saules stariņš mazs un mazliet debesis.
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Sirsnīgi sveicam kolēģīti Ināru Svilāni sakarā ar nominācijas "Labākais darbinieks"saņemšanu! Lai veiksme, darba prieks un panākumi piepilda katru dzīves mirkli!
Viļānu pilsētas bibliotēkas kolektīvs

2010. gada 17. nov.

Моей Латгалии

Павел Плотников
Пройдут века,
пройдут года,
но не забудешь никогда
всех тех,
кто лёг в тебя костьми...
Моё признание прими:
я дом давно оставил свой,
тобой живу, тобой дышу,
и слёз своих я не стыжусь,
когда встречаю ветер твой.
Язык и песни, мать-природа
меня волнуют год от года,
влекут собою в дивный край
из разно-пёстрых
птичьих стай.
Я буду слушать песнь твою,
встречать
предутренний рассвет
и ощущать рожденья свет,
твою, Латгалия, зарю!

2010. gada 12. nov.

Latvija mana...

Betija Berga
...Pa melnu nakti
baltas domas šaudās
un baltiem jautājumiem
baltus ceļus aizdod
pa baltām asarām
pa baltām
klusām raudām
nāk brīvība
skrej svabadoti spārni
un apskaidrotās upēs
baltas rokas mazgā
trīs baltas cerības
pa vienai tumsā svaidot...
Margarita Krole
...Ekonomiskā krīze,
vērtību krīze,
pasaules krīze!
Vai krīze arī manā dvēselē?
Kaut elpoju tīru Latvijas gaisu,
Skatu zilo debess jumu,
Dzirdu dzeguzi pogojam,
skaitot manas tautas
gadus brīvībā.
Iveta Dimzule
Raud Latgales sāta,
Mierst pogolms,
Kur symtu paaudžu
Sūļus audušys sovus.
Smylgas kuop lūgā,
Bārzs apskaun slīksni,
Mīgaina nuotre sleid
Saulrīta ceļā.
Acaspīž Latgales sāta
Zvaigžņu putekļūs spūdrūs,
Ceļ skotu caur sirdi
Piec sovim bārnim.
Cyts rītumu zemēs
Sovu iztyku kaļ,
Cyts- Latvejas nobā
treiskuoršu vazumu ceļ.
Izjauktas saites,
Saplāstas dzeives.
Nav māmeņas boltas,
Kura rūžaini caltu.
Raud Latgales sāta,
Smiļkst piertī
Muotes austs dvīleits-
Tī rūžaini Latgalei veļtej.

2010. gada 1. nov.

Jaunās grāmatas novembrī

Cienījamie lasītāji! 5.novembrī jūs gaida patīkams pārsteigums-daudz interesantu, praktisku grāmatu dažādās nozarēs, kā arī saistoša daiļliteratūra latviešu un krievu valodā. Nelielu priekšstatu par to, ko nedēļas beigās varēsiet ieraudzīt mūsu bibliotēkas izstādē"Jaunumi",sniegs dažas grāmatas, ar kurām jūs iepazīstināšu tūlīt. Ja apzināties, ka esat spējīgs uz ko daudz vairāk, nekā darāt šobrīd, taču jums pietrūkst prasmes vai uzdrīkstēšanās, grāmatā "Atslēga" uzzināsiet par neapzinātajiem pieņēmumiem un aizspriedumiem, kas veido šķēršļu zonu jūsu ceļā. Katra cilvēka zemapziņa ir pilna “pretējo pieņēmumu”, kuri var izjaukt pat vislabākos nodomus. Atslēga iesaka desmit pārbaudītas metodes, kas ļauj šo stāvokli labot.Lietojot Dr. Džo Vitāles metodes, jūs iedibināsiet harmoniskas attiecības starp savu apziņu un zemapziņu – tā, lai maldīgie pieņēmumi nekad vairs nebūtu šķērslis veiksmei. Jūs atvērsiet sevī slepenas durvis – un jūsu dzīvē, ikvienā tās jomā ienāks brīnumainas pārvērtības.
Visiem zināms, cik daudz siltuma dod cepure. Tikai jāprot atrast tādu cepuri, kas ne tikai labi izskatās un silda, bet arī atšķiras no visām pārējām. Šajā grāmatā aprakstītas un parādītas vairākas cepures, kas atbilst šiem kritērijiem. Esam pārliecinātas, ka, tiklīdz uzadīsiet pirmo cepuri, radīsies nepārvarama vēlme adīt nākamo. Un varbūt nākamais adījums nebūs otra cepure, bet gan pirmajai piemērota šalle? Un vēl cimdiņi!
Atraisīt darbošanās prieku un attīstīt raitu valodiņu mazajiem kāpēcīšiem var arī ar rotaļu palīdzību. Ierosmi un padomu, kā to panākt, grāmatā atradīs gan bērnudārza audzinātāji un jaunāko klašu skolotāji, gan mazuļu vecāki un vecvecāki.
Atliek vien piebilst,ka tās ir tikai dažas no daudzām grāmatām,kuras jau piektdien varēsiet izņemt uz mājām Jauno grāmatu dienā mūsu bibliotēkas abonementā.
Anda Skrindževska

2010. gada 29. okt.

Ilgas

Oktobrī dzejnieku kopai"Atļaujies ienākt" klāt nāca vēl viens radošs cilvēks-dekšāriete Alita Svilāne.Pirmā iepazīšanās ar viņu, lai ir caur viņas dzejas vārsmām.Aiz katra vārda slēpjas autores domas, izjūtas, noskaņojums, sapņi un ilgas.
Alita Svilāne
Ilgas Ilgas Tās ir kā zvaigznes, Kas paceļ virs zemes Un tālumos aiznes Ilgas Kā varavīksnes tilts, Kuram tuvāk ejot, Krāsas pazūd un dilst Ilgas Tās neprāta dziļumā kaist, Bet skaidrībai austot, Tās izzūd un gaist Ilgas Tas dzīvē ir nesasniedzamais **** Magoņu guni, kad kursi, Lai nelaimes aizdzītu spēji. Ziedos laimes putekšņus bursi, Lai aiznes tos pasaulē vēji. Tad saziedās magoņu pļavas Un reibinās cilvēku prātus Tās domas labās būs tavas, Kas aizsāks brīnumu stāstus. Būs prieka apvīti vārdi, Ko laimīgi cilvēki iedos. Būs pasaule vaļā kā vārti, Kur stāvēsi magoņu ziedos
**** Nikna uguns tā kvēlo Nav, kas vientuļo dvēseli žēlo Ielaužas sāpe tik spēji Aizslauka prieku debesu vēji Dvēsele izžūs kā slāpēs Tai sāpēs, tai sāpēs Un pāri paliks tik čaula No akmens un cietākā kaula Nedzīs asnus dvēsele mana Vienai dzīvei sāpēts jau gana

2010. gada 26. okt.

Ziedu burvība

Kad aukstie oktobra vēji laupa kokiem pēdējās lapas un lietus dungo savu apnicīgi melaholisko vientulības melodiju, gribas kaut uz neilgu brīdi atkal pabūt krāšņajā vasaras ziedu pasaulē.Šādas izjūtas jūsos rosinās Viļānu bērnu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu zīmējumu izstāde "Ziedu burvība", kura vēl joprojām (līdz 12.novembrim) ir skatāma mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā. "Dažāda vecuma autori, dažādas tehnikas, dažāds tēmas risinājums. Katrs darbiņš ir īpašs ar savu oriģinalitāti, krāsu salikumu, izdomas bagātību.Ir zīmējumi, kuros atpazīstam visiem zināmās pļavu un dārza puķes.Bet ir arī tādi, kuros mūsu acu priekšā uzplaukst neredzēti fantāzijas ziedi. Piemēram, S.Černovas zīmējumā "Ziedošās plaukstiņas". Savukārt, Lauras Desaines zīmējumā ir attēlots mūsu pilsētiņas simbols-čaklā bitīte,kura vāc saldo nektāru no burvīgi skaista ziediņa",tā savu audzēkņu veikumu raksturo skolas pedagoģe Maija Podnieka. Par šo izstādi varētu vēl daudz ko teikt, bet kā vēsta tautas gudrība-"labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt".Nāciet!
Anda Skrindževska

2010. gada 25. okt.

Pārdomas rudenīgās krāsās

22.oktobrī uz ikmēneša tikšanos sanāca radošās kopas "Atļaujies ienākt ''dalībnieki.Neskatoties uz solīto vētru,vēja auriem un slapjo sniegu,kurš ātri vien pārvērtās drēgna lietus pieskārienos logu rūtīm, telpās valdīja mierīga, silti ģimeniska noskaņa. Krēslas stundā sveču gaismā skanēja klātesošo dzejas vārsmas- veltījumi rudenim.Varu vien apbrīnot, cik daudz skaistu vārdu atrodas mūsu autoriem, lai iztēlē uzzīmētu šo pelēko,vienmuļo laiku-ziemas priekšvēstnesi.
Vārdu sakot-Pārdomas rudenīgās krāsās...
Betija Berga
Dzeltējot. Dzeļot. Dziestot. Liepu. Lapa. Līp. Slapja. Saliekta. Smaida. Karuseļo. Krīt. Greizsirdīgi . Guļ. Gaida. Ritenī. Ritinās. Rit. Sarkstot. Saveļas. Sitas. Sit Pažobelēs. Peļķēs. Pavisam. Tava . Tūlītēja. Varbūtība. Vientulīgam. Vaigam. Auksti. Apmāti. Atdodas. Tev. Tepatās. Tūlīt.
Margarita Krole
Vējš atnesa
Lietus mākoņu skumjas
Arī man.
Ietērpjot zaļo vasaru
Krēslas toņos,
Liekot saulei sāpju grimasēs skumt.
Dzērvju kāši sasaucas ar Rekviēmu,
gājputnu klaigas atbalsojas ikvienā manā
Smadzeņu šūnā,
Bet ārsts raksta diagnozi-
Depresija!
Наталья Якушонок
Заблудился лист кленовый,
Залетел он в щель балкона.
Он устроил жизнь под крышей,
И доволен-дождь здесь тише.
Но, наверно, он увидит
В снах, как лето проводил он.
И,открыв глаза от счастья,
Понесется за ненастьем.
Павел Плотников
Лист кленовый слегка дрожит
под дыханьем осенним ветра.
Только падать он не спешит,
может, ляжет на холст у мэтра,
и подарит собою свет,
трепеща лучезарной краской,
одарив и теплом, и лаской,
мне с картины пришлёт привет...
Cien. lasītāj!Ja tu nodarbojies ar literāro jaunradi, droši pievienojies mūsu sirsnīgajai dzejnieku saimei,kas nupat oktobrī atzīmēja savas pastāvēšanas pirmo jubileju!Nākamā tikšanās 12.novembrī plkst.16.00.
Anda Skrindževska

2010. gada 12. okt.

Jaunās bērnu grāmatas oktobrī

14.oktobrī mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā tiek gaidīti dažāda vecuma skolas bērni uz Jauno grāmatu dienu.Būs daudz dažādu grāmatu latviešu un krievu valodās.To starp arī krāšņie apgāda Zvaigzne ABC izdevumi, kuri vilināt vilina gan ar interesanto sižeta risinājumu, gan skaistajām ilustrācijām.Nāciet!Mēs jūs gaidām! Dzintra Aulmane (1942) ir vairākām paaudzēm zināma un mīļa grāmatu ilustratore. Kurš gan nav redzējis sirsnīgās animācijas filmas „Zaķīšu pirtiņa” un „Sēž uz sliekšņa pasaciņa”! „Zirneklītis Zinne” ir jauks stāsts zīmējumos par puisēnu, kurš reiz pirms gulētiešanas vannasistabā izdzirdēja palīgā saucienus. Protams, viņš nepazīstamo saucēju izglāba. Tā iesākās draudzība ar mazo zirneklīti Zinni, no kura zēns nepavisam nebijās, kā to mēdz darīt pat pieaugušie. Tieši otrādi! Zinne savukārt puisēnam pastāstīja par sevi, un viņi kopā devās ceļojumā. Kurš uzzinās pirmais, vai tas notika sapnī vai īstenībā?
Vai esi kādreiz redzējis pilnīgi baltu dzīvnieku? Dabā itin bieži tā notiek, ka radījums, kam jābūt brūnam, pelēkam vai strīpainam, piedzimst balts. Tādus dzīvniekus sauc par albīniem.Kādas vecas lauku mājas aizkrāsnē pasaulē nāca balts circenis, kurš kaunējās par savu izskatu. Kāpēc? To viegli uzzināt, ja izlasa šo grāmatiņu par circeņbērnu Albīnu un pārdrošo ceļojumu, kura viņš sastapa draugus, iepazina palīdzēšanas prieku, saprata, ka vislabāk ir mājās. Cik Albīns ir sirsnīgs kukainītis, to redzēsi arī jaukajās ilustrācijās. Leduslācītis dodas meklēt barību. Varbūt zoodārzā? Nē, būrī ieslēgts, lācītis nepaliks. Varbūt mežā? Taču iemantot brūno lāču uzticību nav viegli. Ja vien viņš prastu noķert lasi... Un Illem tas izdodas. Tagad viņš var palikt kopā ar brūno lācenīti Petru.
Vai tu zini, ka viens no grāmatas autoriem par leduslācēnu Illi ir dzimis Rīgā, izaudzis Dānijā, 22 gadu vecumā devies uz Grenlandi? Viņu sauc Ivars Sīlis.Viņš ir bijis daudzu neskartās dabas izpētes ekspedīciju dalībnieks, vadītājs un konsultants Grenlandē, Arktiskajā Kanādā, Norvēģijā. Viņš ir polārais fotogrāfs, rakstnieks, TV filmu producents, lektors.
Grāmata “Pele, Punkts un Gūtenbergs” ir pasakas formā izklāstīts aizraujošs stāsts par ābeces tapšanu, grāmatu iespiešanu un tās izgudrotāju tipogrāfu Gūtenbergu. Sekojot Peles un Žagatas gaitām, mazie lasītāji itin viegli un ar interesi varēs apgūt alfabētu un citus lasīšanas noslēpumus. “Pele, Punkts un Gūtenbergs” noteikti ir viena no skaistākajām grāmatām, ko savā mūžā būsiet redzējuši. Grāmata ir rakstnieka Jura Zvirgzdiņa un mākslinieces Anitas Paegles kopdarbs, kas kļuvusi par prestižā konkursa “Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” laureāti.

2010. gada 5. okt.

Doma pēc domas...rudenī

Evita Bole
Doma pēc domas
Zem gājputnu klaigām rūs.
Pieskaries ziemai. *** Aizveru ausis -
Pīlādži aizgūtnēm raud.
Tā klibo rudens.

"Трепетали листья"в листопаде...

Павел Плотников
"Трепетали листья"
в листопаде,
падали и падали, не глядя
на своё земное отражение...
Им ведь всё равно,
чьё повеление.
С режиссёром этим
не знакомы,
краем уха
слышали про осень.
А она дарила
листьям просинь,
отрывая от родного дома.
20.09.10.
О, грусть, ты не одолеваешь,
ты красками меня ласкаешь
той осени,
что в дом ворвалась
и закружилась, расплясалась
в осеннем и последнем бале...
Ты нынче вся на пьедестале!
А я склоняюсь пред тобой,
не молод уж и с сединой.
Но я люблю тебя такую,
с тобой танцую и ликую,
что этот бал
всё ж не последний
-об этом
лист сказал намедни...

2010. gada 1. okt.

Oktobrī

Betija Berga Lapkritis nežēlo skaisto no skaistām nomet zem kājām lai... samīdīta baltumu neredz nāk veļi uz mājām duravu vilkos smeldzīgi raud ticu es trīspadsmit nav mana daļa nav mana sajūtu atvāztā nakts trīspadsmit nelaimes iečukst man ausī nedzirdu neprotu nesaklausu pelēks uz pelēka melns pāri melnam zemlikas naktīs mielojas gars rīti bez dzidruma kamēr vēl meitās tik sievās būdamas krāsainos lindrakos dej atvasarās oktobra pēdējās siltajās dienās saule no manis vēl atvadās 03.09.2010 11: 30

2010. gada 23. sept.

Pietiek laika visam

Ir cilvēki,kuri savu dienu prot saplānot tā,ka pietiek laika gan savu ikdienas pienākumu veikšanai,gan arī vaļaspriekiem.Šos vārdus es gribu teikt arī par Margaritu Kroli, radošās kopas "Atļaujies ienākt"jauno dalībnieci. Būdama mīļa un saprotoša dakterīte Galēnu doktorāta pacientiem, brīvajos brīžos viņa nodarbojas gan ar dzejoļu rakstīšanu,gan gleznošanu, gan arī ar floristiku.Radoša personība ar vispusīgām interesēm, cienīta, labi pazīstama un augstu vērtēta galēniešu vidū.
Tāpat kā daudzi autori arī Margarita labu laiku savus dzejoļus un gleznas ir rādījusi tikai draugiem un tuviniekiem, dāvinot tos jubilejās un pasākumos.Bet nu ir pienācis brīdis,kad autore ir uzdrīkstējusies atvērties plašākam cilvēku lokam.
Sveicam Margaritu Kroli ar veiksmīgu debiju izstādēs Galēnos un Dekšārēs, kā arī ar ienākšanu Viļānu literātu pulciņā!
Anda Skrindževska
Krole Margarita
VAI BŪS ZIEDĒT?
Rēna rudens diena
Koki gaida zeltītos mēteļus
Un pirmās salnas
Dālijas krāšņās ziedu sakšas
Izklājušas
Bažīgi zīlē-
Būs vai nebūs
Ziedēt vai novīst
Šis mūžīgais jautājums
Aktuāls šodien
Gan dabā, gan cilvēku sirdīs
RUDENS SVEICIENS
Pīlādzis māj rudens sveicienu
Oranžā kimono tērpies
Paņemu rudens pieskāriena akvareli
Un ienesu pelēkajā istabā
Silto dzīvīgumu
Lai ārstētu
Depresiju
Nevis ar tabletēm,
Bet skaistuma noslēpumu
Līdzās
Visas ziemas garumā
2010.gada 16.septembrī

2010. gada 21. sept.

Septembra motīvs

Betija Berga
Septembris
Viršu mēnesis
Neatskatoties
ceriņzilos palagos sūrst
kamēr vēl diena nav līdzīga
naktij
pavisam
tikmēr vēl lapas no kokiem
ne...krīt
dzeltē un sarkst
un pieglaužas zariem
"neatstāj!"
čukstos tik cerīgi skan
sarkanas ogas
pa sūnām
tik skābi
septembra mēnesī
atdodas man
debesis noraud
vēl
pēdējās reizes
vasaras šķidrautā asaras rauš
iekaucas vējturos
sprieguma stabos
domas kā ķirmji
man
dvēseli grauž
rūsoša pasaule
ritinās šallēs
dūraiņu saulītēs
pūkainu siltumu auž
03.09.2010 10.43
Наталья Якушонок
НЕНАСТЬЕ
Буря на закате
Ливень соткала.
Лужи на асфальте-
мутны зеркала...
У берёзы платье-
Рваные куски.
Страшно мне в ненасте...
Плачу от тоски...

2010. gada 16. sept.

Ивану Королькову посвящается

Павел Апидамский Сегодня(21.08.2010) небольшой Латвийский городок Виляны простился с Иваном Савельевичем Корольковым, поэтом и прозаиком - мастером художественного слова и художественной кисти, участником СТИХИ.РУ. Поклонимся памяти этого самобытного художника в глубоком понимании этого слова.
Иван Корольков
ИДУ ЛЬ ПРОСЁЛКОМ СУМРАЧНЫМ Иду ль просёлком сумрачным, лесным,или средь стен бетонных я томлюсь, мне всё не так, всё видится иным, а не таким, к чему всю жизнь стремлюсь. Сижу в седле или тяну хомут отпущенной мне жизни на земле, но дни мои бегут и пробегут – живи в добре иль мучайся во зле. Мечты несбывшаяся благодать - не прекословить выпавшей судьбе, зачем чего-то в стороне искать, когда и рай, и ад несу в себе. * * *
От автора публикации.
Ничего не хочу говорить,
не хочу ничего повторять –
так, как все, не хотел ты жить,
так, как все, не желал молчать.
Ты устал от мирской суеты,
слишком рано от жизни устал…
За собою сжигая мосты,
много видел и много терял.
Ад и рай, рай и ад - всё в тебе,
только ада намного боле!
Покоряясь своей судьбе
выбрал сам ты неволю-волю.
Павел Апидамский (Плотников)

2010. gada 10. sept.

Kā svece ...

Augusta otrajā pusē traģiski pēkšņi aprāvās viļānieša Ivana Koroļkova mūžs.Aši apdzisa-kā svece, caurvēja plosīta...Bagāts,radošs,iekšēju pretrunu pilns... nu jau rimis ,lai līdz ar gājputniem pēdējo reizi pārlidotu tik bieži dzejā apdziedātajiem Lubānas klāniem,Rāznas plašumiem,saviem mīļajiem Viļāniem.Lai dotos turp,kur valda mūžīgs miers.Mums,viļāniešiem, joprojām tuvs, bet vairs nesasniedzams.Visa mūža garumā Ivans Koroļkovs ir strādājis dažādus darbus-celtniecībā ,rūpnīcās , uz dzelzceļa, bet sirdij tīkamākā bija darbošanās literārajā un mākslinieciskajā jomā.Dzīves laikā ir izdotas 3 dzejas un 2 prozas grāmatas,neskaitāmas publikācijas vietējos un republikāniskajos laikrakstos un žurnālos, 3 biezas mapes bibliotēkas novadpētniecības stūrīti, vairākas personālizstādes.Veikums patiešām liels.Pēdējie autora dzejoļi ir atrodami nesen izdotajā dzejas almanahā "Русская поэзия Латгалии". Arī radošās kopas "Atļaujies ienākt" saietos viņš bija vienmēr gaidīts.Ivan, mums Tevis ļoti pietrūks!
Anda Skrindževska
No dzejoļu almanaha "Русская поэзия Латгалии"
Иван Корольков
В октябре
Холода и сумрачность дней
Всё ещё в небеса поднимали
Из озябших ладоней полей
И озёр перелётные стаи.
Средь увядших и сохнущих трав
Ни цветов, ни стрекоз не приметишь.
Березняк, листопадить устав,
Белоснежной берёстой мне светит.
Окоёмны предзимья просторы-
Не стыдит нагота на показ.
И с землёю целуются зори,
Не стесняясь завистливых глаз.
Предзимье
Опять до цели не добраться:
Туман дорогу съел не милуя.
Надежд леса всё октябрятся,
Но листья дел белы от инея.
Опять осенних дней простуда,
Но стаи слов не поредели.
И тем ценней они, покуда
Не одолел свои пределы.
Опять на поезд опоздал-
Грустит перрон и пуст вокзал.
И время лавою течёт,
И стих полынью отдаёт.
Самому себе
Не ной, Иван, что жизнь тускла, убога.
ОН волю дал, и не ропщи на Бога.
Лети- скачи в седле иль в хомуте,
и будь на троне или на кресте-
ты выбрал сам по совести дорогу.
Пути открыты-поклонись же Богу!

2010. gada 9. aug.

Līvijai Liepdruvietei jubilejā

Tik smeldzīgi silta un dzeltena smarža Manam atmiņu citronkokam Mirkļu smalki savītas Tīkliņzeķes..... Kad katra šodienas piedzimšana Nav vakardienas iziršana Un nāve Bet turpinājums Lai būtu! Lai būtu turpinājums Līvijas skaistajai dzejai, piepildītajai dzīvei un sapņiem, kas nebeidz kā saulespuķes tiekties uz sauli! Tās ievij viņas atmiņu pinumā pa mazai saulainai stīgai, kas skan pasaulei un pašai autorei katrreiz savādāk. Ne velti Līvija ziedu horoskopā ir saulespuķe, tā dzeltenā saulespuķe, tā nerimstošā sapņotāja!...Leģenda vēsta: „ Kāds ķēniņš reiz iegājis dārzā un atradis tur novītušas puķes, krūmus un kokus. Uz jautājumu, ”Kas noticis?”- ozols atbildēja, ka skumstot un kalstot tāpēc, ka nespējot izaugt tik slaids kā egle. Kad ķēniņš jautājis eglei, kas vainas – tā sagumusi un teikusi – tas tāpēc, ka nespējot radīt vīnogas kā vīnogulājs. Bet vīnogulājs bijis kā bez spēka, jo nespējis ziedēt kā roze. Beigās ķēniņš atrada vienu augu, kurš ziedēja un bija svaigs kā arvien. Tā bija SAULESPUĶE. Viņa teica: ”Kad tu mani stādīji, man bija skaidrs, ka tu vēlies saulespuķi. Ja tu gribētu ozolu, vīnogulāju vai rozi, tu tos arī būtu stādījis. Tāpēc es domāju, tā kā nevaru būt nekas cits, kā vien tas, kas esmu, es mēģinu no visas sirds būt es pati!”” Literārās kopas dalībnieki no sirds vēlas sveikt savu kolēģīti Līviju Liepdruvieti skaistajā jubilejā ! Mēs novēlam arī turpmāk BŪT PAŠAI , sapņot un piepildīt sapņus, kas silda un samīļo viņas lasītājus un visus tos, kam ir laime atrasties līdzās! Veselību un veiksmi visā, Līvij! Betija Berga

Ливии Лиепдрувиете

Павел Плотников
Ливии Лиепдрувиете Они чудесны – пять и пять! Когда помножишь – двадцать пять. А если рядышком – букет, и замечательный сонет из слов, довольно не простых, о близких, сердцу дорогих, о жизни мудрой и богатой, ещё о том, что просто свято. Так пусть всегда Вам солнце светит, пусть радуют семья и дети! Пусть в сердце новое родится, стихом прекрасным оперится!

Sveicam Līviju Liepdruvieti

Sveicam Jūs, Līvij, skaistajā dzīves jubilejā! Vēlam,lai Jūsu radošās domas turpina pārtapt sirsnīgos vārdos un dzejas rindās, kas uzlādē lasītājus ar prieku, cerību un optimistisko dzīves skatījumu! Lai Jums viss izdodas un lai dienu spraigajā ritumā atliek laika arī kādam jaukam atpūtas brīdim! Daudz laimes!
Viļānu pilsētas bibliotēkas kolektīvs

2010. gada 2. aug.

Zem augusta debesīm

Iveta Dimzule
Sienāžu orķestris
Smilgu koncertzālē,
Čigāna tamburīns
Bērza rokās
Zem augusta zvaigznēm.
Vasaras apskāviens
Tīruma plecam,
Izsapņots valsis
Meža galotņu
Arēnā
Zem tumīgām
Augusta debesīm.
*****
Mirklis starp
Biezpiena sauju
Un pērkona
Dārdu.
Saules stars
Egļu zaros
Un pīpenes
Smieklos.
Balti putekļi
Bezdelīgu
Spārnu švīkstos-
Mēs vasaru
Smeļam.

2010. gada 20. jūl.

Vasaras viducītī...

Betija Berga
Puķainu kleitu ar magonēm Gribas Sandales nerātni aizmetot prom basām kājām pa nepļautu zāli madaru palagos iekrītot Ieelpot sauli caur aizvērtiem plakstiem dzelteno pieneņu apsēstībā / egoistiski / aizmirsties Gribas Lietu caur pirkstiem pērkonā sijāt zibeņos uzplaiksnīt pusnaktī zilā Pamosties laimīgai nemodinātai puķainās kleitas izmīlētai Man sevi / mazdrusciņ/ lutināt Gribas

2010. gada 17. maijs

Veltījums mātei

Zelmas Tučes foto
Siltos vārdos,sirsnīgās domās un emocijās aizritēja literāri- muzikālajai pēcpusdienai "Kamēr māte tev ir klāt,par nedienām tu vari nedomāt"atvēlētais laiks. Šos jaukos, sirdsmīļuma pilnos mirkļus pasākuma apmeklētājiem dāvāja radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieki. Skanēja dziesmas , instrumentālā mūzika un,protams, mūsu autoru dzeja.Ieskatam-dažas no skandētajām vārsmām.
Betija Berga
Katra nopūta tava
Klusa neveiksme mana
Katra asara prieka
Pasaules pilnības daļa
Mezglu kamoli stīgās
Tavos pirkstos kā nītīs
Baltos ziedos uz takām
Manām rītausmām vīti
Manas dienas un nedienas
Melniem debešiem spītēs
Kamēr lūgšanas tavas
Spārnu trīsošos ceļos
Manu cerību liesmas
Tumšās debesīs zīmēs
10.05.2010
Evita Bole
Domas kā Sprīdīši pasaulē skrien
Smagas kirzas tiem kājās.
Laiks kurbulēt vasaru sevī.
Atceries -
tevi vienmēr kāds gaida mājās.
Vārdi kā Sprīdīši pasaulē brien,
Neapdomībai allaž ašas kājas.
Dziļām ačtelēm klusu, klusu-
skumst pēc tevis dzimtās mājas.
Arī skatieni kā Sprīdīši
un atmiņu vaigs...
Straujš pukst domīgā kabatā
Laimes mātei brālītis– Laiks.
Павел Плотников
Я не сумел
твою украсить старость,
не дал тебе покоя для души
и радости в последние часы,
не получилось
снять судьбы усталость...
Я многое не смог...
В своих хождениях
стремился что-то доказать себе!
Отстаивал, казалось, убеждения?!
Но как всё просто
-счастье дать тебе!
А вот сейчас,
когда уж с сединой,
смотря на жизнь
совсем уж по- другому,
я часто- часто говорю с тобой,
и в мыслях
к берегу спешу родному...

2010. gada 28. apr.

Dāvanas māmiņām

9.maijā ģimenēs svinēsim Mātes dienu.Kā rāda aptaujas, tad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata šos svētkus par nozīmīgiem.Un vai vispār var būt savādāk?Protams,ka Mātes diena ir vieni no aizkustinošākajiem svētkiem, jo katrs no mums jau no bērnības savā sirdī glabā vienīgo un neatkārtojamo – savu māmiņu, kura vienmēr uzklausīs,sapratīs, pažēlos un mīlēs.
Par godu šiem skaistajiem svētkiem mūsu bibliotēkas lasītavā ir eksponēta plaša rokdarbnieču darbu izstāde-skate.Tā pārsteidz ar izstrādājumu dažādību un bagāto izdomu, sākot ar dažāda lieluma paklājiem un beidzot ar mīļiem,ekskluzīviem sīkumiņiem.Pie tam jebkuru no darbiņiem var iegādāties par visai pieņemamu cenu gan dāvanai ,gan arī savam priekam. Izstāde būs atvērta līdz 14.maijam. Aicinu apmeklēt!

Anda Skrindževska

2010. gada 25. marts

Я бродила по улицам Рима...

Елена Тарасова
Я бродила по улицам Рима, Прикасалась к стене Колизея. Я монетки фонтанам дарила И пополнила штат ротозеев... Я парила изнеженной чайкой Над Венецией, солнцем пронзённой, В бирюзе под ажурною аркой, Силуэт мой дрожал окрылённый. Над камнями нетленного Марка, Ощутив себя юной и новой, Всё искала в сумятице яркой Ускользающий плащ Казановы. Вид Флоренции: башни, куранты, Куполов черепица...Мне снилось, Как глазам изумлённого Данте Беатриче впервые явилась. Здесь под сводами пышных соборов, В полумраке столетий минувших, Замолкали досужие споры И так сладко мечталось о лучшем...