2016. gada 12. apr.

Vizbulīte zilā

Pavasaris ....Prieks par katru zaļu asniņu, smalku zāles stiebriņu, bet jo īpaši  par žilbinoši baltajiem sniegpulkstenīšiem un koši zilajām vizbulītēm. Prieks dzimst sirdī, prieks gulst vārdos...
Tie reizēm pārvēršas sirsnīgās, dziļās dzejas vārsmās.
Jūsu uzmanībai viens  pārdomu un noskaņu bagāts dzejolis.


IVETA DIMZULE
Par vizbulīti zilo



Pie vizbulītes zelta sirds
Trīc septiņas debesu plūksnas.
Kā saulstari maigi
Tās pasauli glāsta.
To vienu es atdotu gaismai,
Lai cilvēkiem dvēselēs līst.
Otru noliktu naktij,
Kur smeldzi un asaras slēpt.
Trešo iekaļu valstsvīru prātos,
Lai debesu gudrība tajos
Sargā tautu no kapa!
Ceturtā ziedlapa skaidrā
Darba sparam un tikumam tiek,
Kas valsti no gruvešiem ceļ.
Piektajai lūdzos
Dzēst riebējus, skauģus,
Kas dzīves un pasauli plēš.
Sesto aiznesu strautiem-
Tie patiesu draudzību
Savos spoguļos ver.
Bet septīto debesu plūksnu...
Tā tiltu pie Dieva lai būvē,
Kur dvēselēm skaidrām vieglāks ir ceļš.     

P.s. Dzejoļa autores foto

Nav komentāru:

Gaidot Latvijas dzimšanas dienu

  8.novembrī Viļānu pilsētas bibliotēkā Veselības un sociālās aprūpes centra "Viļāni" iemītnieki kopā ar bibliotēkas darbiniekiem,...