20.oktobra pēcpusdienā
Viļānu bibliotēkā notika Marutas Avramčenko grāmatas “Skusteņš viejā”
atvēršanas svētki. Grāmata īpaša ar to, ka dzeja lasāma gan latgaliski, gan
latviešu literārajā valodā, tāpēc katram ir iespēja atrast to dvēseles stīgas
skanējumu, kurš uzrunā tieši viņu. Izdevums papildināts ar diviem prozas
darbiem.
Maruta par sevi saka
tā: “Esmu īstena viļāniete. Te dzimusi, augusi un skolā gājusi. Kādu brīdi
piederēju Rīgai, kur apguvu grāmatveža profesiju.Ar skaitļiem esmu uz “Tu!”
visu savu darba dzīvi, kas pieder manai dzimtajai pilsētai.Savas liriskās domas
sāku pierakstīt vidusskolas gados, kas turpinājās arī vēlāk. Lasītās grāmatas,
saskare ar dabu, – augu pie Maltas upes, – vēroju cilvēkus, kokus, puķes,
mākoņus… laika maiņas dažādos gadalaikos, rosināja manā dvēselē brīnišķīgu,
teiksmainu sapņu pasauli.Viens laika posms dzīvē bija smags, kas uz laiku
pārtrauca manu izjūtu, pārdzīvojumu pierakstīšanu… Kas gan pa nu jau vairāk kā
pusgadsimtu nav piedzīvots! Dažs sīkums laika gaitā jau izkritis no prāta, bet
ir dienas, kas iegulst dvēselē un neizgaist… Redzētais un pārdzīvotais neliek
miera… Daudz dažādu jausmu, iztēles vēsma vibrē manā dvēselē, arī mūžīgais
jautājums par mīlestību… Šīs jausmas, iztēles vēsmas mēģinu tvert un veidot
vārdos… Atainojumos nav tikai garāmslīdoša skaista acumirkļa vēlme… Ik brīdis
sniedz mums jaunu dzīvi… Dažreiz sīks impulss vērpj un vērpj domas..”
Maruta Avramčenko no
2014.gada darbojas literātu biedrībā “Latgales ūdensroze” Rēzeknē, bet
2015.gada rudenī dzejniece pievienojās arī Viļānu radošajai kopai “Atļaujies
ienākt!”. Par iedrošinājumu nākt radošo cilvēku pulkā viņa siltu paldies saka
dzejniecei Betijai Bergai(īstajā vārdā - Inga Strūberga). Marutas Avramčenko
darbi publicēti laikrakstos “Rēzeknes Vēstis”, “Vietējā Latgales avīze”,
vairākos kopkrājumos, literārajā almanahā “Rēzekne”, rakstu krājumā “Olūts” un
“Tāvu zemes kalendārā”.
Grāmatas “Skusteņš viejā” sakārtojumu veidoja pati
Maruta, viņa pieturējusies dabas rituma diktētiem notikumiem, cilvēka mūža
pieturas punktiem un ticības avotam.Grāmata tapusi ar daudzu cilvēku atbalstu.
Maruta lielu paldies teic savai krustmeitai Ramonai Tarasovai par materiālo
atbalstu grāmatas izdošanā, maketētājai Silvijai Tučei, kura neskaitāmas reizes
pārstrādāja grāmatas maketu.
Īpaša loma
tekstu noslīpēšanā ir Marutai Latkovskai. Viņa ir arī tas cilvēks, kurš atrada
īpašus iedrošinājuma vārdus dzejniecei, jo atdot sabiedrībai savas dvēseles
uguns liesmas un skumju ziedus – tur vajadzīgs liels spēks un drosme.
Dzejnieci bija
atnākuši sveikt draugi, radi. Kuplā pulkā Marutu Avramčenko sumināja “Latgales
ūdensrozes” literāti. Pasākumam īpaši dvēselisku noskaņu piešķīra saksofoniste
Aleksandra Filatova. Viņa Viļānu Mūzikas un mākslas skolā mācās jau ceturto
gadu, spēlē arī klavieres, muzicē kameransamblī, ar labiem rezultātiem piedalās
dažāda līmeņa konkursos.
Ticība, cerība,
mīlestība, humors, cieņa pret dabu, pienākuma apziņa, esības jēgas meklējumi,
labestība, pietāte pret otru cilvēku un dvēsele, kas līdzinās vistīrākai rasas
lāsei - to visu varam atrast grāmatā
“Skusteņš viejā”. Skusteņš viejā – patiesībā mūsu dvēsele, kas pakļauta gan
pasaulīgajai gudrībai, gan Dievišķajai; mūsu dvēsele, kas reizēm ir tik
ievainota, ka nākas izvēlēties – noturēties pie sausas niedres vai sabrukt un ļauties,
lai pasaulīga dvesma samaļ. Maruta izvēlējusies noturēties un savu pieredzi
pārvērst dzejā, prozā, lai stiprinātu tos cilvēkus, kuriem tas vajadzīgs.
Līdz vēlai vakara
stundai draugi, radi un literārie kolēģi kavējās mājīgajās Viļānu bibliotēkas
telpās pie tējas tases, baudīja Marutas tantes Valentīnas sieto neprasti gardo
sieru, risināja sarunas par literatūru,
par to, cik ļoti vajadzīga latgaliešu vienotība un sirsnīgi vēlēja: “ Maruta,
nu tad nākamajā rudenī nākamās grāmatas svētkos tiekamies!”
IVETA DIMZULE
P.s. Ivetas Dimzules un Zelmas Tučes foto
