2010. gada 27. dec.

Mūsu laikmeta zīmes

Alita Svilāne
Glābējsilīte Mirdz zvaigznes tumšajās debesīs Kāds bērns atkal silītē dus Un nenāk trīs gudrie pie silītes šīs Vien mātes izmisums kluss Vēl pēdējo reizi pieskāriens silts Vēl pēdējo reizi acu skats Un zudīs uz mūžību asiņu tilts Paliks neziņas akacis plats Vien eņģeļa spārna gaisīgais glāsts Spēj mātei šo soli piedot Ir laikmetam šim uzlikts lāsts Kas mātēm liek bērnus atdot Tik zvaigzne tumšajās debesīs mirdz Būs citai ko sargāt un lolot Ir sarauta gabalos mātes pukstošā sirds Ticot, cerot un mīlot 13.12.2010
*****
Paņem saulstaru plaukstā,
Ielaid to dvēselē savā.
Sildīs tas nedienā aukstā,
Priecēs visbargākā salā.
Paņem saulstaru plaukstā,
Pacel augstu virs galvas-
Uzspurgs dvēsele augšā
Pēc likteņa nolemtās balvas.

2010. gada 22. dec.

Klusi atnāk Ziemassvētki...

Ziemassvētki... tīrs un balts pirmdzimtais rīts...patiesība veras pasaulē uzticīgām bērna acīm, tic brīnumam, cilvēkiem un mūžīgajai atdzimšanai katru gadu no jauna...starp veļu laiku un Jaungadu, kad visa pasaule smaržo pēc piparkūkām, egļu skujām, svecēm un pārsteiguma... ... Sveces degošā dzīvība izgaismo tumšāko laiku, palīdz rast atbildes savas dvēseles maldu ceļos nonākušajiem...tic, redz un mīl ar sirdi...pakāpjas pret debesīm, ieskanas baznīcas zvanos, norimst klusajā gaidīšanā un paliek nedziestošā siltuma pašā viducī....starp mums un mūsos.... ... Šī svētā nakts iet klusītēm - uz pirkstu galiem, lai neiztraucētu tikko dzimušo cerību, jo pasaulei tāpat kā šim gadam trokšņa un steigas jau pietiek... ... Viegli iesien savas egles zarā kā eņģeļa matus gaišo domu sudraba stīgas, pakar baltu un tīru ticības vizuli tā, lai prieks nenobirst, lai cerība savā trauslumā neieplīst...viegli pieskaries ziemas dzidrajai elpai, baltai svecei melnajā naktī, dāvā mīlestību un sirds siltumu visiem , kam salst... Gaidi savu balto svētvakaru , kas ar ticību , cerību un mīlestību palīdzēs pārdzīvot gada tumšāko laiku!
Betija Berga

2010. gada 20. dec.

Adventa gaismā

Ilzes Sondores foto
Balta,tik balta
Ir sniegpārslas cerība:
Neļauj tai zust!
***
Adventa gaismu
Sveces dedzīgi dala:
Mīlestībai tvīkst.
***
Cīruļa sapnis
Skan dziesmā pasaulei šai-
Atdzimstošajai.

2010. gada 10. dec.

Adventa trešajā svētdienā ienākot...

Ilzes Sondores foto
Iveta Dimzule
Adventes laiks... baltais, klusais, pārdomu, cerību...Ak, cik daudzi epiteti ir veltīti šīm 4 nedēļām pirms Ziemassvētkiem! Tam visam tiešām ir vieta šai laikā un ne tikai. Patiesībā Adventes laiks ir sirdstrīsu laiks. Mirklis pirms!...Tas raisa satraukuma un ilgošanās trīsas...VAi mana nākotne - tur priekšā - ir vismaz tik laba kā mana tagadne šeit un tagad? Vai es šo nākotni izturēšu? VAi mani atkal gaida jauni un skaisti izaicinājumi? Vai man ir paredzēta piepildīta dzīvošana? VAi Dieva Apredzības Eņģeļiem ir paredzēts laiks manai dzīvei? Bezgala daudz jautājumu...Tikai viena atbilde: "Vienkārši dzīvo, jo tikai tā tu piedzīvosi atbildes uz visiem saviem šodienas jautājumiem!"
Pazūd baltajā domā,
Aizplīvo tīmeklī smalkā
Dvēsele tava kā zieds...
Izturi, paturi dzīvi
Ozolu drošajās rokās,
Dzīvajā mīļumā sauc!
Izturi, paturi sevi,
Dāvini rītausmai rasu,
Izaudz līdz gaismai un staro!
Izdziedi lūgšanu savu,
Sirdstrīsas aizjūgā iesien -
Baltajās takās mēs ritam.

2010. gada 3. dec.

Pārdomas otrajā Adventa svētdienā

Ilzes Sondores foto
Kāds stāsts vēstī, ka sirmam Gudrajam skolnieks reiz jautā: "Meistar, kur mājo Dievs?" "Un kā tu domā?" meistars viņam atjautā. "Vai tad Dievs nemājo visur? Vai visa pasaule nav viņa godības pilna?" atbild skolnieks. Bet meistars pakrata galvu un saka:"Dievs mājo tur, kur viņu ielaiž..." (Rubenis J.,Subačs M. Mazā Ziemassvētku grāmata, 64.lpp)
Павел Плотников
СОНЕТ АДВЕНТЕ
С мечтой о лучшем человек зажёг свечу, прося СОГЛАСЬЯ, чтоб миновали все ненастья, чтоб ВЕРА укрепила век. Склонясь пред Образом в поклоне, просил в нём ВЕРУ укрепить, к Земле ЛЮБОВЬЮ одарить, дать ей сиять на небосклоне. Молился, радость ощущая, в ЛЮБВИ к чудесному моменту, ЛЮБОВЬ, он верил, оживляет. Tихонько пламя догорая Последней из свечей АДВЕНТЕ, НАДЕЖДУ людям посылая… 02.12.10.

2010. gada 1. dec.

Maskas

Gada nogale kā vienmēr nāk ar karnevāliem, kostīmu ballītēm, dažādiem Jaungada izklaidējošiem pasākumiem.Lai jūsu tēls šādos svētkos izdotos pārliecinošs un pabeigts, savu kostīmu var papildināt ar interesantu masku.Bet idejas to izgatavošanā var smelties mūsu bibliotēkas bērnu nodaļā -izstādē "Maskas".Atklāšu jums noslēpumu: maskas ir izgatavotas papjēmašē tehnikā un skaisti apgleznojot parastos papīra šķīvīšus.Oriģināli ,vai ne?Aplūkojot šoViļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņu veikumu, tā vien gribas uzdungot visiem zināmo dziesmiņu :"Seja tu, vaska bālā,šai karnevālā: teic,vai tu seja esi,vai masku nesi?"
Ienāciet un apskatiet!
Maskas autore-Mārīte Desaine

Septembra mēnesi izstāde „Rakstu vējš” bibliotēkas foajē

  Viļānu pilsētas bibliotēkas foajē   pasākums „Rakstu vējš”. Ar apmeklētāju palīdzību dzejā uz zīmētām kļavu lapām, aicināti   atcerēties u...