2022. gada 19. sept.

17.09.2022. Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku dzejas lasījumu pasākums.

 

Saglabāt dvēseles valodas prasmi.

Laikmeta upe aiznesusi prom laiku, kad dzeja bija karogs tiem, kas domāja ārpus valdības noteiktajām vadlīnijām, dzejas rindās ieauda zemtekstu – to izlasīt vajadzēja prast. Šobrīd ir tik liela radošā brīvība, ka tiek aizskaloti kanoni kā palu ūdeņi. Diemžēl ne vienmēr aiz palu ūdeņiem paliek auglīga zeme. Performance performances pēc nav māksla, tā ir tikai zīmēšanās – redziet, cik es kruts, ko uzdrošinos atļauties.

Meklējot jaunas formas, kā lirikas mīļotājiem satikties Dzejas dienās, kultūras druvas kopēji radījuši dzejas sacensību pasākumus, dzejas lasījumi tiek organizēti netradicionālās vietās. 17. septembrī Viļānu KN notika pilsētas bibliotēkas un kultūras nama darbinieku kopīgi organizēta dzejas cienītāju Dzejas kafejnīca. Bija radīta omulīga gaisotne, kurā svinīgi dvašoja rudens puķes, smaržoja garda zāļu tēja un pašu dārzos audzēti augļi. Saimnieces bija parūpējušās par gardām maizītēm un mutē kustošiem pīrādziņiem. Par džeza notīm pasākuma gaitā rūpējās Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Laura Svikša. Laura ne tikai izpilda zināmu autoru darbus, bet arī komponē pati. Pasākumā jaunā mūziķe dāvāja iespēju noklausīties pirmatskaņojumu. Pasākumā klausījāmies otru pirmatskaņojumu– Arnis Seimanovs izveidojis muzikālo noformējumu Ivetas Dimzules dzejolim “Lūgums vasarai”. Šajā pasākumā bija arī mirklis brīnumam – apliecinājums tam, ka sapņi piepildās. Iveta Dimzule saņēma dāvanā mākslinieces Silvijas Vecstaudžas gleznu “Pīlādži rudenī”.

Katra autora izpildījumā klausījāmies dažāda rakstura liriku. Skanēja pārdomas par mūžību, par dzīves vērtībām. Dzejas rindas stāstīja par laikmetu, par mūžīgo un nemainīgo vērtību – mīlestību. Natālija Jakušonoka atzina – lai dzeja būtu patiesa, jāprot notverto emociju nosaukt vārdos, jāprot mazliet spēlēties ar vārdiem, jānovērtē ritms. Evelīna Visocka dalījās ar dvēseliski siltām savas lirikas rindām, neparasti svinīgs mirklis – Evelīnas saruna dzejā ar sveci, kas ļāva atcerēties – katra dzīve ir kā svece. Tā var nest un vairot gaismu, siltumu, bet var arī mest pasaules sejā kvēpu palagus.

Dzeja ir brīnums. Tā ir emociju, pārdzīvojumu paudums, kurā lasītājs identificē savu pieredzi. Tā tas notiek jau tūkstošiem gadu kopš Senās Grieķijas, kopš laika, kad dzīvoja Aristotelis, kurš saviem sekotājiem licis iedziļināties dvēseles noskaņās, nosaukt tā vārdos. Lai mums visiem pietiek gudrības un drosmes sargāt un saglabāt dvēseles valodu – dzeju!

Iveta Dimzule.

P.S. Katrs tuvākas un tālākas apkaimes dzejas rindu veidotājs un vienkārši dzejas cienītājs laipni aicināts pievienoties radošajai kopai “Atļaujies ienākt!” Sīkāka informācija bibliotēkā.

Autores un foto un foto no privāta arhīva.

Davana – Iveta Dimzule saņem dāvanā Silvijas Vecstaudžas gleznu “Pīlādži rudenī.” – foto no arhīva.

Laura – par džeza noskaņu pasākumā rūpējās Laura Svikša. – mans foto.





2022. gada 15. sept.

No izstāžu cikla "Iepazīsti savējos" senioru vokālais ansamblis “RUDENS ZIEDI”

 

Senioru vokālais ansamblis "Rudens ziedi" dibināts 2004.gada rudenī pēc senioru un pensionāru biedrības prezidentes Ausmas Susekles iniciatīvas.

Kolektīva vadītāja: Biruta Vigupe

Ansambļa repertuārā ir tautas dziesmas un oriģināldziesmas.

Kolektīvs piedalās dažādos Viļānu novada pasākumos un uzstājas arī citos novados.









2022. gada 29. aug.

Meistarklases izstāde "Laiks gleznot"


No 29.augusta līdz 29.septembrim Viļānu pilsētas bibliotēkā apskatāma meistarklases gleznu izstāde.


 

2022. gada 8. aug.

No izstāžu cikla "Iepazīsti savējos" deju kolektīvs "Austra"


Jauniešu deju kolektīva "Austra" 42. gadu darbības mirkļi apskatāmi no 08.08.2022. līdz 02.09.2022.

Kolektīva ilggadēja vadītāja ir Lūcija Kukaine.

"Kultūra ir gaismas pielūgšana, 

Kultūra ir mīlestība pret cilvēku,

Kultūra ir Dzīvas un Skaistuma savienība, 

Kultūra ir glābšana"

2022. gada 5. aug.

Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku tikšanās augustā.

 

Foto – no kreisās: Evelīna Visocka, Mārīte Strode, Pāvels Plotņikovs, 

Jefrosinija Belova, Iveta Dimzule.

Augusts  - gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena. Sākotnēji seno romiešu kalendārā mēnesis tika saukts par Sextilis, un bija gada sestais mēnesis. Ap 700. gadu p.m.ē. kalendārs tika papildināts ar janvāri un februāri, un Sextilis kļuva par astoto mēnesi. Latviešu mēneša senie nosaukumi ir suņu, rudzu vai sēju mēnesis. Augusts Latvijā ir pēdējais vasaras mēnesis, bet Īrijā  - pirmais rudens mēnesis. Augusta dienās mēs varam sajust vasaras samtainos pieskārienus, bet vakaru un rītu elpā nojaušams rudens tuvums. Un rudens nav tikai lietus un agri satumstoši vakari. Rudens – dzejas laiks.

Lai runātu par vasaru, par cilvēcību, lai gatavotos Dzejas dienām, augusta sākumā Viļānu bibliotēkā pulcējās Viļānu radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieki. Smaržoja liepziedu tēja, aiz loga vasaras saule dzirkstīja koku lapotnēs. Tāpat dzirkstīja sirsnīgas sarunas par to, cik vasara šogad bagāta, cik ļoti mēs visi esam izslāpuši pēc pozitīvas cilvēciskas saskarsmes, cik ļoti sašūpota pārliecība par rītdienu. Protams, skanēja dzeja. Bija gan filozofiskas rindas, gan mazliet erotiskas. Skanēja mīlestības notis, pazibēja kāds joks.

Domājot par Dzejas dienām, ieskatījāmies iepriekšējo gadu lirikas krājumos, diskutējām par to, cik atšķirīgi katrs cilvēks uztver tekstu, kā mainās tā uztvere tad, ja tekstu tikai lasi, ja tekstu lasa cits. Un kā ir tad, kad tu pats skati tekstu, bet cits cilvēks to lasa tev skaļi. Vēl ceļā uz Dzejas dienām asinājām radošo domu – rakstījām dzeju, izmantojot dažādus vingrinājumus. Jāteic – paši bijām patīkami pārsteigti, cik interesantu rezultātu ieraudzījām. Rakstītāju pulciņam pievienojās arī bibliotekāre Silvija Vecstaudža. Viņa atzinās, ka dzeju nekad nav rakstījusi, tomēr radošā atmosfēra deva impulsu, radās šādas rindas:

“Šodien tu saķēri sauli,

Sauli, kas silda tev sirdi,

Sauli, kas ceļ tevi spārnos,

Lai augstu virs mākoņiem celtos,

Lai savus sapņus īstenotu.”

Tikšanās laiks aizskrēja vēja spārniem. Visi kopā atzinām – ir silti dvēselei, kad redzi, dzejas rindās mēs visi paužam to, cik nozīmīga ir labestība, cik svarīga cilvēcība un godaprāts. Atzinām, ka ir patīkami satikt domubiedrus, saskarties ar dvēseļu enerģijām. Priecājāmies, ka tikšanās izvērtās bagātāka tamdēļ, ka uzdrošinājāmies radīt liriskas rindas, izmantojot radošās domas vingrinājumus. Pasākuma nobeigumā smeldzīgas rindas par to, cik svarīgi nepadoties ceļā uz mērķi, ceļā pie saviem sapņiem, lasīja Evelīna Visocka. Visi “Atļaujies ienākt!” dalībnieki teic: “Nepadodamies! Un tiekamies Dzejas dienās!”

 Iveta Dimzule.

17.09.2022. Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku dzejas lasījumu pasākums.

  Saglabāt dvēseles valodas prasmi. Laikmeta upe aiznesusi prom laiku, kad dzeja bija karogs tiem, kas domāja ārpus valdības noteiktajām v...