2015. gada 25. nov.

Dalīties priekā ar savējiem


6. novembrī Viļānu pilsētas bibliotēkā notika Pāvela Plotņikova jaunās dzejas grāmatas „Latgales akvareļi” atvēršanas svētki. Šajā grāmatā autors stāsta par mīlestību, pienākumu, atbildību. Stāsta par cilvēka dvēselisko aklumu. Teic viedus vārdus par to, ka daba ir visvarena, bet cilvēks pasaules mērogos ir tikai puteklītis.  
 „Latgales akvareļi” izdota jau pavasarī, bet dzejnieks vēlējās sagaidīt bibliotēkas atgriešanos renovētajās telpās, tādēļ grāmatas atvēršanas svētki notika tikai tagad. Pāvela Plotņikova izvēle rīkot grāmatas prezentāciju bibliotēkā ir pārdomāta. Viļānu bibliotēkā dzejnieks saņēmis milzīgu atbalstu savām radošajām idejām, šeit darbojas radošā kopa „Atļaujies ienākt!”, kas arī ir Pāvela Plotņikova idejas piepildījums.  
Pasākumā piedalījās un savu dzeju, kā arī Pāvela Plotņikova, Ivana Koroļkova dzeju lasīja Bruno Baronskis, Natālija Jakušonoka, Mārīte Strode, Maruta Avramčenko, Līvija Liepdruviete, Betija Berga, Iveta Dimzule.  
Pasākuma nobeigumā Pāvels Plotņikovs pateicās bibliotēkas kolektīvam par atbalstu pasākuma tapšanā, kā arī par atsaucību ikdienā. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja tikt pie jaunās grāmatas, kurā dzejnieks ierakstīja arī savu autogrāfu. 

Šai dienā īpašu pārsteigumu sagādāja Viļānu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Iveta Piziča, kura pasniedza katram no radošās kopas „Atļaujies ienākt!” dalībniekiem starptautisku pateicību par ieguldīto darbu starptautiskā projektā „Pierobežu teritoriju literāri mākslinieciskās telpas pilnveide kā starpvalstu komunikācijas veicinātājs”.
Iveta Dimzule.


Lauku ceļš. 

Es sapnī redzu: 
Ceļš tālē vijas balts,  
pa laukiem cilpo, 
Pie meža sāna zūd, 
Sev līdzi vilina un sauc 
- met projām skumjas savas, 
Tās vajadzīgas nav! 
Kā pati daba ceļš tek dzīvs. 
To glāsta vēji, lietus mazgā kluss. 
No draņķa laika brīves alka sevī nes. 
To glāsti tu! 
Kā cilvēkam tam miesa dzīva: 
Ir skumjš, ir nomākts, 
Slapjdraņķos tam mainās skats, 
Bet ziemā baltā top jaunavīgi kairs, 
Un vientulīgi tvīkst, kad trauksmains šķiet. 
Tā ceļam šim tik vecis dēdējošs es šķietu. 

*****
Ar kariem dumpjiem, 
Odās apdziedātiem varas darbiem 
Gadsimts malts. 
Ar varas lielgabaliem  
Viss atvelts arī šeit. 
Kaut cilvēks 
Saprast aizmirsis 
Un dzīvu patiesību zemē rok 
Par savu niecību, 
Par dabas kvēlo spēku! 
Viņš uzspļauj Visumam, 
Viņš sapņu iedomībā nīkst, 
Kur garām aiziet 
Patiess grēku atlaišanas laiks. 
Tik algas stunda klāt 
Un tavas durvis ver. 
 202.lpp

P.s. Pāvela Plotņikova dzejoļi Ivetas Dimzules tulkojumā, Ināras Svilānes fotogrāfijas


Radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku tikšanās Viļānu pilsētas bibliotēkā.

  Paraudzīties uz priekšu.             Kā cilvēki redz savu pagātni un nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uz...