Izstāde, veltīta dzimtajai pilsētai Viļāniem

Sakarā ar Viļānu pilsētas 90 gadu jubileju un Latvijas valsts simtgadi mūsu bibliotēkas lasītavā uzlikta apskatei Viļānu Mūzikas un mākslas skolas 27 audzēkņu darbu izstāde "Manas pilsētas metamorfozes". Katra darbiņa pamatā ir melnbaltā fotogrāfija, kura darba gaitā tika oriģināli papildināta ar krāsainiem elementiem un jauno mākslinieku radošo fantāziju. Izstāde kopumā rada savdabīgu efektu- pilsēta ir sakopta un izdaiļota svētkiem.
Izstāde būs atvērta no 14.februāra līdz 16. martam. Apmeklējiet to!

Ziemassvētki 2016

Baltās bizēs sapin pārslas vēji

Baltas lentas matu galos sien

Simtu domas saputeņo spēji

Sudrabtakās klusi sapņi brien

Vieglas pēdas rītausmai skrien pretī

Skaidru rītu piesmaida un smej

Balti prieki klusu nakti svētī

Karstas sveces baltu gaismu lej

/B.Berga/

Nepaiet garām...

Izstādes autore Dana Podnieka

No 12.oktobra līdz 27. novembrim mūsu bibliotēkas lasītavā ir skatāma Viļānu mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Danas Podniekas  mākslas darbu izstāde. Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem  autore pie mums pirmo reizi eksponēja savus datorgrafikas darbus. Tie izsauca gan lielu interesi, gan arī patiesu apbrīnu no apmeklētāju puses.

Šoreiz Dana piedāvā  mākslas cienītāju vērtējumam savus melnbaltās fotogrāfijas darbus.

Deviņi 20x20 formāta attēli gaumīgos ietvaros risina tālāk iepriekšējās izstādes galveno tēmu- prast ieraudzīt un nepaiet garām tam skaistajam, ko ikdienā mums piedāvā apkārtējā pasaule. Lai ieraudzītu brīnišķo un harmonisko, nebūt nav jādodas uz tālām zemēm. Skaistais ir mums blakus ik uz soļa. Šoreiz autore aicina vērīgi ieskatīties istabas augos. Ik lapas fragments šajos makrouzņēmumos nes sevī veselu izjūtu gammu, ko autore pastiprina  ar gaismēnu spēli, ar kādu nelielu akcentiņu izceļot to, kas piešķir katrai fotogrāfijai īpašu mākslas darba jēgu.

Uz jautājumu, kāpēc melnbaltās, Dana atbild, ka nodarbojoties arī ar krāsu fotogrāfiju. Tomēr krāsas reizēm novērš uzmanību no galvenā, ko mākslinieks ir gribējis skatītājiem pateikt caur savu darbu.
Pirmie apmeklētāji, gan lieli, gan mazi,   jau ir iepazinušies ar Danas Podniekas māksliniecisko veikumu. 
Cienījamie lasītāji un Viļānu novada iedzīvotāji! Nepalaidiet garām šo  lielisko iespēju bagātināt savu ikdienu ar pozitīviem iespaidiem, ko sniedz šī jaukā ekspozīcija. Izstāde ir atvērta darba dienās no plkst.10.00- 18.00.

Ziemas mandala

Ināras Svilānes foto

Betija Berga

Ziema mandalu zīmē

Ar vētras un puteņa otu

Baltu uz balta ar baltu

Ievelkot vēja lokus

Skrāpējot sniegu un sērsnā

Stādot sen kailos kokus

Nemeklē citas krāsas

Nevajag okeru

Zeltu

Tikai balto pie balta

Ēnu baltumā

Smokot 

Dūmos

Un sniegpārslu spicēs

Mežģīņotās un aukstās

Ziema mandalu zīmē

Pilsētas akmens plaukstās

09.01.2015 

Августовские грозы

Ināras Svilānes foto

 

Бруно Баронский

 

Я в августе грозу встречал,

Так радостно как в мае,

И гопака под дождь плясал,

Себе же подпевая.

 

И дождь ритмично танцевал

И выводил рулады,

Он по деревьям гарцевал

И ждал от нас награды.

 

Земля сухохонька была-

Грозу-то не признала,

Асфальт сперва дождем прошла,

Ждать тучу приказала.

 

А туча спряталась за лес

И больше не вернулась.

Напрасно ждали дождь с небес-

Гроза нам улыбнулась.

 

Виляны наши- чудеса!

Везде гроза грохочет,

А в нас влюбились небеса

И дождик лишь пророчат.

Jauniešu dienas Viļānu baznīcā

Augusts... Smaržo labības lauki. Vēlīnie ķirši vēl rotājas zaros, un rasotajā zālē āboli piekrituši. Saule karsē karstāk kā jebkad šajā mēnesī, un vasara joprojām pilnā plaukumā.

Augusts vienmēr ir pārpilns ar Dieva žēlastībām visādā ziņā.

2. augustā Viļānu Romas katoļu baznīcā- Dievmātes Eņģeļu Karalienes svētki, 3. augustā- Viļānu katoļu draudzes svētki un Porcjunkula atlaidas, 15. augustā draudzes cilvēki dosies uz Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonas bazilikā.

Savukārt 4. augustā mūsu baznīcā sagaidīja slaveno Pasaules Jauniešu dienu(PJD) krustu. To 1984.gadā Romā Svētā Pētera laukumā pāvests Jānis Pāvils II uzticēja jauniešiem, lai tas turpinātu ceļojumu no valsts uz valsti ar mērķi, lai jaunatne vairāk atvērtos Dievam un ielaistu savā dzīvē Jēzus gaismu.

Nu jau šis krusts ir apceļojis neskaitāmas valstis. Miljoniem cilvēku to pielūguši un godinājuši. Šomēnes  Viļānu katoļu draudzes cilvēkiem bija iespēja to redzēt savā baznīcā un vienoties kopējās lūgšanās. Neskatoties uz karsto svelmi tika noiets krustaceļš sakrālajā laukumā, tam sekoja krusta pagodināšana baznīcā.

Pirms desmit gadiem līdz ar minēto krustu jauniešiem tika iedota arī Romas aizbildnes- Dievmātes svētgleznas (Solus Populi Romani) kopija, lai cilvēki tās priekšā varētu lūgties par savām vajadzībām. Arī Viļānu Romas katoļu baznīcas dievlūdzēji pie tās vienojās klusā lūgšanā.

 

 

"Dievs, žēlsirdīgais Tēvs, kas caur savu Dēlu, Jēzu Kristu, esi mums atklājis savu mīlestību un caur Svēto Garu izlējis to pār mums, Mierinātāj, šodien mēs Tev uzticam visas pasaules likteni, katra vīrieša un sievietes likteni. Īpašā veidā mēs uzticam Tev jebkuru jaunieti neatkarīgi no valodas, tautības un nācijas:

Vadi un aizsargā tos mūsdienu pasaules sarežģītajos ceļos

un dod viņiem žēlastību..." (No PJD lūgšanas)

 



Pēc krusta pagodināšanas Viļānu baznīcā tas turpinās savu ceļojumu pa Latviju un tad dosies uz Krieviju, Ukrainu, Moldovu, Rumāniju, Ungāriju, Čehiju un Slovākiju.

Lai tas nes mieru un Kristus žēlastību visām tautām!

 

Ināra Svilāne

 

 

 



 

Kā rudens ienāk Viļānos

Krāsainas lapas-dzeltenas, sarkanas, oranžas... Tās nesteidzas atrauties no kokiem, bet lepni izrāda savus krāšņos tērpus un tikai tad nesteidzoties kā lēnā dejā aizvirpuļo vējā.

Putnu kāši debesīs kā haikas, kā dzejnieku panti brīvi aizlido rietošās saules staros, vēl uzmezdami acis kādam ābolu pilnam kokam, kur bija tik gardi mieloties, kādai kļavai, kur čaloja un spurdza vai vesels putnu bars.

Paliek labības lauki un purvi ar gardajām dzērvenēm. Un gribas arī man kā putnam raudzīties saules staros, apžilbt un saglabāt šo gaismu visai ziemai.

Kā rudens ienāk Viļānos?

 

Ar varavīksni, kas žilbina ar savām košajām krāsām un liek paraudzīties debesīs, neieslīgt rudens pagurumā, bet meklēt gaišumu un kādu mākoni ar sudraba maliņu.

Kā rudens ienāk Viļānos?

Ar ābolu smaržu dārzos un pilniem ābolu ķočiem Viļānu tirdziņā, ar kartupeļu, sīpolu un tomātu groziem, jo rudentiņš taču ir bagāts vīrs.

 Laiks pie mums vēl turas pietiekami sauss, un tāpēc strādnieki steidz labot ceļus un ietves.Oktobris ir atnācis ar vēl lielāku rosību,jo jāpaspēj nosiltināt ēkas, pabeigt kultūriestāžu jumtus, nomainīt ne vienu vien logu. Pilsētā šoruden vēl tik daudz darāmā.

Bet ikvienam no mums jāmācās sadzīvot ar šī gadalaika akcentiem, kas nāks ar lietus šaltīm un vēja brāzmām, ar čaukstošām lapām zem kājām un rudens rūgteno smaržu, ar putnu atvadu kliedzieniem un saules skopajiem stariem. Ir jāizdzīvo tās skumjas, kas uzmācas rudens vakara krēslas stundā, stindzinošajās pilnmēness naktīs un salnas stundās. No rudens nostaļģijas jau nevar aizmukt, varbūt tad labāk to pieņemt tādu, kāda tā ir.

  Vēl jau zied miķelīši, un samtenes varonīgi turas pretī asajiem salnas zobiem, pīlādži sārtojas un mežrozītes mirdzina apaļos vaigus. Vilkābeļu sārtie augļi Viļānu apstādījumos gaida zīdastes, bet sīļi vāc krājumus ziemas dienām. Ziema solās būt barga, jo pilsētas skvēros ozolzīļu sakritis vai vesels lērums.

Bet vēl jau meitenes, ģērbušās taututērpos un baltās kleitās, Miķeļdienas svētku gājienā ap baznīcu kaisījušas krāšņas puķes eņģeļu godam... Un šķiet ka ziema vēl tālu...

Tikmēr sētnieki slauka kritušās lapas lielās, pēc rudens smaržojošās kaudzēs.

Klāt jauns rīts Viļānos.Tas atnācis ar pilsētnieku rosību, jaunām idejām un darbiem, ar nelielu rudens smeldzes devu, jo tāds jau šis gadalaiks ir.

Tas turpina spēlēt ar mums paslēpes kā ruds kaķēns rasotajā zālienā, gatavojot arvien jaunus pārsteigumus. Būsim vērīgi un ieraudzīsim tos!

 

Ināra Svilāne

 

P.s.Autores foto



Košākie ziedi- Dievmātei

8. septembris ir Jaunavas Marijas dzimšanas svētki. Par godu Dievmātei nu jau sesto gadu pēc kārtas Viļānu Romas katoļu baznīcas teritorijā tiek veidoti brīnišķīgi ziedu paklāji.

Polijā kādā draudzē šāda skaista tradīcija pastāvot jau 200 gadus.

Šogad viļānieši Dievmātei ir sagādājuši īpaši krāšņas veltes. Taisni jābrīnās, cik daudz dāliju, samteņu, kannu, asteru un citu puķu ir saziedējis mūsu pilsētnieku dārzos!

 

 Šīs daudzkrāsainās puķu ziedlapiņas, rūpīgi izkārtotas viena pie  otras,veido sarežģītus simboliskus rakstus, priecējot gan pašus viļāniešus, gan svētceļotājus.

 

Ziedu paklāju gatavošanā ir ieguldīts milzīgs darbs.Tajos jaušams gan darinātāju čaklās rokas, gan rūpība un pacietība, gan sirds siltums un dvēseliskums.

 

Trauslie ziedi izvietoti zālājā, un bites vēl mielojas ar medu, bet lietus un vējš tos var sabojāt, tāpēc steidzieties šo dabas un cilvēku roku veidoto daili aplūkot Viļānu Romas katoļu baznīcas klostera dārzā, lai kaut vai uz mirkli pakavētos klusumā, pārdomās un  skaistuma izjūtās!

Lai Dieva svētības vējš sasniedz arī jūs!

Ināra Svilānes teksts un foto

 

 

 

 

Spāru svētki Viļānu pilsētas bibliotēkā

Par to, ka pilsētas bibliotēkā rit lieli un svarīgi remontdarbi zina ikviens viļānietis, liels vai mazs. Tie uz ievērojamu laika posmu ir izsituši no ierastā dzīves  ritma gan darbiniekus, gan arī bibliotēkas apmeklētājus. Pirmie nozīmīgie darba augļi nu jau ir saskatāmi,  uzmetot kaut vai paviršu skatu bibliotēkas ēkai. Nomainīti logi, uzsākta jumta rekonstrukcija. Kā apliecinājums tam, ka projektā iecerētie darbi pilnā sparā raiti rit uz priekšu, jumta kori rotā zaļs zāļu vainags. Mūsu iestāde svin spāru svētkus. Un tas priecē ikvienu grāmatmīli,vai ne?!

Danas Tučes-Novikas foto



Adventei atnākot

Katru gadu četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem iestājas Adventa laiks.Arī mūsu pilsētā  tas ir klusi ienācis ar dvēseli rosinošiem dievkalpojumiem Viļānu Romas katoļu baznīcā un skaistu rokdarbnieku izstādi Viļānu novada pašvaldības zālē.To  ik gadus rīko labdarības biedrības „Atbalsts” vadītāja Valentīna Vaivode un biedrības aktīvākie cilvēki, klāt  pieaicinot daudzas čaklas un meistarīgas rokas no Viļānu novada un pārnovadiem. Izstādes eksponātu klāsts ir ļoti plašs, daudzveidīgs,bagāts ar autoru izdomu un darbiņiem pievienoto sirds siltumu un mīlestību. Apmeklējiet šo jauko izstādi, kuras galvenais mērķis ir savākt ziedojumus priekš dāvanām tiem cilvēkiem, kuriem Ziemassvētki nesola ne bagātīgi klātus galdus,ne krāšņas dāvanas, ne plašu draugu loku!  Lai arī viņu sirdīs iedegas cerība un svētku sajūta!Šajā sakarā prātā nāk Raiņa filosofiskās rindas:

"Gūt var ņemot,

Gūt var dodot,

Dodot gūtais neatņemams..."

Kas tad ir Advente? Vārds "Advente" cēlies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē ATNĀKŠANU". Gadu no gada Kristus nāk pie mums, ar savu neredzamo, vien dvēselē jaušamo klātbūtni un dievišķo piemēru rosinot mūs kļūt  tīrākiem domās, vārdos, darbos, sirsnīgākiem, nesavtīgākiem un mīlošākiem.

Ar pirmo Adventes dienu  mēs uzsākam Ziemassvētku gaidīšanu. Taču Adventes laikam ir vēl kāda būtiska, dziļi simboliska vērtība — pirmām kārtām tieši ar Pirmo adventi sākas kristīgās baznīcas jaunais gads.

 Tradicionālā Adventes krāsa ir VIOLETA, kas norāda, ka ir gaidāms ķēniņš, kā arī to, ka  ir sācies gavēņa laiks, vienlaikus akcentējot, ka Adventa laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika. Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī DEBESZILĀ krāsa, kas ir CERĪBAS krāsa.Savukārt SARKANĀ akcentē Jēzus bezgala nesavtīgo MĪLESTĪBU uz cilvēkiem.

Neiztrūkstošs Adventa simbols ir vainags, kuram tradicionāli ir apļa forma . Aplis nozīmē pabeigtību un pilnību, kā ari bezgalību, norādot uz dievišķo. Parasti to veido no mūžzaļajiem augiem, kas liecina par mūžīgo dzīvību. Visbiežāk vainagā izmanto egļu zarus, jo to galos skujas veido krustam līdzīgu figūru. Mūsdienās Adventa vainagu veido  no visdažādākajiem materiāliem( par to var pārliecināties apmeklējot iepriekš minēto izstādi) vai arī aizstāj to ar izgreznotu svečturi vai skaistu kompozīciju.

 Sveces, ko dedzam Adventa vainagā, nav tikai un vienīgi krāšņs  dekors, kurš modinātu mūsos tuvojošos svētku sajūtu. Tās ir Dieva gaismas simbols, kas ienāk pasaules tumsā, lai vairotu šo gaismu un gala rezultātā uzvarētu mūsos ieperinājušos tumsu... Pie tam katrai no Adventa svecēm ir sava, īpaša nozīme.

PIRMĀ SVECE (kura kopš vakardienas spoži mirdz mūsu Adventa vainagos) simbolizē cerības gaismu un  atgādina mums senos pravietojumus par Dieva Dēla drīzu piedzimšanu.

Adventa laiks tradicionāli ir kluss un mierīgs, rosinošs uz pārdomām, uz lielo dvēseles tīrīšanu, nožēlojot savus  izteiktos  skarbos vārdus, sliktos darbus,dusmas, nenovīdību un īgnumu. Šis ir īstais laiks lūgt piedošanu Dievam un cilvēkiem, kā arī piedot saviem pāridarītājiem.

Lai mums visiem  izdodas!

 Anda Skrindževska

 P.s. Fotogrāfijās redzami labdarības b-bas "Atbalsts" rīkotās izstādes fragmenti.