Februāra otrajā piektdienā mūsu bibliotēkas lasītavā notika interesanta tikšanās ar novadnieku.
Par literātu Jāni Bruģi un šo sirsnīgo pasākumu saistoši stāsta rakstniece un literātu biedrības "Latgales ūdensroze" vadītāja Aija Mikele.
Literāta Jāņa Bruģa vārds lasītājiem nav svešs: viņš raksta stāstus, pasakas, feļetonus, arī dzeju. Viņa darbi ir aizraujoši un interesanti, tāpēc 8. februāra pēcpusdienā Viļānu pilsētas bibliotēka rīkoja literāru tikšanos ar Jāni Bruģi. Todien pasākuma dalībnieki dzirdēja daudzu viņa darbu fragmentus, gan paša autora lasītus, gan bibliotēkas darbinieču izpildījumā.
Stāsti raisīja gan pārdomas, gan smieklu jūru. Protams, Jānis Bruģis pastāstīja arī par sevi.
"Mans īstais vārds ir Jānis Zaremba, bet Bruģis ir mans pseidonīms. Kā tas radās? Savulaik, kad rakstīju "Rēzeknes Vēstīm" nelielus stāstiņus, man negribējās, lai mani radi un draugi šos rakstus identificētu ar mani. Kad vēl strādāju celtniecības organizācijā par būvdarbu vadītāju, ģeodēzistu un kādu laiku biju pat arodbiedrības priekšsēdētājs, man bija jāuzraksta gada atskaites referāts. Uz referāta nolasīšanu parasti tika uzaicināti arī augstākstāvošo organizāciju darbinieki. Pēc referāta pie manis pienāca kāds augstākstāvošais un teica, ka bija mani interesanti klausīties. Tad nolēmu: ja jau tādu neinteresantu lietu kā atskaites referātu varu uzrakstīt interesanti, tad varbūt varu arī kaut ko vairāk uzrakstīt. Tā pamazām tapa rakstiņi gan avīzei, gan darbi, kas krājās atvilknē.
Vēl varu pastāstīt, ka Viļāni man nav sveša pilsēta. Kā celtniecības meistars kopā ar kolēģiem esmu cēlis vidusskolas piebūvi. Tas bija mans objekts. Celtnieku un Mehanizatoru ielās esmu būvējis daudzstāvu mājas. Bērnudārzs Radopolē arī ir mans lolojums. Vēlāk, kad mainījās mūsu valsts sabiedriskā iekārta, sāku strādāt par mērnieku. Viļānos un Viļānu novadā apmēram trešā daļa ir manis uzmērīto zemes robežu plānu ", stāstīja Jānis.
Autors uzsvēra, ka viņš raksta tā, lai padalītos ar lasītājiem ar garīgām vērtībām, vienlaikus liekot cilvēkiem aizdomāties, kā varētu būt, ja būtu.
"Uzskatu, ka viens no galvenajiem noteikumiem jebkurā darbā ir morāle. Ja nav šis morāles, tad tā ir tukša rakstīšana.
Es rakstu arī dzeju. Tai pievērsos, kad sāku darboties literātu biedrībā "Latgales ūdensroze". Par to šodien liels paldies kolēģiem, kuri daudzi atrodas šeit un ir pamudinājuši mani uz rakstīšanu. bet stāsti man tomēr izdodas labāk", teica Jānis Bruģis.
Vēlēsim Jānim radošu noskaņojumu! Lai labi rakstās un gaidīsim arī viņa grāmatu!
Aija MIKELE