2022. gada 22. apr.

Grafīta zīmējumu izstāde NOTICĒT SEV!

Viļānu pilsētas bibliotēkā ir iespēja apskatīt unikālu izstādi. Mūsu novadnieces Solvitas Strodes – Seržantes grafīta zīmējumi jau daudziem ir pazīstami. Tie apskatāmi instagram kontā: Soul_s_art_.

Viļānieši zīmējumos atpazīs savus bērnus un mazbērnus. Aicinām jūs apmeklēt izstādi. Tā būs apskatāma no 19. aprīļa līdz 19. augustam.

Jau iepriekš brīdinām, ka filmēt un fotografēt drīkst tikai ar autores atļauju.



 

2022. gada 11. apr.

Viļānu bibliotēka aicina!

 

Viļānu pilsētas Bibliotēkas lasītavā pieejams plašs avīžu un žurnālu klāsts par dažādam tēmām. Tekošā mēneša vai nedēļas žurnāli lasāmi tikai uz vietas, bet iepriekšējo mēnešu vai nedēļu un gadu žurnālus var paņemt lasīšanai uz mājam.

Nāciet un izvēlieties laikrakstus un žurnālus atbilstoši savām interesēm!

 

Laikraksti 2022. gadā
 
Ø  Dievmātes vēstis
Ø  Rēzeknes vēstis
Ø  Ievas padomu avīze
Ø  Mājas dakteris
Ø  Cегодня

 

Žurnāli 2022. gadā
 
Ø  Annas psiholoģija
Ø  Citādā Pasaule
Ø  Dārza Pasaule
Ø  Ieva
Ø  Ievas Stāsti
Ø  Ievas Veselība
Ø  Ilustrētā Pasaules Vēsture
Ø  Ilustrētā Zinātne
Ø  Kā būt laimīgai
Ø  Leģendas
Ø  Likums un taisnība
Ø  Mūsmājas
Ø  Nezināmā vesture
Ø  No vecmāmiņas pūra lādes
Ø  Patiesā Dzīve 
Ø  Planētas noslēpumi
Ø  Praktiskais Latvietis
Ø  Praktiskie Rokdarbi
Ø  Privātā Dzīve
Ø  Saimnieks
Ø  Sestdiena
Ø  Veselība
Ø  Zintnieks

 







Ø  Все для женщины
Ø  Звёзды и Советы
Ø  Лиза
Ø  Люблю
Ø  Откровения звезд
Ø  Семеро с ложкой
Ø  Тайны Звёзд
Ø  Толока.
Ø  Сваты на даче
Ø  Откровения звезд
Ø  Открыто

Periodiskie izdevumi no iepriekšējiem gadiem 

Ø  A12
Ø  Auto Bild
Ø  Burda
Ø  Čaklās rokas
Ø  Dari pats
Ø  Dārza pasaule
Ø  Deviņi vīri
Ø  Ievas māja
Ø  Ko ārsti nestāsta
Ø  Latvijas arhitektūra
Ø  Mans mazais
 

 

Ø Mājas viesis
Ø Mūzikas saule
Ø Noslēpumi un fakti
Ø Putni dabā
Ø  Rīgas laiks
Ø Verena
Ø Vides vēstis
Ø Вязание
Ø Добрые
Ø Домашний Очаг
Ø  Женские истории

 

Ø За рулем
Ø Звезды
Ø Здоровье
Ø Приусадевное Хозяйство
Ø  Советы
Ø СОSMОРОLITAN
Ø Diena
Ø Lauku avīzes tematiskās avīzes
 

 

 

2022. gada 5. apr.

Izstāde no cikla “Atceries savējos’’

  

No 1.aprīļa  līdz 29.aprīlim Viļānu pilsētas bibliotēkas lasītāvā ir skatāma izstāde
“Viļānu līnijdeju grupas “CHERRY LADY” 15 gadu darbības atskats”.
Šī izstāde ir no cikla “Atceries savējos’’.

 „Izdejo trauksmaino dzīvi

saaužot musturos soļus

Ritmus

Kā vārdus

Pa vienam

Pīlādžu krellēs saver

Naktis un rītus bez saules

Gaismai un pasaulei atver

Sapņojot mūzikas skaņās

Spārniem debesis saķer

Kā putns starp mākoņiem

Brīvi

Izdejo savu dzīvi”

/B.Berga/

 





2022. gada 4. apr.

Veldzēties kopīgi veidotā avotā.


Cilvēks var izturēt daudz. Viņš piemērojas dažādiem apstākļiem. Bet jebkuros apstākļos vienmēr dzīvas ir cilvēka pamatvajadzības: būt, mīlēt, augt – fiziski un garīgi. Cilvēks darbojas, lai apmierinātu šīs vajadzības. Cilvēku spēja tās apmierināt ir atkarīga no dažādiem faktoriem: vecums, vide, zināšanas, prasmes, vēlmes, paša cilvēka spējas un domubiedru esamība, atbalsts.

Pandēmijas laiks Viļānu radošajai kopai “Atļaujies ienākt!” bijis sarežģīts. Klātienes tikšanās bija tikai dažas. Satikāmies bibliotēkas emuāra lapās, kur tika publicētas mūsu pārdomas, dzeja, fotogrāfijas. Par šo laiku ir plāns veidot pieredzes un izjūtu stāstu vakaru tuvākajā nākotnē, bet marta beigās mēs tikāmies bibliotēkā, lai veldzētos kopīgi veidotajā iedvesmas avotā. Šajā reizē šķirstījām sava vairāk nekā desmit gadu veikuma lappuses. Atminējāmies konkursus, literārās pēcpusdienas, novada kultūras un vēstures izzināšanai  veltītos pasākumus: Ivana Koroļkova lasījumu dienas,  holokausta upuru piemiņai veltīto pasākumu, Viļānu literātu un mākslinieku  pēcpusdienu “Dvēseles valoda” un citus. Atminējāmies kopas dalībnieku grāmatu atvēršas svētkus, dalību projektos, kur ar Viļānu pašvaldības atbalstu tapa īpaši literāro un mākslas darbu kopkrājumi. Šis kopīgais darbs mūs visus bagātinājis gan intelektuāli, gan garīgi, sniedzis iedvesmu literāro darbu radīšanā un devis spēku ikdienas dzīvei. Pēc šīs emocionālās un gara bagātības mēs arī šoreiz nācām uz tikšanos.

Tikšanās laikā skanēja dzejas rindas par mieru, par cerību. Jefrosinija Belova ļoti sirsnīgi stāstīja par savu ciematu, kas, diemžēl, pamazām izmirst. Jefrosinija piesauca ticības un lūgšanu spēku, kas spēj apstādināt lielas nelaimes. Tā šobrīd visā Latvijā katru dienu plkst.13.00 ir visu labās gribas cilvēku tikšanās lūgšanā par mieru Ukrainā. Pietiek, ka mēs kopā noskaitām kaut “Tēvs mūsu!”.

Tikšanās laikā Līvija Liepdruviete skarbi un patiesi savās dzejas rindās piesauca slavenos padomju dziesmas vārdus “хотят ли русссские войны”, Maruta Avramčenko lasīja darbus par dzimtās puses skaistumu, kas var izzust vienā mirklī kara ārprāta dēļ. Evelīna Visocka runāja par dažādām dzīves niansēm, kas mums jāprot novērtēt. Reizēm cilvēks aizmirst, cik liela bagātība ir mierīgas debesis virs galvas un maize galdā.

Tikšanās izskaņā vienojāmies par nākamo tikšanos, tās tēmu pagaidām sabiedrībai neatklājam. Tikai pačukstēsim, ka būs gan nopietnā puse, gan nenopietnā. Un vēl – mēs vienojāmies cerībā, ka jaunā Viļānu vadība pratīs novērtēt Viļānu bibliotēkas kolektīva un radošās kopas “Atļaujies ienākt!” devumu kultūras dzīves bagātināšanā, spēs palīdzēt vismaz tikpat daudz, cik bija atbalsts no iepriekšējās vadības, kad bibliotēkas telpās varēja tikties Viļānu vidusskolas vairāku klašu skolēni interesantos pasākumos, radošajās darbnīcās, darbojoties kopā arī ar “Atļaujies ienākt!”, kad notika vērienīgi pasākumi kopā ar Viļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, kad tapa unikālas grāmatas.  Kāds ne sevišķi intelektuāli bagāts indivīds teiks: “Kam tā bibliotēka? Labāk tur ierīkot spēļu zāli vai prieka māju!” Var jau dzīvot arī tā. Tikai gudrs cilvēks gan zina -  kur nav garīgās izaugsmes, tur sākas degradācija. Kur degradācija, tur ļoti viegli ienākt dažādai manipulēšanai, propagandai. Arī tai, kas var iznīcināt mūsu zemi. Vai mums to vajag?

Iveta Dimzule.

Autores foto.


Radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku tikšanās Viļānu pilsētas bibliotēkā.

  Paraudzīties uz priekšu.             Kā cilvēki redz savu pagātni un nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uz...