Cilvēks var izturēt daudz. Viņš
piemērojas dažādiem apstākļiem. Bet jebkuros apstākļos vienmēr dzīvas ir cilvēka pamatvajadzības: būt, mīlēt, augt
– fiziski un garīgi. Cilvēks darbojas, lai apmierinātu šīs vajadzības. Cilvēku
spēja tās apmierināt ir atkarīga no dažādiem faktoriem: vecums, vide,
zināšanas, prasmes, vēlmes, paša cilvēka spējas un domubiedru esamība,
atbalsts.
Pandēmijas
laiks Viļānu radošajai kopai “Atļaujies ienākt!” bijis sarežģīts. Klātienes
tikšanās bija tikai dažas. Satikāmies bibliotēkas emuāra lapās, kur tika
publicētas mūsu pārdomas, dzeja, fotogrāfijas. Par šo laiku ir plāns veidot
pieredzes un izjūtu stāstu vakaru tuvākajā nākotnē, bet marta beigās mēs
tikāmies bibliotēkā, lai veldzētos kopīgi veidotajā iedvesmas avotā. Šajā reizē
šķirstījām sava vairāk nekā desmit gadu veikuma lappuses. Atminējāmies
konkursus, literārās pēcpusdienas, novada kultūras un vēstures izzināšanai veltītos pasākumus: Ivana Koroļkova lasījumu
dienas, holokausta upuru piemiņai veltīto
pasākumu, Viļānu literātu un mākslinieku
pēcpusdienu “Dvēseles valoda” un citus. Atminējāmies kopas dalībnieku
grāmatu atvēršas svētkus, dalību projektos, kur ar Viļānu pašvaldības atbalstu
tapa īpaši literāro un mākslas darbu kopkrājumi. Šis kopīgais darbs mūs visus
bagātinājis gan intelektuāli, gan garīgi, sniedzis iedvesmu literāro darbu
radīšanā un devis spēku ikdienas dzīvei. Pēc šīs emocionālās un gara bagātības
mēs arī šoreiz nācām uz tikšanos.
Tikšanās
laikā skanēja dzejas rindas par mieru, par cerību. Jefrosinija Belova ļoti
sirsnīgi stāstīja par savu ciematu, kas, diemžēl, pamazām izmirst. Jefrosinija
piesauca ticības un lūgšanu spēku, kas spēj apstādināt lielas nelaimes. Tā
šobrīd visā Latvijā katru dienu plkst.13.00 ir visu labās gribas cilvēku
tikšanās lūgšanā par mieru Ukrainā. Pietiek, ka mēs kopā noskaitām kaut “Tēvs
mūsu!”.
Tikšanās
laikā Līvija Liepdruviete skarbi un patiesi savās dzejas rindās piesauca
slavenos padomju dziesmas vārdus “хотят ли русссские войны”, Maruta Avramčenko
lasīja darbus par dzimtās puses skaistumu, kas var izzust vienā mirklī kara
ārprāta dēļ. Evelīna Visocka runāja par dažādām dzīves niansēm, kas mums jāprot
novērtēt. Reizēm cilvēks aizmirst, cik liela bagātība ir mierīgas debesis virs
galvas un maize galdā.
Tikšanās
izskaņā vienojāmies par nākamo tikšanos, tās tēmu pagaidām sabiedrībai
neatklājam. Tikai pačukstēsim, ka būs gan nopietnā puse, gan nenopietnā. Un vēl
– mēs vienojāmies cerībā, ka jaunā Viļānu vadība pratīs novērtēt Viļānu
bibliotēkas kolektīva un radošās kopas “Atļaujies ienākt!” devumu kultūras
dzīves bagātināšanā, spēs palīdzēt vismaz tikpat daudz, cik bija atbalsts no
iepriekšējās vadības, kad bibliotēkas telpās varēja tikties Viļānu vidusskolas
vairāku klašu skolēni interesantos pasākumos, radošajās darbnīcās, darbojoties
kopā arī ar “Atļaujies ienākt!”, kad notika vērienīgi pasākumi kopā ar Viļānu
mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, kad tapa unikālas grāmatas. Kāds ne sevišķi intelektuāli bagāts indivīds
teiks: “Kam tā bibliotēka? Labāk tur ierīkot spēļu zāli vai prieka māju!” Var
jau dzīvot arī tā. Tikai gudrs cilvēks gan zina - kur nav garīgās izaugsmes, tur sākas
degradācija. Kur degradācija, tur ļoti viegli ienākt dažādai manipulēšanai,
propagandai. Arī tai, kas var iznīcināt mūsu zemi. Vai mums to vajag?
Iveta Dimzule.
Autores foto.