13.
decembra pēcpusdienā Viļānu bibliotēkā pulcējās radošās kopas “Atļaujies
ienākt!” dalībnieki, lai svinētu savas darbības 10 gadu jubileju. Pasākumu
ievadīja bibliogrāfe Anda Skrindževska, viņa visus klātesošos ar prezentācijas
palīdzību aizveda desmit gadu garā ceļojumā par to, kas paveikts “Atļaujies
ienākt” darbības gadu laikā. Izdarīts tiešām daudz: regulāras tikšanās, radošo
darbu lasījumi, konkursi, sadarbība ar Viļānu mūzikas un mākslas skolas
audzēkņiem, pedagogiem, pasākumu rīkošana, darbība starpvalstu projektā, dalība
dažādos kopkrājumos, izdoti īpaši kopkrājumi “Aizmirsti steigu!”, “Dvēseles
valoda”. Šai laikā iznākušas arī radošās kopas dalībnieku autorgrāmatas.
Pēc
tam savus sadarbības partnerus ar dzejas lasījumiem sveica Rikavas jaunie
literāti. Jauniešiem labā atmiņā dalība Ivanam Koroļkovam veltītajos lasījumos,
kā arī jaunās pozitīvās pieredzes, kas tika piedzīvotas Grāmatu svētkos Viļānos.Un
tad jau vārds tika dots pašiem gaviļniekiem. Riebiņu novada dzejnieces Evelīna
Visocka un Margarita Krole pateicās par iespēju iegūt pozitīvu emocionālo
lādiņu katrā tikšanās reizē. Īpaši sirsnīgi skanēja Margaritas dzejas rindas
par lielo cilvēku – mūsu fizisko ķermeni, un mazo cilvēku – par dvēseli, ko mēs
reizēm pilnībā ignorējam, tādējādi daudz zaudējot dzīves ceļa gājumā.
Viļāniete
Natālija Jakušonoka ir trausla, smalka, šķiet, viņas dzejā vajadzētu skanēt
tikai bitīšu dūkoņai un pīpenīšu čukstiem. Te vietā sakāmvārds “Neskati vīru
pēc cepures!” Pārfrāzējot – nespried par Natālijas dzeju pirms neesi to
dzirdējis! Natālijas Jakušonokas lirikā pār klausītāju, lasītāju līst bagātīgi
un dziedinoši ūdenskritumi, uzelpo plaši lauki un
uzplaukst debesis. Arī šoreiz Natālija ļāva katram izbaudīt šo burvību, reizē
liekot pārdomāt savu vērtību skalu.
Varakļāniete
Mārīte Strode veltīja sirsnīgas rindas tautas spēkam. Patiesībā, mēs esam
stipri vien tad, kad atbalstām viens otru. Mārīte Strode ir tā, kura vienmēr
atsaucas lūgumam par Viļānu bibliotēkas emuāra materiālu papildināšanu.
Obelišku
sādžā mītošā Jefrosinija Belova ir īsts “dabas bērns”. Viņa saklausa katra koka
stāstus, sajūt puķes sāpi. Jefrosinijas dzejas valoda vijas kā krāsaini
dzīpari, savijot kopā veselas dabas gleznas. Rakstīt Jefrosinija Belova sāka
pusmūžā, kad Aizsaules dārzos aizgāja vīrs. Tad nāca vēl citi emocionāli smagi
pārdzīvojumi. Jefrosinija zem tiem nesabruka, nemeklēja vieglāko un vienkāršāko
ceļu. Viņa uztvēra Visuma dāvanu – spēju pārdzīvojumus salikt emocionāli spēcīgā
dzejā. Šodien ieguvēja ir ne tikai viņa, bet katrs, kurš lasa šīs neparastās
sievietes dzejas rindas.
Dzejas
lasījumu izskaņā viļāniete Maruta Avramčenko ļāva skanēt apcerīgām rindām par
cilvēka gara spēku. Marutai jau iznākuši divi dzejas krājumi: “Skusteņš viejā”
un “Dienu pavedienā”. Pagājušajā gadā
grāmata “Skusteņš viejā” bija lasītākā dzejas grāmata Rēzeknes un Viļānu
novados.
Pasākuma
turpinājumā bibliotēkas vadītājas Zelmas Tučes vadībā risinājās neparasts
konkurss. Bibliotēkas darbinieces bija pacentušās sameklēt autoru iepriekšējo
gadu dzejas rindas, bet klātesošajiem bija jāatpazīst, kam pieder konkrētais
darbs. Izrādījās, ka tas nemaz nav viegli. Dabas tēli, dzīves vērtību analīze,
dvēseles sāpes, gadalaiku spēles, garīgās vērtības, dzimtās puses mīlestība –
šīs tēmas apdzied katrs autors. Vislabāko rezultātu konkursā uzrādīja dzejniece
Evelīna Visocka.
Un
tad jau – tēja, kafija, bezgala gardais pīrāgs, ko sarūpēja Evelīna Visocka un
Margarita Krole, siltas sarunas un pārrunas par nākamajiem darbiem. Par kādu
ieceri uzreiz skanēja sirsnīgi saucieni: “Es zinu, ko un kā darīt!”, par kādu –
vēl nopietni jāpadomā. Galvenā atziņa – uzdrošināties kāpt pāri sabiedrībā
valdošajiem stereotipiem, tikai tā varam izvairīties no “siltā, smakojošā dīķa”-
dzīves. Dzīve mums dota tieši tādēļ, lai mēs ietu tālāk, augstāk, lai dzīvotu
vērtīgāk!
Iveta Dimzule
P.s. Publikācijas autores fotogrāfijas
