2012. gada 28. nov.

Apgūstam labas manieres


Cilvēkiem nepieciešams tikties un kopā pavadīt laiku. Viesos iešana un viesu uzņemšana ir sabiedrības veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Uzvedība pie galda un ēšanas kultūra ir mūsu kultūras izpausme. Kāpēc jāievēro  uzvedības normas? Ne vienu reizi vien ir mēģināts definēt jēdzienu „labas manieres”. Kaut arī tas šķiet ļoti vienkāršs jēdziens, izrādās, ka to izskaidrot nemaz nav tik viegli. Atbildi uz šo jautājumu visaktīvāk ir meklējuši angļi, kas ilgu laiku tiek uzskatīti par etiķetes normu noteicējiem.

 Kas tad ir laba audzināšana? Kur slēpjas tās būtība un kas šeit ir galvenais? Gluži vienkārši- rēķināšanās ar citiem.

 Viļānu pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces 4.a klases skolēniem organizēja derīgo padomu stundu „Labas manieres”. Uz pasākumu bibliotēkā skolēni ieradās kopā ar klases audzinātāju Ilgu Macāni. Lai sagatavotu derīgo padomu stundu, tika izmantota Alana Aleksandra Milna grāmata „Pūka pieklājības grāmatiņa”. Šīs populārās bērnu grāmatas autoram janvārī atzīmējām 130 gadu jubileju. Pazīstamo darbu „Vinnijs Pūks un viņa draugi”  rakstnieks uzrakstīja 1926.gadā, bet latviešu valodā tas pirmo reizi tika izdots pirms 45 gadiem.
 Derīgo padomu stundā skolēni uzzināja dažus interesantus faktus no rakstnieka A.Milna dzīves un daiļrades. Pasākuma gaitā runājām par tēmām „Viesošanās”, „Uzvedība pie galda”, „Izklaide”, „Sarunas” un „Citi derīgi padomi”.
 
Klātesošie labprāt atbildēja uz bibliotekāru uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, „Kāds ir labs temats sarunas uzsākšanai?”, „Kur servējot uz galda liek šķīvi, nazi, karoti un dakšu?”, „Vai runāt ar pilnu muti ir pieklājīgi?” un citi. Par pareizo atbildi katrs dalībnieks kā balvu saņēma konfekti. Pusstunda aizritēja nemanot.
 
Vecākā bibliotekāre Ināra Mičuliša

 P.s.Ināras Svilānes foto

 

 

 

 

                                                 

2012. gada 23. nov.

Sveicam Pāvelu Plotņikovu



Svarīgs notikums radošās kopas "Atļaujies ienākt" dzīvē.
Kopas dibinātājs un kurators Pāvels Plotņikovs šī gada 31. oktobrī uzņemts Krievijas Rakstnieku Savienībā.
Mēs priecājamies kopā ar Tevi, Pāvel, par šo nozīmīgo sasniegumu un no sirds vēlam, lai Tava talanta dzirksts kvēlo aizvien spožāk un spožāk, dāvājot sirds siltumu un gaismu saviem tuviniekiem,draugiem un plašam lasītāju lokam, kurš nemitīgi pieaug.
Mārītes Strodes dzejolis "Baltās kallas"ir kā mīļa dāvana Tev no mūsu radošās kopas.


Vai baltajai karaliskajai kallai
Piemīt kāds nezūdošs spēks,
Majestātiskais cēlums,
Nesalaužams gars?
Vai trauslajai zieda burvībai,
Kuras baltajā kausā dzeltena vālīte mīt,
Piemīt noslēpumainība un trausla dvēsele?
Tā atveras tad,kad pasaule
Baltā stingumā gaidās sasalusi.
Vai zieda balto brīnumu
Tā ir no ziemas sniega paņēmusi?
No kurienes šim cēlajam ziedam
Tāda pārliecība,spēks?
Uzziedēt aukstajā ziemas salā,
Par spīti vētrām un puteņiem,
Un ilgajai tumsai.
Caur balto zieda gaismu viņa pasaulei teic,
Ka arī tad,kad apkārt tikai
Melna tumsa valda,
Mums jāprot savās dvēselēs
To balto gaismu saglabāt.
Un ik rītu tā,kā baltai kallai
Visai pasaulei no jauna uzziedēt.

P.s. Vai tā nav dzejnieka patiesā sūtība starot kā baltai kallai tumsā un salā?!


 

2012. gada 16. nov.

Mūsu Latvijai- svētkos




Mārīte Strode
Sarkana lentīte,
Balta lentīte,
Sarkana lentīte.
Kopā tās visas
Pār mūsu Latviju plīvo!
Par mūsu Brīvību teic!
Lai gadsimtiem latviešu tauta dzīvo!!!

2012. gada 15. nov.

Tuvplānā- Ziemeļvalstu rakstnieki...



Nu jau 15. gadu pēc kārtas Latvijas bibliotēkās novembra mēnesī tiek rīkota Ziemeļvalstu nedēļa.
Šogad no12. līdz 18. novembrim lasītāju uzmanība īpaši tiek virzīta uz mūsu tuvo kaimiņvalstu vēstures un kultūras mantojuma dažādību.Šajā ziņā uzmanības vērti ir arī gan unikālie dabas pieminekļi, gan skaistās, sakoptās pilsētas, gan ziemeļnieku dzīves veids un savdabīgās tradīcijas.
Mūsu bibliotēkā ir atrodami daudzveidīgi informācijas izdevumi tiem, kuri vēlas doties ceļojumos uz šīm valstīm vai arī vienkārši neklātienē iepazīties ar tām. Ir arī daudz saistošu daiļdarbu, uz kuriem īpaši gribas vērst šajā nedēļā jūsu uzmanību.
Joprojām ļoti iecienītas jauniešu vidū ir zviedru rakstnieka Stīga Lārsona grāmatas. Ilgu laiku uz šo triloģiju bija lasītāju rinda. Lai arī liela daļa no gribētājiem ir tās izlasījuši, tomēr šīs grāmatas joprojām ir dabūjamas tikai pēc pieprasījuma.
Vai jūs jau esat iepazinuši rakstnieci  Kamillu Lekbergu? Ja nē, tad teikšu tā-viņa ir viena no spožākajām mūsdienu zviedru detektīvrakstniecēm.Tā ir autore, kuru mēdz salīdzināt ar pasaulslaveno Agatu Kristi. Pašlaik mūsu abonementa plauktā ir 2 populāri Lekbergas romāni.

Ērikas bērnības draudzene Aleksandra ir mirusi. Bēdu nomāktie vecāki lūdz uzrakstīt rakstu vietējai avīzei, un šis fakts liek Ērikai iedziļināties norisēs, kas ļautu izprast draudzenes dzīves un nāves apstākļus. Viņa satiekas ar bērnības draugu Patriku, lai kopā atklātu noslēpumus, par kuriem klusēts tik ilgi...
Intriģējoši, vai ne?
Alkatība  - ir galvenais iemesls slepkavībai labākajā Kamillas Lekbergas detektīvromānā "Akmeņkalis". Dažādi stāsti, notikumi, cilvēku likteņi un sižeta blakuslīnijas savijas vienotā, grūti atraisāmā mezglā- kādas jaunas meitenes slepkavības izmeklēšanas procesā.
Sofi Oksanena ir mūsdienu somu rakstniece, kurā īpašu slavu iemantojusi, pateicoties savam izcilajam romānam "Attīrīšanās" .Tas ir saņēmis neskaitāmas balvas un prēmijas, kā arī ilgu laiku bijis Somijas, Igaunijas un citu valstu visvairāk pārdoto grāmatu sarakstā. Romāna galvenā sižeta līnija ir kādas vecas sievietes Alīdas Trū atmiņu stāsts par jaunības traģisko mīlestību uz 20.gadsimta Igaunijas vēsturisko notikumu fona, kurā savu skaudro zīmogu ir iespiedis arī padomju laikā pieredzētais un pārdzīvotais. Jūs varbūt pārsteigs tas, ka somu rakstniece raksta par Igauniju?Izrādās ka 1977.gadā dzimušās Sofi Oksanenas māte ir pēc tautības igauniete.
“Pētera Hēga blikseniskās sarunas par nakti un mīlestību ir spilgts notikums literatūras vēsturē. Nepiespiestā, gudrā dialogā ar literatūru un klasiskajām zinātnēm, katrā stāstā savu, Pēters Hēgs mūs iesaista stāstu lokā, kas klasiski robežojas ar vecmodīgumu. Lokā, jo stāstu norises laiks ir viens datums – 1929. gada 19. marts, un viena tēma- – mīlestības daba un priekšnosacījumi. Mierīgi un spēcīgi Hēgs atklāj mums likteni pēc likteņa,, beigās savienojot ietvaru ar kodolu vienā veselumā, kas nesatricināmi apstiprina mīlestības kvantu lēcienu: neviens cilvēks nedzīvo noslēgtā sistēmā, tāpēc mīlestība neļauj sevi reducēt līdz termodinamikas likumiem. Pētera Hēga stāsti nav “tikai” labi izdevies dāņu daiļliteratūras darbs. Hēgs ir teicami pabeidzis starptautisko klasi.”
 Sērens Vintenbergs
Vārdu sakot, izcilā formā apvienota romantika ar mistiku un fantāziju.
 
Svens Hasels, dāņu rakstnieks, Otrā pasaules kara gados tika notiesāts par dezertēšanu no vācu armijas un nosūtīts uz soda pulku Krievijas frontē. Romānā
"Leģions ziemā" viņš apraksta piedzīvotās kara šausmas un necilvēcisko attieksmi soda leģionā.
 
"Trīs nedēļu laikā mūsu armijas būs Maskavā," fīrers paziņoja.
Svens un viņa biedri no soda bataljona gan domāja citādi, taču neviens neklausījās pasaules padibenēs. Pusbadā, slikti apbruņoti un jau sen zaudējuši jebkādu cilvēcīgumu, viņi kļuvuši par nenozīmīgām nogalināšanas mašīnām. Taču pat Mazais, Porta un Leģionārs ir pārsteigti, sastopot par sevi negantāku un zvēriskāku ienaidnieku, kas apbruņots ar ko briesmīgāku par ieročiem, - skarbo Krievijas ziemu. Centimetru pa centimetram virzoties pa sasalušo, asinīm slacīto un šāviņiem sadragāto zemi un pēc tam uzsākot neizbēgami garo atkāpšanās ceļu, viņu vienīgā doma ir izdzīvot.
Romāns neapšaubāmi būs interesants vēsturiskās prozas cienītājiem.
 
Es jums piedāvāju pavisam nelielu ieskatu mūsdienu Ziemeļvalstu literatūrā. Mūsu bibliotēkas plauktos ir daudz izcilu zviedru,norvēģu, somu, dāņu, igauņu, islandiešu  rakstnieku prozas darbu, ar kuriem jums ir iespēja iepazīties, diendienā apmeklējot bibliotēku.Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa jau otrajā pusē. Tai sekos citas ne mazāk interesantas aktivitātes mūsu valsts bibliotēkās,  arī mūsējā. Tomēr nepaejiet garām šo valstu autoru grāmatplauktiem!Daudzu rakstnieku grāmatas ir īsts atradums mūsdienu izvēlīgajam lasītājam. Nāciet, mēs jums palīdzēsim sameklēt tās!
 
 

 


2012. gada 13. nov.

Jauno mākslinieku diplomdarbu izstāde

Līdz 30.novembrim mūsu bibliotēkas pieaugušo lasītavas telpas rotā Viļānu mūzikas un mākslas skolas 3 absolvenšu diplomdarbi. Apmeklētājus, kuri jau ir iepazinušies ar diplomantu darbiem, pārsteidz gan to kvalitāte, gan ieguldītā darba apjoms, gan arī autoru vecums. Kā nekā meitenēm ir tikai divpadsmit, trīspadsmit un četrpadsmit gadi! Bet viņu čaklo rociņu veikums ir patiešām ievērojams un atzinīgi vērtējams.
 
Lūk, ko par meiteņu iecerēm un to gala rezultātu stāsta diplomdarbu vadītāja Maija Podnieka:

"Jelizaveta Klimanova par sava diplomdarba tēmu ir izvēlējusies Zodiaka zīmes. Jaunā māksliniece ir strādājusi ar krāsu zīmuļiem un rapidogrāfu. Katras zīmes pamatelements ir koks, kura stumbrs un zari, Lizas iztēles vadīti, pārtapuši par fantastiskām horoskopa zīmēm. Turklāt diplomdarbam dziļāku jēgu piešķir fakts, ka koks ir Zemes un Visuma vienotības simbols.

Galēniete Zaiga Rubene savā diplomdarbā attēlojusi gadalaikus, kuri savā kŗāsu bagātībā nomaina viens otru. Šī tēma ir izvērsta uz 4 filca auduma gabaliem A3 lapas lielumā un izpildīta filcēšanas tehnikā.Visos minētajos darbos centrā ir pāva figūra, kas idejiski no laiku laikiem nes sevī nemirstību, atdzimšanu, skaistumu, cieņu un kaisli. Veidot pāvus Zaiga izvēlējās arī tādēļ, ka viņas krustmāmiņa audzē šos skaistos, cēlos un gudros putnus. Un vēl šīs brīnišķīgās gleznas mums, skatītājiem, stāsta par to, cik liels darbs un milzīga autores pacietība tajā ieguldīta.

"Dzimtā māja"- tā saucas galēnietes Agitas Sprindžas roku darbs. Veidojot šo tamborēto gobelēnu, meitene vispirmām kārtām ir domājusi par to, kā iepriecināt savus vecākus, kuri ir nesen pabeiguši šo jauno ģimenes namu. No gleznas staro autores mīlestība un pateicība saviem visdārgākajiem cilvēkiem pasaulē-mammai un tētim.Agitai patīk tamborēt, un dzimtā māja ar krāšņo puķu dārzu priekšplānā ir izdevusies lieliska."

Ik dienas lasītavā iegriežas cilvēki palasīt žurnālus, pasērfot internetā.  Bet ir arī tādi apmeklētāji, kuri iegriežas pie mums ar mērķi apskatīt izstādi.
Mīļās meitenes! Jūsu 5 mēnešu ilgais darbs bija tā vērts, jo ir izraisījis patiesu prieku un apbrīnu vai katrā no apmeklētājiem. Lai jums arī turpmāk veicas radošajā jomā!

2012. gada 7. nov.

Novembra slapjdraņķis

Ināras Svilānes foto
Manā un tavā pilsētā jau kuro dienu pēc kārtas līst. Lietus lāses uz palodzēm un logu rūtīs apnicīgi dungo savu melanholisko meldiņu.
 Vēja plosīšanās, cenšoties noraut pēdējo krāšņo rudens lapu, drūmi padebeši, peļķes, dubļi un blāvi pelēkie toņi visapkārt...Tas viss ir  tik piederīgs novembra mēnesim. Parasti lielākajā daļā iedzīvotāju tas izraisa skumjas pēc aizgājušās vasaras un izauklē depresīvu noskaņu.
 Bet ir cilvēki, kas arī  nemīlīgā laikā prot iedegt sevī un apkārtējos prieka dzirksti. To droši varu apgalvot par radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku Bruno  Baronski. Allaž labā garastāvoklī, allaž, kaut ko pie sevis dungodams, viņš ikdienā nes sevī jaunas muzikālas  un literārās ieceres, vienlaikus  dāsni dāvājot savu optimismu līdzcilvēkiem.
Mīļie emuāra draugi! Izlasiet Bruno Pavloviča 5.novembrī uzrakstītās dzejas rindas, un arī jums tiks kāds dzīvesprieka un laimes vitamīns!

Бруно Баронский

Что прекрасно и что интересно,
Непогода для нас хороша.
И деревья сверкают прелестно,
Блики луж, а поёт душа.

Кто зонты поднимает, кто ворот,
Кто бежит, кто бредёт кое- как,
Но мы знаем,что это наш город
И с другим не сравним никак.

Сколько разных имён и наречий-
Перечислить не в силах их я.
Мы любые приветствуем встречи.
Приезжайте! Мы- Латвия.

От души и поём, и танцуем,
Слышны песни на всех языках.
Только что на конях не гарцуем,
А любовь у всех на устах.

2012. gada 6. nov.

1.novembra joks


Maijas Podniekas foto
 

Esam pieraduši pie tā, ka 1. aprīlis ir jautras āzēšanās diena. Bet izrādās, ka daba prot pajokot arī pelēkajā rudens laikā, kad laukā ir bijis gan sals, gan arī kārtīgi puteņojis. Kamēr Latvijas citā pusē cilvēki no sniega rauš ārā dzeltenas gailenes, tikmēr Rikavas apkārtnē viļānietis Anatolijs Goršanovs ir atradis branga izmēra sēņu karalieni-baraviku. Nu, ko! Kā redzams- sēņu sezona turpinās. Aujam kājas un ar sēņu groziem uz mežu!

Septembra mēnesi izstāde „Rakstu vējš” bibliotēkas foajē

  Viļānu pilsētas bibliotēkas foajē   pasākums „Rakstu vējš”. Ar apmeklētāju palīdzību dzejā uz zīmētām kļavu lapām, aicināti   atcerēties u...