Klusi atnāk Ziemassvētki...

Ziemassvētki... tīrs un balts pirmdzimtais rīts...patiesība veras pasaulē uzticīgām bērna acīm, tic brīnumam, cilvēkiem un mūžīgajai atdzimšanai katru gadu no jauna...starp veļu laiku un Jaungadu, kad visa pasaule smaržo pēc piparkūkām, egļu skujām, svecēm un pārsteiguma... ... Sveces degošā dzīvība izgaismo tumšāko laiku, palīdz rast atbildes savas dvēseles maldu ceļos nonākušajiem...tic, redz un mīl ar sirdi...pakāpjas pret debesīm, ieskanas baznīcas zvanos, norimst klusajā gaidīšanā un paliek nedziestošā siltuma pašā viducī....starp mums un mūsos.... ... Šī svētā nakts iet klusītēm - uz pirkstu galiem, lai neiztraucētu tikko dzimušo cerību, jo pasaulei tāpat kā šim gadam trokšņa un steigas jau pietiek... ... Viegli iesien savas egles zarā kā eņģeļa matus gaišo domu sudraba stīgas, pakar baltu un tīru ticības vizuli tā, lai prieks nenobirst, lai cerība savā trauslumā neieplīst...viegli pieskaries ziemas dzidrajai elpai, baltai svecei melnajā naktī, dāvā mīlestību un sirds siltumu visiem , kam salst... Gaidi savu balto svētvakaru , kas ar ticību , cerību un mīlestību palīdzēs pārdzīvot gada tumšāko laiku!

Betija Berga