Alita Svilāne
Glābējsilīte
Mirdz zvaigznes tumšajās debesīs
Kāds bērns atkal silītē dus
Un nenāk trīs gudrie pie silītes šīs
Vien mātes izmisums kluss
Vēl pēdējo reizi pieskāriens silts
Vēl pēdējo reizi acu skats
Un zudīs uz mūžību asiņu tilts
Paliks neziņas akacis plats
Vien eņģeļa spārna gaisīgais glāsts
Spēj mātei šo soli piedot
Ir laikmetam šim uzlikts lāsts
Kas mātēm liek bērnus atdot
Tik zvaigzne tumšajās debesīs mirdz
Būs citai ko sargāt un lolot
Ir sarauta gabalos mātes pukstošā sirds
Ticot, cerot un mīlot
13.12.2010
*****
Paņem saulstaru plaukstā,
Ielaid to dvēselē savā.
Sildīs tas nedienā aukstā,
Priecēs visbargākā salā.
Paņem saulstaru plaukstā,
Pacel augstu virs galvas-
Uzspurgs dvēsele augšā
Pēc likteņa nolemtās balvas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru