Oktobrī

Betija Berga Lapkritis nežēlo skaisto no skaistām nomet zem kājām lai... samīdīta baltumu neredz nāk veļi uz mājām duravu vilkos smeldzīgi raud ticu es trīspadsmit nav mana daļa nav mana sajūtu atvāztā nakts trīspadsmit nelaimes iečukst man ausī nedzirdu neprotu nesaklausu pelēks uz pelēka melns pāri melnam zemlikas naktīs mielojas gars rīti bez dzidruma kamēr vēl meitās tik sievās būdamas krāsainos lindrakos dej atvasarās oktobra pēdējās siltajās dienās saule no manis vēl atvadās 03.09.2010 11: 30