Betija Berga
Lapkritis nežēlo
skaisto no skaistām
nomet zem kājām
lai... samīdīta
baltumu neredz
nāk veļi uz mājām
duravu vilkos
smeldzīgi raud
ticu es
trīspadsmit
nav mana daļa
nav mana
sajūtu atvāztā nakts
trīspadsmit nelaimes
iečukst man ausī
nedzirdu
neprotu
nesaklausu
pelēks uz pelēka
melns pāri melnam
zemlikas naktīs
mielojas gars
rīti bez dzidruma
kamēr vēl meitās
tik sievās būdamas
krāsainos lindrakos
dej atvasarās
oktobra
pēdējās siltajās dienās
saule no manis
vēl atvadās
03.09.2010 11: 30
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru