2010.gads klāt

Ar Jauno gadu

Sāksim Jaunu dzīvi

Kā baltu linu dvieli aust,

Ar darbu izrakstīsim dienas,

Lai ir ko parādīt,

Ko izvērtēt un just.

/V. Kokle-Līviņa/

Cien. mūsu apmeklētāji!

Jaunu gadu vēlam jums sagaidīt ar mīļām, siltām un laimīgām domām! Lai izdodas dzīvot mīlestībā un cerībā, noticēt sev , kaut ko no sirds vēlēties un piepildīt savas vēlēšanās!

Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieki

Ļausim cerībai dzīvot

Iveta Dimzule

Cilvēka mūžs - Dieva asara viena,

Kas rit pasaules vaigā

Pēdām melnām un baltām.

Spēj akačus debesīs cirst un

Dziedēt rētas, kas svilst.

Tavs mūžs un mans,

Tavs mūžs un mans...

Lai Dieva asara gaisā!

Betija Berga

Šonakt piedzima Kristus

Gaiši pelēkā debesu paspartu

Melnas zaru mežģīnes greznojas

Debesu mala vien mana

Pirmo svētdienu klusi gaida...

"Kungs nāks mums palīgā

Rītā ar gaismu..."

Melnie skumju putni

Rītausmā taps balti

Cerībā pacelsies gaisā

Pie dvēseļu mājām un logiem tik ziliem

Kā bērniņu acis no miega

No mīlestības

Un sirds

"Slēdz debesu vārtus vaļā, Kungs,

Mēs lūdzam Tevi, nāc pie mums!"

Baltu sniegu caur plakstiem sijāju

Savu Adventu gaišu iemīlu

Liesma trīsuļo elpas nojausmā

Jēzus bērniņa drīzā dzimšanā

"Dziļā pusnakts tumsā gaisma mirdz,

Debess garu dziesmas līksmi skan..."

Siltā ziemā

Un siltā pasaulē

Savus sirdspukstus otram atdodot

Pāri cilvēku meliem un taisnību

Visa sākumā bija dzīvība

Nav ne zelta

Ne mantas

Ne dimantu

Četras sveces un

Mīļie sirdstuvie

Pāri visiem šīszemes dārgumiem

"Eņģelis ganiem prieku vēstīja

Jūdu zemē, Bētlemē, Dāvida cilts dzimtenē

Šonakt

Ar visspožāko zvaigzni piedzima Kristus..."

Trešā svece Adventa vainagā

Iveta Dimzule

Adventes noskaņa

Plūst soļu upe, Asaro saksofons. Sirds ritmā balti Raud pelēkais gaiss. Pa sveces ceļu Plūst debesu plīvurs. Uz atnākšanu Sauc dvēseli plaukt. Caur soļiem ceļu Zīmējam dvēselei, Caur soļiem nākam Baltajās svecēs. Plūst soļu upe Caur baltajām svecēm, Pasauli veram, Lai elpot tā sāk.

Līvija Liepdruviete

Adventa laiks.

Bolts prīks nu sveceišu līsmom

Pret debesim ceļās.

Prōts azmierst par bādom,

Par nadīnom vysom.

Nu kotrs ar ūtru dolōs

Tais gaišuma dzierkstīs,

Kas acīs, kas sirdīs

Kai zvaigzneites kvāloj.

I dīnu palākums zyud.

Par gaismas bārnim,

Par gaismas storim

Gribīs byut.

Lai pasaulei pōri

Kai eņģeļa spōrni

Svieteiba klōjas

I myužam napazyud.

Nes gaismu dvēselē.Dzejas pēcpusdiena

Betijas pārdomas par radošo kopu

Mūsu tikšanās reizes ir rada sajūtai, ka uz pasaules „nav nekā siltāka par sniega piku”, ko vari dāvāt sev tuvam cilvēkam....ne jau dāvanas materiālā vērtība ir svarīga, bet emocijas , ko gūsti dodot un ņemot. Ir tik labi, ka šajā sarežģītajā un reizēm pat smagajā laikā no savām mazajām sniega pikām mēs varam kopā savelt siltu, baltu, labsirdīgu un bezgala mīļu emociju sniegavīru...atļaujoties ienākt un pabūt kopā....nāc arī tu, kas vēl neesi pie mums bijis! Es noadīšu tev dzīvi Pa vienai cilpiņai labiski kreiliski Bez steigas ieadīšu rakstu vien tev un man domātu cerētu rastu un saprastu Pīnēs un valgos paslēpšu pūkainus vakaru saulrietus klusus skatienu apskautus rītus zvaigžņotu nojautu labirintos atrastus laimes pakavus Es noadīšu tev dzīvi Gan baltu gan raibu simts dardedzēs mērktu pa pusnakts nomodiem šķetinātu un vērptu Es noadīšu tev dzīvi Kur ņemšu dziju? To neatklāšu Bet... varbūt ... Pa valdziņam vien Tam savējo NENOŽĒLOJOT ārdīšu / 16.12.2009./

Betija Berga

Mūsu dzejnieki- Adventei

Ir aizritējis vēl viens gads bibliotēkas dzīvē. To simboliski noslēdzām ar skaistu pasākumu "Nes gaismu dvēselē".Ceram un ticam, ka šis vadmotīvs mūs mobilizēs darbam arī nākošajā gadā.Sirsnīgās tikšanās laikā dzejnieki lasīja dzejoļus,skanēja dziesmas.Katrs apmeklētājs guva iekšēju dvēselisku baudījumu un ierosmi garīgām pārdomām šai klusajā laikā pirms Ziemassvētkiem, kad kā bērnībā ticam-Brīnums nāks...

Lūk,ko par literāro pēcpusdienu saka tās dalībnieki:

"Visu pirms - jau paldies par pasākumu!Tas bija visnotaļ fantastisks . No vienas puses prieks, ka kas tāds notiek pilsētā, bet no otras mazais gruzis grauž iekšā, ka vairs nesanāk tik bieži uzturēties pilsētā, lai šādos brīnumainos brīžos būtu kopā ar šiem visiem jaukajiem ..."

Evita

"Вечер прошёл удачно. Залогом этого было широкое участие в нём молодых, юных талантов. Не могу из девушек выделить кого-то отдельно, потому что понравились все, благодаря своей индивидуальности. Стихи, песни и музыка дополняли друг друга..."

Pāvels

"Dvēseles stīgas aizkustinoša pēcpusdiena. Kad satiekas cilvēki, kuri ir uz viena viļņa, tad runā cilvēka gars, bet ja mūsu gars ir saņēmis pozitīvu kontaktinformāciju, tad arī mūsu ikdienas darbi un arī veselība ir stiprāki un veiksmīgāki!"

Iveta

"...Удивила добродушная, дружеская атмосфера.Душа дышала легко и привольно. Послушали стихи других и прочли свои опусы."

Банюта, Иван

Sirsnīgs paldies dzejniekiem un dziesmu izpildītājiem -Betijai Bergai, Evitai Bolei,Ivetai Dimzulei, Baņutai Doroščenko, Līvijai Liepdruvietei, abām Olgām Jermakovām (vecmāmiņai un mazmeitiņai), Pāvelam Plotņikovam, Bruno Baronskim,Ivanam Koroļkovam.Šiem radošajiem cilvēkiem patiešām izdevās iedegt mūsu sirdīs Adventa gaismu.

Šī un nākošā mēneša garumā emuārā tiks publicēti minēto autoru pārdomu dzeja, veltīta Adventei un Ziemassvētkiem.

Anda Skrindževska

Šai pilsētai-rakstoša sirds

Evita Bole

Te dzīvot ir silti - naktis grauzdētu laternu gaismā svilst, un kalendārā dienas prātīgi pārlapo vējš. Te dzīvot ir silti - karstvīns plūst lēts un smagas sirdis noreibis medī. Te dzīvot ir silti - laikam apmaldījusies sirdsapziņa, un ielās mēdz aizmirsties prāts. Tā dzīvot ir silti. Un silti ir kūstošam sniegam būt. Ir īsssssta sirds. Savādi – šodien snieg, un šķiet, Tikai aiz mana loga. Laternām uz kailajiem pakaušiem Virsū veļas mirdzoša dzīvība. Debesis – īpašas- Lūkojas pretim ar liegi pievērtiem plakstiem, Ar maaaaaigi pūkainu skatienu. Tur, augšā - pāri brien krāsaini elefanti, Uz mugurām nesot kādu burvīgu dvesmu. Un es zinu droši – Visskaistāk ir iemīlēties ziemā. Tad sapņi klusi kārtojas krāsainā kupenā Un nereti ieslīgst rūgtā kakao skavās., Piparkūku vīriņiem krūtīs pukst Bezgala silta ingvera sirds... Un tieši no tās – Putenis ir mācījies smiet. Neviļus... arī kanēļmaizīšu mēles savijas kopā, Skumstot pēc šī laikmeta nogalētajām zvaigznēm, Iesien tās pelēkā linu pauniņā Un sver... Pēkšņi... arī man pazūd it viss. Viss... Un es... atstāju ļaudis Ar izcilu jautājuma zīmīti rokās. Ir ziema.

Izstāde "Ziemassvētku dāvanas".Ilzes Sondores fotogalerija

Ina Goršanova- bibliotēkai

Cienījamie lasītāji!

10. un 11. decembrī mūsu bibliotēkas abonementā būs eksponēta viļānietes Inas Goršanovas grāmatu kolekcija. Izvēle būs patiešām liela,jo jūs gaida vairāk kā 100 pēdējos gados publicēto mīlestības un kriminālromānu krievu valodā, kurus bibliotēkai ir dāvājusi Ina Goršanova. Paldies viņai par dāsno velti!

Dievinu...

Liene Kukaine

Dievinu ģimeni, draugus... Dzeltenos tauriņus pavasarī Un ledainas, baltas sniega pārslas plaukstas lielumā... Dievinu šokolādi un tuva cilvēka balsi no rīta... Savas mājas un vietas, kas slēpjas aiz horizonta... Dievinu sveces un ugunskurus ezera krastā...

Sauli, debesis, jūru... Dievinu mūziku un dusmas, Ģitāru, bungas un lietus lāšu ritmu naktī uz palodzes... Dievinu lauku smaržu – zemenes un brīvību... Tāpat arī pilsētas troksni... Dievinu klusumu un iespēju izbļaustīties... Steigu, ātrumu, kustību Un klusus, lēnus, nogurušus soļus... Savus tikumus...netikumus Un „the way I’m living”...

*** Nodilusi saule neticīgo rokās...

Iztraucēts miers,

Tava elpa pinas vēja krokās...

Apmaldījušos skatienos rīts sabrūk,

Zeltītas kūniņas tauriņos pārtop...

Tici, ka vari pats savu dzīvi stīgot?

Mani pārlapo liktenis -

Nīstot

Mīlot

Stundu jūklī pie varbūtības piekaltas,

Pinas asaras - neaizskartas,

Ceļu krustojumos pie atvadu vārdiem pietvertas...

Viens solis tuvāk - palikšanai...

Viens atpakaļ - izdzišanai...

Jūdžu skrējiens - sevis atrašanai...

Tik mirdzoša saule manā plaukstā....

Bet Tavas debesis nodilušu valkā...