Maruta Avramčenko uz izstādi "Ceļojums uz bērnības zemi" atnesa trīs savas mīļlietiņas, kuras tika no bērnības laikiem saudzīgi glabātas. Šķelmīgs velniņš, impozants plastmasas zaķis un mīlīgs kaķītis, kurš kustina kājiņas, groza galviņu un māj ar astīti.
Bērnu dienu kaķītim Maruta ir veltījusi dzejoli.
Maruta Avramčenko
***
Man likās, dzirdēju es tālu balsi ,
Un sapnis izgaisa kā nebijis.
No kurienes tā nāca, ko tā grib?
Virs mana pirksta rotaļkaķis lokās
Un paklanās ikvienam bērnam,
Kas apskatīt to nāk.
Ar skaļiem saucieniem
Draugi man blakus stājas
Un brīnišķīgu vēsti nes,
Ka arī viņiem gribas spēlēties.
Atkal redzu ēku to upes krastā,
Kur bērnu zemē dzīvoju es
Un mazo rotaļlietu nesu līdz.
Man likās, dzirdēju es tālu balsi ,
Un sapnis izgaisa kā nebijis.
No kurienes tā nāca, ko tā grib?
Virs mana pirksta rotaļkaķis lokās
Un paklanās ikvienam bērnam,
Kas apskatīt to nāk.
Ar skaļiem saucieniem
Draugi man blakus stājas
Un brīnišķīgu vēsti nes,
Ka arī viņiem gribas spēlēties.
Atkal redzu ēku to upes krastā,
Kur bērnu zemē dzīvoju es
Un mazo rotaļlietu nesu līdz.
Minci, šodien tu kā agrāk manās rokās.
Es tevi redzu, turu, glāstu
Un tas nav sapnis izgaistošs!
Ļauj sevi apskatīt, ļauj atcerēties
Tos laimes brīžus, kurus tu man devi.
Tu šodien savāds, dārgais runčuk,
Mans senais, mīļais draugs!
Ej, manu Minci, nikni asti cel,
Ej, manu Minci un palecies, paklanies!
Nu,nu,nu! Ko tu tā raugies?
Kā tev zaļās acis gail!
Dusmojies, ka kāds tev asti apcirpis?
Tev seno dziesmiņu padziedāšu,
Lai mūžam mirdzētu tu atmiņu dziļumā,
Kur manas dziesmas Tevi ieaijāja,
Kad manās bērnu dienās arī citām
Bērnu rotaļlietām bija jādzīvo!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru