Evelīna Visocka retro rotaļlietu izstādes atklāšanā savu bērnības stāstu klātesošajiem pasniedza rotaļīgās dzejas rindās. Mīļākā lelle autorei ir saglabājusies vien siltās atmiņās. Un tomēr...
Kaut ko ļoti līdzīgu viņa ir atradusi interenetā.
Mana rotaļlieta Sniedzīte
Man bērnībā bija gumijas lellīte
Un saucu to vārdiņā- Sniedzīte.
Skaists gaiši zilais mētelītis,
Lakatiņš ap galvu- tāds tas kronītis.
Kādu dienu lielas bēdas,
Neatrodu to uz malkas grēdas.
Pēkšņi projām aizklīdusi,
Laikam sniegā iebridusi .
Kad ziemas sals jau projām ,
Atnāk pavasaris, ilgi gaidīts.
Kas tur spīd no sniega laukā?
Tā tak mana lelle jaukā!
Priecīga nu lelli tveru,
Taurenīšus veikli ķeru.
Vaidziņi tai auksti gan,
Sasildīt tos vajag man.
Mīļa mana lellīte,
Tā kā zilā pērlīte.
Ietinu to sedziņā
Un izdziedu es dziesmiņā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru