Kā cilvēki redz savu pagātni un
nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uztveram kā
ceļu, kā iespējas. Par nākotni jārūpējas. Vajadzīgi labi draugi, jo kopā doties
ceļā ir vieglāk un drošāk. Lai dzīves ceļā mēs skatītos plaši, jārūpējas par
zināšanām, kuras arvien papildinām. Jāinteresējas par to, kas notiek apkārtējā
pasaulē, jāpēta pasaules kultūras, mākslas, zinātnes aktualitātes. Tikai tā
nākotnes ceļš kļūst aizraujošs un vērtīgs.
Lai saplānotu 2023. gada aktivitātes
Viļānu bibliotēkas paspārnē, janvāra sākumā kopā sanāca radošās kopas
“Atļaujies ienākt!” dalībnieki un bibliotēkas darbinieki. Vispirms pievērsāmies
savas darbības pagātnes mirklim – lasījām dzeju no mūsu kopas Latvijas
100-gadei veltītās grāmatas “Dvēseles valoda”. Un tad jau – skats nākotnē!
Iepazināmies ar Līvijas Liepdruvietes jauno dzejas grāmatu “Laimes laiks”. Runājām
par to, cik daudz cilvēkiem dod mitoloģiskā domāšana, cik svarīgi ik pa laikam
pārskatīt teikas un pasakas par dzimto pusi. Teikas, pasakas – sakarību un
vēstures skaidrotājas vieglā valodā. Protams, spriedām par klimata pārmaiņām,
ko piedzīvojam. Mēs nesaudzīgi izmantojam dabas resursus, tamdēļ pasaules
ierastā kārtība mainās ne uz labāko pusi.
Pievērsāmies
šī gada Latvijas putnam – lakstīgalai. Pelēks, necils putniņš, kurš pasaulei
nemaz tik viegli nav ieraugāms, bet cik neparastas ir šī putniņa dziesmas!
Vilkām paralēles ar cilvēku pasauli – kāds cenšas “uzlekt laktā” un pilnā galvā
apkārtējiem klāsta, cik viņš ir unikāls! Bet ir arī tie, kuri veic savu darbu
bez Jērikas bazūnes rokā, jo zina - dzīvo tikai patiesās vērtības. Kopas
dalībniece Evelīna Visocka nebija klāt tikšanās reizē, bet iesūtīja savu ideju
par sadarbību ar Viesītes puses literātiem, ko varbūt varētu organizēt literārā
piknika veidā.
Un
tad! Kādā mirklī pie tikšanās dalībniekiem ieradās… Salavecītis! Protams, bija
jānorunā dzejolis, jādzied vai jādejo, lai tiktu pie glītas un vērtīgas
dāvanas. Šī pieskaršanās bērnībai dāvāja daudz pozitīvu emociju. Pēc tam notika
arī zīlēšana. Ne ierastā, bet īpaša – zīlēšana ar latvju rakstu senajām zīmēm.
Arī modernās Taro kārtis mums visiem stāstīja ko pozitīvu par notikumiem
2023.gadā. Un kur tad vēl foto sesija ar
Salavecīti! Tēja, kafija, neparasti gardi pīrāgi. Sirsnīgas sarunas par
ikdienas un dzejas dzīves notikumiem sasildīja dvēseli katram klātesošajam. Kā
Jefrosinija Belova teica: “Dvēsele atpūtās, uzlādējos ar sirsnību un labestību,
kurā viens otru ieskāvām! Šādas tikšanās – garīgs un intelektuāls
stiprinājums.”
Lai
arī jaunāko laiku ticējums, bet viss, kas veicina pozitīvās enerģijas
vairošanu, ir vērtība. Tikšanās izskaņā mēs iededzām brīnumsvecītes. Kamēr tās
deg, jāiedomājas vēlēšanās. Piepildās tās, kuras ir viskarstākās un
vispatiesākās vēlēšanās. Mūsu vēlēšanās? Par mieru… Par mierīgām debesīm mūsu
Tēvzemē un visās kara plosītajās zemēs. Lai uzvar saprāts!
Iveta
Dimzule.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru