2018. gada 3. okt.

MEITĀM

Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībniece Iveta Dimzule dzejas pēcpusdienā "Pieskāriens dvēselei" ar savu dzejoli "Meitām" dziļi skāra klātesošo vissmalkākās dvēseļu stīgas. Šīs dzejas vārsmas, emocionāli piesātinātas ar autores personīgajiem pārdzīvojumiem, ļāva ikvienam ieskatīties vienas stipras dzimtas vairāku paaudžu likteņos, vienlaikus izdzīvojot visas mūsu tautas vēstures smagākās lappuses vairāk kā 100  gadu garumā. 

Iveta Dimzule
MEITĀM
Tu pasmel ūdeni no vec-vecmātes akas...
Dzied akas vinda tā,
kā dziedāja pirms gadiem simts un
mazliet vairāk,
kad veldzi meklēja šeit tava vec-vec-
vecmāmiņa Zuze.
Pār zemi piektā gada uguns lija, vec-
vec-vecmāmiņa Zuze
Baltus autiņus baļļiņā mērca- viss
ūdens dvašu gaidīja.
Laiks savas nītis vilka, tas zemes rētas
klusām sedza,
Tik debesis caur asinīm pēc elpas
tvēra...
Klaudz ložmetējs, un lielgabali raud,
kad ļaužu miesu iesāk rīt.
Tik vec- vec- vecmāmiņa Zuze smeļ
atkal ūdeni no akas,
lai baltu putru katlā aust...
Un atkal balta saule rētas dzēš,
 viss aug, viss zaļo, dzied.
Pār sētas slieksni tava vec- vecmāte
Antoņina kāpj,
Šeit balto plīvuru no viņas galvas
pusnakts zags...
Smeļ ūdeni no akas vec- vecmāte,
darbs darbu dzen.
Nāk bērni pasaulē, tev vecmāmiņa
dzidrā aprīlī ir klāt.
Tik debesis pēc asinīm jau atkal tver...
Pie tavas vec- vecmātes akas
nāves bailes kaklu slaista.
Rīb kara mašīna, sēj nāvi pļavās,
tīrumos un sētās,
Tik akas veldzi visi pieprasa
un ņem,
Pat maizes kumosu un siltu segu
no sētas projām rauj.
Laiks atkal savas nītis velk, tam gaita
sava,
Ir kādu gadu bagāts galds, 
un bada roka reizēm pieklauvē.
Tad sivēns jāpaslēpj starp malkas grēdām,
tad savā grāvī jāzog siens.
Tad vienu kleitu trijas māsas dala,
uz trejiem brāļiem zābakpāris viens.
Aiz mājas sešās rindās ābeles,lai
katram bērnam kārums tiek,
septītā...
Tā septītā aug debesīs, kur Pēterītis
maziņš gāja...
Es, meitiņ, nezinu, vai mēs to visu
 izturētu...
Mēs šodien esam mūsu stipro senču
dēļ, un varam veldzi
vec-vec-vecmāmiņas akā rast.
Tu pasmel ūdeni no vec- vecmātes akas,
Dzied akas vinda tavu senču balsīs,
Tu viņiem visiem šodien elpu dod.

2018. gada augusts

P.s. Autores foto



Nav komentāru: