Maruta Avramčenko
Latgale
Latgale, šeit ir mani Viļāni,
Šeit ir ceļa sākums man,
Latgale, lepnums man par tevi,
Kad tava senā valoda skan.
Latgale, te Maltas upe mana,
Kā priecē tavu viļņu spulgs.
Te patika bērnu dienās peldēties,
Pēc spārēm skriet un atpūsties.
Latgale, pa lauku ceļiem taviem,
Gar ziedoņa pļavām, kur mīlīgi,
Visspulgākā saulīte smaida.
Pie senčiem uz kapiem eju domīgi.
Ziedošo druvu putekšņus ieelpo krūts,
Zeltainas bites sanošās vārpās dūc.
Latgale, cik te ļaudis runā un sapņo
Par gaišākām nākotnes dienām...
2018. gada 17. maijs
MANAI LATGALEI
Etiķetes:
Dzeja,
Latvijai,
Maruta Avramčenko,
Mūsu autori,
Radošā kopa "Atļaujies ienākt"
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Visam pasaulē ir divas puses. Arī krāsām. Mums katram savulaik nācies saskarties ar zaļiem asniem, kas nes zīmi par dzīvību. Bet zaļa var...
-
Pavasaris ....Prieks par katru zaļu asniņu, smalku zāles stiebriņu, bet jo īpaši par žilbinoši baltajiem sniegpulkstenīšiem un koši zilajā...
-
Konkurss starp mūsu novada un pārnovadu dzejniekiem turpinās. Šodien jūsu uzmanībai varakļānietes Mārītes Strodes dzejoļi. Lasiet un izsakie...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru