Maruta Avramčenko
Latgale
Latgale, šeit ir mani Viļāni,
Šeit ir ceļa sākums man,
Latgale, lepnums man par tevi,
Kad tava senā valoda skan.
Latgale, te Maltas upe mana,
Kā priecē tavu viļņu spulgs.
Te patika bērnu dienās peldēties,
Pēc spārēm skriet un atpūsties.
Latgale, pa lauku ceļiem taviem,
Gar ziedoņa pļavām, kur mīlīgi,
Visspulgākā saulīte smaida.
Pie senčiem uz kapiem eju domīgi.
Ziedošo druvu putekšņus ieelpo krūts,
Zeltainas bites sanošās vārpās dūc.
Latgale, cik te ļaudis runā un sapņo
Par gaišākām nākotnes dienām...
2018. gada 17. maijs
MANAI LATGALEI
Etiķetes:
Dzeja,
Latvijai,
Maruta Avramčenko,
Mūsu autori,
Radošā kopa "Atļaujies ienākt"
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Pavasaris ....Prieks par katru zaļu asniņu, smalku zāles stiebriņu, bet jo īpaši par žilbinoši baltajiem sniegpulkstenīšiem un koši zilajā...
-
14.12.2024. Notika Pētera Stafecka grāmatas prezentācija "Dzeive kai vīns jautrys pīdzeivojums"
-
Galvas lakatu vēsture nav datējama ar kādu noteiktu vēsturisku posmu, jo katrā kultūrā šim aksesuāram ir sava loma. Nereti lakatam ir reliģ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru