Atmiņās par vasaras sauli...

Rudenīgs rīts Viļānos
Ināras Svilānes foto

 

Mārīte Strode

 

Uz taciņas pa dzeltenai lapai.
Zaļo ozolu vainagos ozolzīles vēl briest.
Pāri vecajam parkam, skaļi kliegdamas, aizlido dzērves.
Koši sarkanās pīlādžogas tām atvadas māj.
Dzeltena saulespuķe skumji noskatās viņām pakaļ.
Kaut kur tālumā traktori dūc.
Lauka malā kūp aizdegta vecā zāle,
Pļavas ieskauj auksts miglas vāls.
Upē ielec šīs vasaras vardīte mazā.
Tavā plaukstā iegulst košs dālijas zieds.
Tu pacel acis pret vakara debesīm košām,
Un tev acis samiedzas,
Cik spilgts ir šis vasaras pēdējais glāsts.
Tu aizver acis un mēģini noglabāt to atmiņu krātuvē vēl,
Lai garajā ziemā spētu izturēt salu,
Kas pēc karstās vasaras nāks.
Saplūc dārzā zaļas piparmētras,
Karstā tēja tev atmiņās sildīties ziemā palīdzēs!
Noliec plauktā dzelteno ķirbi,
Tavs skatiens visu garo ziemu tur kavēsies
Un par vasaras sauli atgādinās!
Nopin vainagu no sarkanām brūkleņu mētrām:
Tas tev ziemā vasaras mīlestību sniegs!