Ceturtajai Adventa svētdienai

Ināras Svilānes foto

Šī būs ceturtā Adventa svētdiena ,un mūs no Ziemassvētkiem šķirs vairs tikai viena vienīga diena. Šķiet, ka šonedēļ ir pats pēdējais brīdis apstāties un apdomāt, ko gan tik īsā laikā vēl varu paspēt labu izdarīt?

Varbūt pastiept roku izlīguma sveicienam kādam, uz kuru vai veselu mūžību ir sirdī briedinātas dusmas un aizvainojums?

 Bet varbūt beidzot savā aizņemtībā atrast laiku vientuļa cilvēka apciemošanai, tādejādi uzdāvinot viņam to nelielo laimīti izrunāties ar kādu un būt uzklausītam?

Šai sakarā neviļus sirdī ieskanas vārdi no iemīļotas brāļu Ziemeļu dziesmas- „Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti un pat aiz pasaules vēl vajaga siltu plaukstu...”

Varbūt radīsies iespēja palīdzēt kādam grūtībās nonākušam, kaut vai ar labu vārdu, siltu skatienu, mīļu smaidu? Mums taču tas neko nemaksā.Un tomēr tas ir tas, ko nevaram nopirkt ne par kādu naudu,tas, kas stāv pāri visām pasaules bagātībām  un laicīgām vērtībām.

 Domājot par to, iedegsim ceturto svecīti Adventa vainagā. No sirds uz sirdi lai stīgo Mīlestība!

                                                                              Anda

 Mārīte Strode

Kur Tas brīnums mīt...

Viena pēdiņa sniegā.

Otra pēdiņa sniegā.

Trešā un ceturtā.

Arvien tuvāk tam augstajam kalnam, 

Kura pašā galā

Viena svecīte aizdegta vainagā,

Otra svecīte aizdegta vainagā,

Trešā un ceturtā.

Spožas mirdz svecītes Adventa vainagā,

Tumsu tās kliedē un grauj,

Ļaujot mums noticēt atkal.

Kā katru gad!

Ka tieši šajos Ziemassvētkos

Brīnumam notikt ļauts.

Ticēsim pēdiņām sniegā,

Ticēsim gaismiņām vainagā,

Ticēsim savai sirsniņai,

Ka tajā tas baltais brīnums mīt!

Iedegsim gaismu Jaunajam gadam,

Lai tā baltiem mums dzīvot ļauj!