Adventa rota veikalā BIG. Ināras Svilānes foto
kā sapīti mīcās uz vietas
manu cerību ceriņu zirgi
klus gurušo skatienu zvārguļi
bez elpas krituši ilksī
pirms rītausmas
sarmotā zālē
birst pusnakšu pārmetumi
un tikai vēl zvaigznēs bālē
piensilta ceļa
gaidošie izliekumi
velk caurvējam līdzi kā ēnas
dusmas par nebūšanām
par taku
kas aiztinas lēnām
gar rītdienas melošanām
ar pakaviem
cerības manas
kuļ akmeņus putekļu putās
bet apvāršņu zilajie rudeņi
dus kumeļu rāmajās mutēs
un tikai pa saullēktu
mākoņos
steidz rītdienas cerību slokas
kā putnēnu siltu
pasauli
paceļot ticības rokās.
Gaišais Adventes laiks. Kā ticības, sirdsapziņas skaidrības, piedošanas, cerības un mīlestības laiks. Baltās, sniegotās dienas un zvaigžņotās naktis kā četras sveces mūžības vainagā iededz siltumu un mieru. Mieru, kurā mīt patiesa vēlēšanās saprast un piedot… piedot sev un citiem visu , kas sāp un sūrst . Pārdomas sadodas rokās un gaida savu dievišķo atklāsmi – Ziemassvētkus, kad kā nezūdoša cerība dzimst Kristus.
Ticība dod savu gaismu gada tumšākajās stundās, palīdz dziedināt sirdi, dvēseli un miesu. Tā dzidra un skaidra ieskanas baznīcas zvanos un paceļas baltajos torņos, norimst klusajā gaidīšanā un sasilda katru sirdi.
Betija Berga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru