MARGARITA KROLE
Gadu putni nelido
barā,
nelido kāsī,
nelido sasaucoties,
tikai pa vienam
ik rudeni oktobra
vidū
izspurdz no plaukstām
un dvēselē manā
notikšķ laika
pulksteņa akords,
bet sirds gavilē par
spožo
gadu atblāzmu sevī!
MANS LOGS
Tukšs mans logs,
Nav acu liesmiņas,
Kas raugās manī,
Ikreiz kad steidzos mājās.
Tumšs mans logs,
Kaut iztālēm manu,
Ka kāds uguni kūris,
Gaidot mani.
Auksts mans logs,
Kad pieglaužu pieri,
Asarām klātajai rūtij,
Cerot just tavu skatu, māt!
DIEVMĀTES PĒDAS
Dievmātes pēdas
Manu novadu caurauž
Sīksīkām taciņām
Līkloču izlocītas
Pa pakalniem, lejām
Baltiem lielceļiem izcakotas!
Dievmātes pēdas
Pie ceļmalas krustiem
Mūs aicina
Un baltajos Dievnamos ieved
Liek ieraudzīt gaismu
Nakts klusumā mēmā!
Dievmātes pēdas
Zvanu skaņās kā sirdspukstos jūtam
Dienu dipoņā sadzirdam!
Tukšā klātbūtnē redzam
Caur Latgales cilvēka
Sirds gaišumu sevī!
RUDENS SVEICIENS
Pīlādzis māj rudens sveicienu,
Oranžā kimono tērpies,
Paņemu salnu pieskāriena akvareli
Un ienesu pelēkajā istabā
Silto dzīvīgumu
Lai ārstētu
Depresiju
Nevis ar tabletēm,
Bet skaistuma noslēpumu
Līdzās visas ziemas garumā!
PURVS RAUD
Purvs raud
Dzērveņu asarām raud
Katru rudeni
Pavadot dzērvju kāšus
Sūnu skropstās
Mirdz asaras spožas.
Vaivariņu sirmās
Mezglainās rokas
Māj atvadas
Vasarai,
Gājputniem,
Man.
Raud zeme,
Mana tauta raud!
Kas sauks
Bāliņus mājās,
Kas notrauks manas
Dzimtenes asaras?
Vai stādīsim
Likteņdārzus
Slacējot tos
Ar manas tautas
Asaru
Valgmi!
25. marts-sāpju grimase Latvijas sejā,
Arī pēc gadiem,
Arī pēc mūžiem,
Latvju asarām slacīti
Kolimas purvi,
Amūras krasti,
Sibīrijas sasalums
Ne tikai mēmajā tundrā
Bet cilvēku sirdīs,
Pasaules prātos
Kaut rētas vairs nesūrst,
Bet to raupjums
Paliek
Manas zemes,
Manas Latvijas sejā!
DIEVMĀTE AICINA MŪS
Ilgās pēc patiesā domās un cerībās,
Slāpēs pēc Dievišķās gaismas
Kas mūsos vēl mīt
Skaņās ko dzirdam
Pat klusumam zvanot
Dievmāte aicina mūs!
Dzimtajos lielceļos balojot,
Smeldzīgām tulznām uz kājām
Caur spēku nespēkā savā
Pa gaismas blāzmām
Pat tumšajās naktīs manās
Dievmāte aicina mūs!
P.s. Cienījamie mūsu emuāra apmeklētāji! Izsakieties, lūdzu! Konkurss starp dzejniekiem turpinās.
7 komentāri:
Skaista,sirsnīga dzeja!Ja no vairākiem jāizvēlas viens,tad šoreiz priekšroku dodu dzejolim "Dievmātes pēdas".Tas jo īpaši tuvs ar vienkāršā Latgales cilvēka dzīves pamatvērtību kolorītu atveidojumu.Ik rindiņā sajūtama Margaritas ticība, cerība un mīlestība uz dzimto zemi.
Man patīk, kā Tu raksti- sirsnīgi, izjusti un patiesi. Dzejolis " Mans logs" man šķiet īpaši tuvs, jo sasaucas ar manām patreizējām izjūtām un pārdzīvojumiem. Es priecājos, ka Tu tā vari. Vēlu veiksmi!
Īpaši uzrunāja dzejolis par Gadu putniem, kas liek aizdomāties par cilvēka dzīves vērtību un to, ka nozīmi savai dzīvei varam piešķirt, esot kopā ar tiem, kurus mīlam. Diemžēl dažreiz to saprotam par vēlu.
Vēl skaists likās Dievmātes motīvu izmantojums, kas sasaucas ar latgaliešu tautas mentalitāti.
Lieliska formas un stila izjūta, kas pārliecina par to, ka garīgā un laicīgā dzīve vienu otru papildina, un citādāk harmonija nav sasniedzama! Ļoti smalks, niansēts sajūtu tēlojums, kas vienā acumirklī ļauj pašam izdzīvot visus pārdzīvojumus. Novēlu Jums, Margarita, turpināt iesākto un uzrunāt plašāku auditoriju!
Mīļa,skaista,sirsnīga dzeja!Mani ļoti uzrunāja dzejolis "Dievmātes pēdas"un "Purvs raud".
Lai Jūs Margarita pavada radošā veikme!Lai veicas!
Sirsnībā, vienkāršībā,izdzīvotā un izbaudītā izjūtā rakstīta dzeja, tāpēc tā aizkustina un neatstāj vienaldzīgu. Paldies, Margarita, par drosmi atklāt savu dvēseli, par iespēju mums tajā ielūkoties un atrast sev radniecīgas stīgas. Ikkatrā dzejolī kopā ar Jums izdzīvojam sāpi par "tukšo logu" un "dzērveņu asarām" raudošo purvu, izstaigājam Latgali "Dievmātes pēdās" un jūtamies garīgi stiprāki. Paldies par jauko dzeju, lai panākumi un veiksme Jums vienmēr līdzās, lai izjūtas ietērpjas vārdos un rodas jaunas dzejas!
Ierakstīt komentāru