Gaišus Ziemassvētkus

Šo svētdien iedegsim ceturto Adventa sveci.Un tad jau gada skaistākais notikums- Ziemassvētki būs klāt. Baltie Ziemassvētki... Klusie Ziemassvētki...Tā pieņemts tos saukt. Kāpēc? Laikam jau tieši šie īpašības vārdi vislabāk raksturo šo svētku apslēpto un acīmredzamo jēgu. Balti no mirdzoša sniega ( to šogad gan laika prognozes nesola),gaiši un svētīgi no cilvēku labajām domām un vēlēšanās kļūt garīgi stiprākiem, līdzcietīgākiem un sirsnīgākiem. Klusi?! Šķiet, ka klusumā cilvēkam ir visvieglāk satikt Radītāju, klusumā dzimst sirdsskaidrākās vēlēšanās un krietnākie nodomi.

Tāpēc atkal un  ikkatru gadu no jauna gribas novēlēt jums gaišus, klusus un Dieva svētības apmirdzētus Ziemassvētkus! 

Un vēl gribas ar jums dalīties atziņās, kuras esmu guvusi no mācītāja Jura Rubeņa un Māra  Subača brīnišķīgās grāmatas "Gaisma tumsā" . Lūk, neliels fragments, kurš daudz ko izskaidro un māca:

"...Katram, kas patiešām vēlētos piedzīvot Ziemassvētkus, varētu ieteikt tikai vienu: uzņemiet šos vārdus savā prātā, bet pārdomājiet tos savā sirdī.

Mācieties klusumu, patiesu klusumu! Mācieties domāt sirdī.!Mācieties šo jauno domāšanu, to domāšanu, kas vienīgā var pasauli dziedināt, mainīt, glābt! Klusums ir gudrs, klusums ir dziedinošs, klusums ir galvenais nosacījums katras dzīves dziļākas jēgas atrašanai un Dieva sastapšanai. Kad Ziemassvētku dievkalpojumā vai mājās dziedāsim pašu pazīstamāko Ziemassvētku dziesmu, jā Ziemassvētku himnu- "Klusa nakts"-, apzināsimies, ka tā nav tikai skaista metafora. Nē, tā ir norādījums par vienīgu ceļu, kas ved pie Ziemassvētku satura- sastapšanās ar sevi un Dievu. Tikai apklustot mācāmies atrast vietu Jēzus ienākšanai, pretējā gadījumā paliekam līdz malām piebāzti paši ar sevi un pasaules troksni, un tad Dievam, protams, nav nevienas pašas vietiņas, kur mūsos ienākt."

 

 

Atliek vien piebilst, ka šo grāmatu ir vērts izlasīt ikvienam kristietim, kā arī tiem, kas vēl ir sava garīgā ceļa meklējumos. Tā noteikti bagātinās jūs gan pieredzē, gan dzīves jēgas redzējumos.

                              Viļānu ev.lut.draudzes vārdā: Anda Skrindževska

 

P.s. Veikala BIG skatlogs Ziemassvētku rotās. Ināras Svilāne foto

Iedegsim trešo sveci Adventa vainagā



Iededzot trešo sveci Adventa vainagā, gribas domāt par mīlestību, jo Ziemassvētki taču ir lielākā Dieva mīlestības izpausme- Jēzus bērniņa atnākšana pie cilvēkiem.

Cilvēki gaida mīlestību un ilgojas pēc tās, taču ne katram  izdodas šīs ilgas piepildīt. Mīlestību nevar nopelnīt un nevar nopirkt. Tā ir Dieva dāvana.

Taču mēs varam dāvāt savu mīlestību,sirdī izauklēto, tuviniekiem un draugiem, astainajiem un ķepainajiem mīluļiem.

Mēs varam sniegt savu mīlestību ziediem, saullēktiem un saulrietiem. Mēs varam atvēlēt savu mīlestību lietus lāsēm un mirdzošajām sniega pūkām.

Varbūt tieši šobrīd kāda sirma kundzīte vai kāds sirmgalvis gaida tieši Tavu mīlestību, kādu pastieptu roku atbalstam, kādu mīļu uzmundrinājuma vārdu. Tik daudz vientuļu cilvēku, kurus neatceras neviens, mīt uz šīs pasaules. Arī viņi ir izslāpuši pēc mīlestības.

Mēs bieži skrienam savās ikdienas rūpēs un darbos, griežamies  kā vāveres ritenī un aizmirstam , ka kādam cilvēkam, līdzās esošam, ir tik svarīgi vienkārši parunāties.  Pārāk dārgi vērtējot savu laiku, mēs nocietinām savas sirdis, tādejādi neļaujot mīlestībai ienākt. Neatrodot laiku priekš cita cilvēka, galu galā apdalām arī paši sevi, tā arī neiemācoties no sirds mīlēt.

Šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks mūs mudina apstāties, uz mirkli apklust, lai ieklausītos savās sirds balsī un arī apkārtējā pasaulē.

Novēlu jums, lai Ziemassvētki atnes mieru jūsu ģimenēs, sapratni jūsu darbavietās un atbalstu jūsu draugu sirdīs! Dāsni dāviniet savu mīlestību ne tikai svētkos, bet arī visu nākošo gadu!

"Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir maiga. Mīlestība neskauž, nelielās, nav uzpūtīga. Tā nav godkārīga un nemeklē savu labumu. Tā nedusmojas un nedomā ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, visu pacieš." (Svēto Rakstu vārdi)

 

Ināra Svilāne

 

P.s. Autores foto



Otro Adventa svētdienu gaidot

No labdarības b/bas "Atbalsts"rīkotās izstādes. Ināras Svilānes foto

 

Laikā, kad dabā valda tumsa un sastingums, Radītājs caur Adventes gaismu mums atkal dāvā TICĪBU, CERĪBU, MĪLESTĪBU.

 Neviļus rodas jautājums, kāpēc tieši šo laiku Viņš ir izvēlējies, lai ziedotu mūsu grēcīgajai pasaulei savu vienpiedzimušo Dēlu? Varbūt tāpēc, ka tieši  visdrūmajā laika periodā mūsu sirdis ir īpaši  atvērtas sirsnīgam vārdam, mīļam pieskārienam, siltam skatienam un laba drauga klātbūtnei?Vai tā nav novembra un decembra sākuma lolotā vientulība, kas mudina gremdēties iekšējos pārdzīvojumos un meklēt kaut ko vērtīgāku, tīrāku un svarīgāku par materiālajiem labumiem?

Bet, ja nu tieši šādā dvēseles noskaņā ir visvieglāk apjaust,ka līdzās fiziskajai, taustāmajai pasaulei pastāv kāda cita, daudz vērtīgāka pasaule! Pasaule, kurā Ziemassvētku gaidīšanas laikā kāda jūtīga dvēselīte spēs patiesi  sajust eņģeļu klātbūtni un aptvert ar sirdi, ka Dieva mīlestība ir vienmēr līdzās, lai cik grūti arī kādreiz klātos.

Jā, šis ir īpašs laiks, kad gribas lasīt kaut ko garīgu, sirdij tīkamu. Nevilšus( bet varbūt tā nav nejaušība) Anselma Grīna grāmatā "EŅĢEĻI DVĒSELEI" man uzšķirās lappuse, kurā autors stāsta par CERĪBU eņģeli. Izlasot šo nodaļu, radās vēlēšanās nodot autora  novēlējumu tālāk ikvienam, kurš ieskatās mūsu emuārā.

"...Lai Cerību eņģelis pavada Tavus centienu padarīt pasauli, kas ir ap Tevi labāku. Lai labāka kļūst Tava ģimene, Tavs dārzs, Tava draudze, Tava zeme. Uzticies cerībai. Tā darīs Tavu dvēseli plašāku. Tā dos Tavai dvēselei dzinuli, lai tā koncentrētos uz to, kā vēl nav, bet kur mēs nepārspējamā un nepārprotamā veidā varam justies kā mājās. Apustulis Pāvils to apraksta tā: "Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, ko neviens pat nenojauš, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl"(1 Kor 2,9)."

Viedi vārdi, vai ne?!

 

Mieram un ticībai tuvu...: Adventa laika pārdomas

No Adventa laika izstādes Viļānu novada domē. Ināras Svilānes foto

 

Betija Berga

 

Pa sveloši baltu sniega upi

dzirkstošas dvēseļu laivas palo

Trīsuļo bērzu skaras

sudrabā lietiem zvārguļiem skanot

tumsa norimst un sarmā balo

Tikko jaušami sakustas vējš

un paliek..

mieram un sirdij tuvu jātiek..

Pusnaktī meklējot ceļu

uz spožāko austrumu zvaigzni

mazām karstām pēdām

tek Ticība

Pasaule gaidās pieklust..

un paliek..

Gaidot Dievišķo atklāsmi

piedzimst cilvēces sirdsapziņa

Silti sargātā sveces gunī

neticība un šaubas sadeg

kā naktstauriņi

un paliek..

Mazas sirdspukstu pēdas

aiztek līdz debesu malai

ieskanas baznīcas zvanos

piedzimst katrā no jauna

ik gadu

un paliek..

mieram un ticībai tuvu

jābūt..

02.12.2013

Pirmo ADVENTA sveci iededzot...

 

Šī gada nogalē mūs ir satriekušas daudzu cilvēku ciešanas: gan valsts mērogā (Zolitūdes traģēdija), gan arī  draugu un tuvinieku sāpju brīži.

Novembris allaž nāk ar lietavām un tumsu, un sarežģīti ir atrast cerību stariņu

šajā nospiedoši pelēkajā laikā.

Mēs varam līdzi just, bet ir ļoti grūti reizēm pozitīvi ietekmēt kādu situāciju. Varbūt  šī gada ADVENTA nāks kā spožs gaismas stariņš, kā balta cerība, ka Dieva gaisma no jauna apmirdzēs mūs, nesot mierinājumu izslāpušām un nosalušām dvēselītēm!? 

ADVENTI mēs raduši sagaidīt ar priecīgāku un cerīgāku noskaņu, dziļi sirdī ticot,

ka kaut kas labs un skaists piepildīsies arī mūsu dzīvē.

Pat, ja mēs fiziski nespējam palīdzēt citu grūtībās un nelaimēs, mēs varam kļūt stiprāki ar Dieva spēku un Kristus gaismu šajā žēlastību pilnajā laikā.

Gribas novēlēt, lai ADVENTA laikā ikviens spētu vairāk saskatīt, sajust un novērtēt apkārtējo cilvēku labestību un ziedošanos, rūpes un gādību par līdzcilvēkiem.

Šogad pirmā svece ADVENTA vainagā dievnamos un mājās tiks iedegta 1. decembrī kā saulaina cerība, kā mūžsena ticība visuvarenajam dievišķajam spēkam.

"Svētīgi tie, kas tic!",teica Jēzus saviem apustuļiem.

Lai arī mūsos pieaug ADVENTA laika ticība, cerība un mīlestība!

                               Ināra Svilāne

                                            

Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai; В памяти жертв Золитуде

Ināras Svilānes foto

 

 

Павел Плотников

 

"МАХIМА"

 

Сигнал тревоги зазвучал,

но человек ещё безпечно

товар спокойно с полок брал

не зная, что уже навечно

живьём здесь будет погребён,

Что отпустил его Хранитель...

И он под поминальный звон

уйдёт в последнюю обитель.

Как страшно это сознавать-

лишь только что был полон жизни!

А ныне- прах. Как поддержать

родных в прощальной тяжкой тризне...



Jaunās grāmatas novembrī

 

Par prieku jums, mūsu uzticamie lasītāji, atkal jaunās grāmatas ir klāt!

Piektdien 8. novembrī  bibliotēkā jūs gaida daudz interesantu grāmatu latviešu un krievu valodā. Arī bērnu literatūras klāsts ir saistošs un daudzveidīgs. Nāciet un pārliecinieties paši!