2022. gada 19. sept.

17.09.2022. Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku dzejas lasījumu pasākums.

 

Saglabāt dvēseles valodas prasmi.

Laikmeta upe aiznesusi prom laiku, kad dzeja bija karogs tiem, kas domāja ārpus valdības noteiktajām vadlīnijām, dzejas rindās ieauda zemtekstu – to izlasīt vajadzēja prast. Šobrīd ir tik liela radošā brīvība, ka tiek aizskaloti kanoni kā palu ūdeņi. Diemžēl ne vienmēr aiz palu ūdeņiem paliek auglīga zeme. Performance performances pēc nav māksla, tā ir tikai zīmēšanās – redziet, cik es kruts, ko uzdrošinos atļauties.

Meklējot jaunas formas, kā lirikas mīļotājiem satikties Dzejas dienās, kultūras druvas kopēji radījuši dzejas sacensību pasākumus, dzejas lasījumi tiek organizēti netradicionālās vietās. 17. septembrī Viļānu KN notika pilsētas bibliotēkas un kultūras nama darbinieku kopīgi organizēta dzejas cienītāju Dzejas kafejnīca. Bija radīta omulīga gaisotne, kurā svinīgi dvašoja rudens puķes, smaržoja garda zāļu tēja un pašu dārzos audzēti augļi. Saimnieces bija parūpējušās par gardām maizītēm un mutē kustošiem pīrādziņiem. Par džeza notīm pasākuma gaitā rūpējās Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Laura Svikša. Laura ne tikai izpilda zināmu autoru darbus, bet arī komponē pati. Pasākumā jaunā mūziķe dāvāja iespēju noklausīties pirmatskaņojumu. Pasākumā klausījāmies otru pirmatskaņojumu– Arnis Seimanovs izveidojis muzikālo noformējumu Ivetas Dimzules dzejolim “Lūgums vasarai”. Šajā pasākumā bija arī mirklis brīnumam – apliecinājums tam, ka sapņi piepildās. Iveta Dimzule saņēma dāvanā mākslinieces Silvijas Vecstaudžas gleznu “Pīlādži rudenī”.

Katra autora izpildījumā klausījāmies dažāda rakstura liriku. Skanēja pārdomas par mūžību, par dzīves vērtībām. Dzejas rindas stāstīja par laikmetu, par mūžīgo un nemainīgo vērtību – mīlestību. Natālija Jakušonoka atzina – lai dzeja būtu patiesa, jāprot notverto emociju nosaukt vārdos, jāprot mazliet spēlēties ar vārdiem, jānovērtē ritms. Evelīna Visocka dalījās ar dvēseliski siltām savas lirikas rindām, neparasti svinīgs mirklis – Evelīnas saruna dzejā ar sveci, kas ļāva atcerēties – katra dzīve ir kā svece. Tā var nest un vairot gaismu, siltumu, bet var arī mest pasaules sejā kvēpu palagus.

Dzeja ir brīnums. Tā ir emociju, pārdzīvojumu paudums, kurā lasītājs identificē savu pieredzi. Tā tas notiek jau tūkstošiem gadu kopš Senās Grieķijas, kopš laika, kad dzīvoja Aristotelis, kurš saviem sekotājiem licis iedziļināties dvēseles noskaņās, nosaukt tā vārdos. Lai mums visiem pietiek gudrības un drosmes sargāt un saglabāt dvēseles valodu – dzeju!

Iveta Dimzule.

P.S. Katrs tuvākas un tālākas apkaimes dzejas rindu veidotājs un vienkārši dzejas cienītājs laipni aicināts pievienoties radošajai kopai “Atļaujies ienākt!” Sīkāka informācija bibliotēkā.

Autores un foto un foto no privāta arhīva.

Davana – Iveta Dimzule saņem dāvanā Silvijas Vecstaudžas gleznu “Pīlādži rudenī.” – foto no arhīva.

Laura – par džeza noskaņu pasākumā rūpējās Laura Svikša. – mans foto.





Nav komentāru:

Radošās kopas “Atļaujies ienākt!” dalībnieku tikšanās Viļānu pilsētas bibliotēkā.

  Paraudzīties uz priekšu.             Kā cilvēki redz savu pagātni un nākotni? Mēs nākotnē skatāmies, bet pagātnē atskatāmies. Nākotni uz...