Liriskas pārdomas par Intas Zepas gleznām

MARUTA AVRAMČENKO 

IZSTĀDĒ

audekls
krāsas un gaisma
garu sapņu dziju
ap pirkstiem vij-
mākoņi garām slīd
kvēlojoša zvaigzne
magonīšu laukā
savus starus klāj
tālumā neredzama roka
viļņu galos raksta
krāsaino pilienu ainās
sasildīties var

GLEZNA

kas ir redzams
tas ir neizstāstāms

zem gaismas blāvās
skatiens steidzīgs

es meklēju līniju
kas debesis ar zemi vieno

tur smalkais pavediens
 gleznā nezūdošs stāv