IEDVESMAS DZIRKSTIS TVEROT

                Viļānu pilsētas bibliotēkā no 9.janvāra līdz 9.februārim skatāma viļānietes Intas Zepas gleznu izstāde "Iedvesmas dzirksteles". Intu kā uzņēmēju pazīst viļānieši un arī tuvāku, tālāku novadu cilvēki, bet ir kāda šīs drosmīgās sievietes sirds daļa, kurai viņa tikai pirms dažiem gadiem pavērusi durvis. Jā, Inta glezno.

                 "Esmu dzimusi Bērzgalē, manai, Koroševsku dzimtai, ir poļu un latgaļu saknes. Mūsu ģimene dzīvoja Viļānos, tāpēc Viļānu vidusskola ir manu zināšanu un pirmās dzīves pieredzes skola. Gan stundās, gan kādā brīvā brīdī visas dzēšlapas burtnīcās apzīmēju ar puķītēm, mini - ainavām, cilvēku profiliem. Kā nu tur citos mācību priekšmetos, bet zīmēšanā man vienmēr bija teicams vērtējums," atklāj Inta Zepa.

                Pēc vidusskolas absolvēšanas Inta devās uz Rīgu, bet vēlāk atgriezās dzimtajā Latgalē. Darba gaitas sākās Viļānos: vispirms "Lauktehnikā", vēlāk - Viļānu patērētāju biedrībā. Iepazīts lietveža, kadru inspektora darbs.

                "Kad sākās pārmaiņu laiks, liktenis atkal izspēlēja savu kārti - saveda kopā ar cilvēkiem, ar kuriem varējām veidot savu biznesu. Šie pāris gadu desmiti bijuši dažādi, bet galvenais - mēs varējām pamazām attīstīties. Mums ir brīnišķīgi darbinieki, labs kolektīvs. Katrs darbinieks veikalā zina - katrs pircējs pirmām kārtām ir cilvēks!" saka uzņēmēja.

                Pēc pamatskolas absolvēšanas Inta vēlējās studēt Rēzeknē lietišķās mākslas vidusskolā, bet... Vecāki teica stingru nē! Inta akceptēja vecāku nostāju: "Manas paaudzes cilvēkiem pret vecākiem bija ieaudzināts respekts. Kā vecāki teica, tā bija. Tagad saprotu, ka tas nav īsti labi, jo reizēm tā var salauzt sava bērna likteni. Baiļu dēļ vecāki atņem kādu bērna dzīves daļu. Tas nav pareizi! Ja bērnam tiek dota kāda iespēja, ja bērns šo iespēju ieraudzījis, nu atbalstiet! Izdariet progresīvu lietu, atbalstiet!"

                Pēc ikdienas darba sirds prasa iespēju relaksēties, darīt kaut ko pilnīgi citu. Inta ir iepazinusi nūjošanas pozitīvo ietekmi uz cilvēku, joprojām pilnveido mājas apkārtni, puķu stādus izaudzē pati, arī tomāti siltumnīcā zina, ka Inta tos vispirms turējusi rokās kā sīkas sēkliņas.

                "Gribējās vēl kaut ko. Citādu. Nejauši atvēru Rēzeknes Augstskolas mājaslapu, kurā Mūžizglītības sadaļā tika piedāvātas gleznošanas studijas mākslinieka Vladislava Paura vadībā. Sapratu - kad tad, ja ne tagad! Un trīs mēnešus biju viena no pieciem kursantiem. Nodarbības notika divas reizes nedēļā vakaros. Biju vienīgā "baltā lapa", jo grupā darbojās cilvēki, kuri gatavojās diplomdarbiem gleznošanā, gatavojās eksāmeniem Mākslas Akadēmijā. Es vēlējos strādāt akvareļu tehnikā, bet tā nedevās īsti rokā. Paura kungs iedeva eļļas krītiņus. Pamēģināju. Patika, un darbs, kāda klusā daba, izdevās. Pasniedzējs ieteica strādāt ar eļļas vai akrila krāsām. Tās esot manas tehnikas. Izvēlējos akrila krāsas. Tās mani pieņēma, un tā mums kopā reizēm izdodas kaut ko radīt. Gleznoju tikai tad, kad dvēsele pasauc. Vasarā ir dārzs, puķes, tāpēc gleznoju mazāk, bet citos gadalaikos pa kādam darbiņam top. Labi apzinos,  manām gleznām var piešķirt naivisma stila apzīmējumu, bet es taču neplānoju iekļūt mākslinieku spicē, manas gleznas - mirkļa impulsi. Man patīk šīm "sirds lāsītēm" piešķirt spilgtas, izteiksmīgas krāsas, lai radītais darbs uzlādē vispirms mani pašu, " mākslas pasaules noslēpumos dalās Inta.

                 Kad paskatāmies savā apkārtnē, redzam, ka daudzi cilvēki iegājuši rutīnā, apstājušies savā dvēseliskajā izaugsmē un tādēļ kļūst īgni, neapmierināti. Dvēsele ir tā, kura visu laiku alkst jaunus iespaidus, emocijas. Sabiedrībā valdošo stereotipu dēļ mēs bieži vien izliekamies, ka nedzirdam savu sirdsbalsi. Inta teic tā: "Ja cilvēks savā sirdī devis vietu Dievam, viņš nemeklēs apkārtējos tikai slikto. Vispirms viņš redzēs pozitīvo. Jebkura izaugsme notiek tikai caur pozitīvo. Visiem vajadzētu mācīties pozitīvās lietas regulāri nosaukt vārdos, pateikt otram komplimentu. Un noteikti jākāpj visām bailēm pāri, jo sevi vajag pilnveidot visu mūžu. Attīstībai brīvdienu nav."

                Maruta Avramčenko( Viļānu radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībniece, grāmatas "Skusteņš viejā" autore) ir bijusi lieciniece Intas pirmajiem nedrošajiem soļiem mākslas pasaulē: "Inta katrā gleznā ieliek citādu niansi. Neviens darbs neatkārtojas. Intas darbos valda liela dažādība, katrs atradīs kaut ko tieši savai sirdij. Ziedi, ainavas, kontrasti, klusās dabas. Man Intas gleznas patīk, un patīk tas, ka Inta spēj vienkārši uzdāvināt gleznu cilvēkam, kurš izteicis apbrīnu kādam darbam, atzinis, ka ļoti gribētu savās mājās šādu darbu. Gleznošanas sākums Intai nebija viegls. Vienu brīdi viņa bija sadomājusi atmest visam ar roku,  labi, ka bijām blakus tādi cilvēki, kuri pamanījām - Intai ir dotības. Iedrošinājām, uzmundrinājām, atbalstījām. Tagad patiess prieks, ka Intai sirds palīdz vairot pasaulē skaisto."

                Iespējams,   Inta Zepa būtu māksliniece, toties tad Viļāni būtu zaudējuši vienu uzņēmēju. Novēlēsim viņai radošo garu un daudzas iedvesmas dzirksteles!

 Iveta Dimzule