Iveta Dimzule
Saules glāstos atvēries,
Magoņu ugunskurs kvēl.
Viņš īrisus apskauj,
Viņš samtenes sedz,
Pa laikam lūkojas
Debesu akā.
Tas pasmeļ tur
Plašumu, drosmi,
Tas pasmeļ tur
Skurbumu ziediem...
Īsu brīdi kā apreibis kvēlo
Magoņu ugunskurs tavs.
Par akmeni būt!
Par akmeni būt,
Kur sīksta pīnija aug.
Par akmeni būt,
Līdzēt cipresei debesīs skriet,
Siltumu sakrāt un pamazām atdot.
Par akmeni būt,
Kurš mirušu miesu glabā un sveic,
Skaidru ūdeni dzemdē un skauj.
Par akmeni būt,
Kurš sargā cilvēkam gaitu,
Iet līdzi, kad būvējams ceļš.
Par akmeni būt,
Olīves auklēt, atstarot vīģēs,
Vīnogas sulīgas izaudzēt spēt.
Par akmeni būt,
Kurš saulainās makijas dunčos
Satver sauli un lustīgu garu.
Par akmeni būt,
Kurš mežrozes auklē.
Par akmeni būt,
Koku skeletus saudzīgi šūpot,
Par svētīgu namu cilvēkam tapt.
P.s. Autores fotogrāfijas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru