Pirmie dzejoļi tapuši vidusskolas gados. Bet nu jau ir piedzīvota ne viena vien publikācija gan laikrakstos "Rēzeknes Vēstis" un "Vietējā Latgales Avīze", gan arī vairākos dzejoļu krājumos un almanahos.
Šoreiz jūsu uzmanībai dzejolis, kurš tapis 2016. gada janvārī , kad pilsēta mirdzēja baltos sniegos, sals labi vien knieba gājēju pierēs un vaigos, bet Marutas dzīvokļa logos uzziedēja krāšņas leduspuķes.
ZĪMYS SOLTUMĀ
Soltums vokorā pīzajamās,
Viejs snīgpuorslys daņcī grīž.
Boltajūs tyvumūs un tuoļumūs
Viejputnis gaudodams blūdej.
Lūgs sasatryukst nu lauska puču,
I jimā sazīd bryndys snīguotus.
Lada kuorta kluoj i kluoj sovus puškus
I ik breidi tī teik puorgrūzeiti.
Sovu gaismu sprydzynuojūt ,
Mienesnīks sazapyn soltuma zeimiejumos.
I vyss dabasu kruosu spūdrums
Atspeid lada rokstu spīgeļūs.
P.s. Autores foto
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru