Kamēr māte tev ir klāt...

Ināras Svilānes foto

Līvija Liepdruviete

Tik gaiša dvēsele skrien pretī,

Tā baltus ceļus vēlas iet.

Ņem māte mīļām rokām,

Liek šūpulī un sargāt grib

No visām ciešanām un mokām.

Šīs zemes ceļi nav gludi, balti,

Tie putekļiem un smiltīm klāti.

Bet, kamēr māte tev ir klāt,

Par nedienām tu vari nedomāt.

Tavs ceļš kā linu dvielis klāsies,

Un mātes mīla līdzi ies.

*****

Bij laimes daudz tai dienā,

Kad kliedzienā vienā

Tu pieteici sevi;

Kad māte uz rokām pacēla tevi,

Lai rādītu saulei,

Lai rādītu pasaulei.

MÕTES VOLŪDA

Tei munas mōtes volūda,

Kas saulei leidza rūtoj.

Tei munas mōtes volūda,

Kas putnu dzīsmēs skaņ.

Tei tōļōk bārnim

Jōnūdūd ir maņ.

Tai sirdī jōskaņ,

Tai acīs jōmirdz.

Tik tai par sovu dzeivi

Es spēšu mōtei gandareit.