Ilzes Sondores foto
Павел Плотников
Как много пройдено тех дат,
что называем вехи жизни…
В них было всё: и дождь, и град,
круживших над моей отчизной.
Была метель, пожарищ дым,
всполохи молний, грозный гром,
собой пугающий экстрим…
Но был ещё родимый дом!
Он мне всегда уют дарил,
покой для сердца и души…
Где б ни был я, к нему спешил,
и отдыхал в его тиши.
В нём всё моё: моя семья,
знакомый запах и тепло…
Отсюда весточки друзьям –
гулянок времечко ушло!
2011. gada 1. marts
Как много пройдено...
Etiķetes:
Ilze Sondore,
Mūsu autori,
Pāvels Plotņikovs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
Visam pasaulē ir divas puses. Arī krāsām. Mums katram savulaik nācies saskarties ar zaļiem asniem, kas nes zīmi par dzīvību. Bet zaļa var...
-
Pavasaris ....Prieks par katru zaļu asniņu, smalku zāles stiebriņu, bet jo īpaši par žilbinoši baltajiem sniegpulkstenīšiem un koši zilajā...
-
Pavasara brīvlaikā mūsu bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas darbinieces un "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2016" eksperti ap...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru