Latvijas valsts, Latvijas pašvaldību un Bila&Melindas Geitsu fonda līdzfinansētais Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekts „Trešais tēva dēls” ir noslēdzies, bet nākotnes solījums, ar kādu tas noritējis, tikai sācis piepildīties. Visās 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās.
Viļānu pilsētas bibliotēka ir ne tikai grāmatu krātuve, bet arī rosīga, iedvesmojoša vide un apgaismes un kultūras centrs vietējai sabiedrībai. Bibliotēkas rīkotajos pasākumos - grāmatu dienās, mākslas izstādēs, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, dzejas pēcpusdienās u.c. - aizvien saista bibliotēkas darbinieku bagātīgā izdoma, izkoptā gaume un sirsnīgā, ieinteresētā attieksme pret cilvēkiem. Tiesa, tas lielā mērā ir bibliotēkas direktores Zelmas Tučes nopelns, nenogurstoši sadarbojoties ar vietējo pašvaldību un aktīvi iestājoties par bibliotēkas un iedzīvotāju vajadzībām savā pilsētā, savā novadā.
"Bezmaksas internets, modernās tehnoloģijas un kvalificēta personāla palīdzība cēluši gan Viļānu pilsētas bibliotēkas prestižu, gan darbinieku kvalifikāciju, gan piesaistījuši apmeklētājus,"uzsver Zelma Tuče.
Savukārt bibliogrāfe Anda Skrindževska norāda - šobrīd Viļānu pilsētas bibliotēka nodrošina informāciju, kas ir būtiska, lai bērni varētu sekmīgi darboties mūsdienu informācijas un zināšanu sabiedrībā, atzīstot, ka jaunatne tagad ir krietni vairāk orientēta uz internetu nekā uz iespieddarbu lasīšanu. Tas, protams, ir mīnuss, tomēr A.Skrindževska ir optimiste, jo uzskata, ka senās vērtības (iespieddarbi) neaizies zudībā: būs vieta grāmatai un žurnālam, būs internetam un datorpakalpojumiem. Apmeklējums Viļānu pilsētas bibliotēkā patiešām ir liels -dienā vidēji pie datoriem atrodas 20-30 pieaugušo, apmēram tikpat datorapmeklētāju ik dienas ir arī Bērnu nodaļā. Būtu vēl vairāk, ja būtu vairāk datoru, domā bibliotekāres. Pēc A.Skrindževskas stāstītā, bibliotēku apmeklē daudz bezdarbnieku, skolēnu un pensionāru, kuri krīzes apstākļos labprāt pavada lielu dienas daļu bibliotēkas draudzīgajā un intelektuālajā vidē. Turklāt daudzi cilvēki vairs nevar atļauties pirkt grāmatas un pasūtīt presi. Daudzi lūdz padomu, un bibliotekārēm ir gandarījums, ka visi apmeklētie kursi nav bijuši velti un viņas daudzos jautājumos var palīdzēt cilvēkiem.
"Man ir bijuši arī savi "skolēni", kurus šajos gados esmu apmācījusi darbam ar datoru," pieredzē dalās A.Skrindževska. "Tātad šis projekts ir milzīgs guvums mazpilsētu sabiedrībai, īpaši šeit, Latgalē - nabadzīgākajā Latvijas reģionā."
Viļānu pilsētas iedzīvotāju intereses un vajadzības ir ļoti daudzveidīgas. Tie patiešām ir veiksmes stāsti, ko projekta "Trešais tēva dēls" laikā piedzīvojuši ne tikai bibliotēkas apmeklētāji, bet arī paši bibliotekāri. Tagad projektā iegūtās zināšanas viņi turpina izmantot savā ikdienas dzīvē.
"Lai arī saspringts, tas bija ļoti interesants laiks," secina bibliogrāfe A.Skrindževska. Kāda pensionēta skolotāja savos cienījamos gados priekā staro, kad saņem Draugos.lv vai pa e-pastu kādu skaistu apsveikumu vai slaidrādi, un ir ļoti gandarīta, kad pati kaut ko aizsūta draugiem vai radiem vai pilnīgi patstāvīgi internetā nomaksā kārtējos rēķinus.
Cienījamā pedagoģe stāsta: "Sākumā gāja grūti, pat datorpele atteicās mani klausīt. Tomēr pamest visu pusceļā - tas nav manā dabā. Tā diendienā gāju uz bibliotēku, konsultējos un praktizējos. Neskatoties uz saviem 80 gadiem un vairs ne tik ideālo atmiņu, pašu vajadzīgāko sev esmu apguvusi: varu sarakstīties ar radiem un draugiem, nosūtīt apsveikumus svētkos, nomaksāt internetbankā rēķinus, pameklēt atbildes uz interesējošiem jautājumiem."
Bibliotēkas lasītāja Baiba projektu "Trešais tēva dēls" vērtē kā lielu ieguvumu vietējai sabiedrībai. To var salīdzināt ar plaši pavērtām durvīm uz nezināmo, jo tieši caur šo projektu ir pavērušās plašas iespējas iepazīt datoru arī tiem cilvēkiem, kuriem tas nav pieejams mājās un kuriem nav iespēju apmeklēt datorapmācības kursus, secina Baiba. Bibliotēkas darbinieces, viņasprāt, ir laipnas, izpalīdzīgas un zinošas, un Viļānu pilsētas bibliotēka viņai asociējas ar miera ostu, kurā cilvēks var atslēgties no ikdienas rūpēm. Ļoti jaukas ir vietējo cilvēku jaunrades darbu izstādes un dzejas pēcpusdienas, kurās ir iespēja baudīt mākslu un aizgūt arī kādu ideju.
""Internetā var sameklēt materiālus jebkuram dzīves gadījumam - apsveikuma vārdus, receptes, mācību materiālus utt. Informācija internetā ir svaigāka, tādēļ arī interesantāka. Vajadzības ir tik dažādas, ka tad, ja par internetu būtu jāmaksā, diez vai tik plašu informāciju būtu iespējams saņemt. Treškārt, arī e-pasta pieeja ir liels ieguvums - sevišķi tad, ja informācija jānosūta steidzami," domā bibliotēkas apmeklētāja Iveta.
Arī Pāvels par 2007. gadā piedāvāto iespēju apgūt datormācības pamatus Viļānu pilsētas bibliotēkā saka atzinīgus vārdus. Bibliogrāfes A.Skrindževskas zināšanas plus uzņēmība un prasmīgais darbs, mācot savus "skolēnus", devuši pozitīvus rezultātus. "Es atklāju brīnišķīgo interneta pasauli un tā milzīgās iespējas," spriež Pāvels.
Ir ļoti svarīgi, lai arī turpmāk pilsētu un pagastu bibliotēkas, tāpat kā skolas, būtu vietējās sabiedrības informācijas centri, kur jebkurš varētu ienākt un atrast vajadzīgo informāciju internetā. Kā uzskata Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieces, tādējādi itin sekmīgi var piesaistīt bibliotēkām vairāk jauniešu, jo pat tie, kurus sākumā varbūt piesaistītu tikai iespēja pasērfot internetā, ar laiku varētu kļūt arī par grāmatu un periodikas lasītājiem.
11.c klases skolēns Viktors vairākas reizes nedēļā iegriežas lasītavā, lai izmantotu bezmaksas internetu. "Grūti mūsdienās būtu iztikt bez interneta," viņš secina. "Bezmaksas interneta izmantošanas iespēja bibliotēkā man devusi plašas iespējas. Ar interneta palīdzību es sazinos ar saviem draugiem. Bieži skolā uzdod tādus uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama papildu informācija. To es parasti atrodu internetā. Ja manā dzīvē nebūtu interneta, tad tā būtu citāda un apgrūtināta, jo ar interneta palīdzību daudzas dažādas lietas var paveikt ātrāk."
Inese Matisāne
05.02.2010
Pilnu publikāciju lasiet interneta portālā http://www.lv.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru