Ināras Svilānes foto

  Veltījums Viļānu bibliotēkai

 Pāvels Plotņikovs /atdzejojusi Betija Berga/

Tas bija gados astoņdesmitajos

kad durvis

klusi cerot

vēri man

Tu pieņēmi

Es- palikt lēmu

Un šodien kavējoties mirkļos tālos

jo skaidri mana atzīšanās skan
 

Te Zelma

Anita un Anda

pār gara bagātībām valda

Te bērniem prieku dalīt steidzas

trīs Ināras

tas viņām veicas

Skrej’ jautri zēni

meitenītes

starp sapņiem pasaciņās tīties

un meklēt gaišo debessmalu

kas patiesībā atved mājup
 

Ar ko gan dārgas man šīs sienas?

Kas vilktin velk te vadīt dienas?

Es atbildēt sev pašam spēju-

te apkārt daudz ir draugu seju

Nav slēptu ambīciju

viltus

Ar vaļā acīm

vaļā sirdīm

uz lasītāju domu simtiem

tik nemāksloti

tīri

dzidri

te atvērtība būvē tiltus

Te saredz skaisto ikdienišķā

dod cilvēkiem

ne tur zem pūra

to sveci

gaismai

kura kuras
 

Pa vārtiem „Atļaujieties ienākt”

šeit aizskrien gadi mirklī vienā

un dzejas lūgsnā paceļ spārnos

vien mīlestību tērptu vārdos

Lūk tāda tu man mūžam būsi

Pēc tevis dvēselīte taujā
Caur gadiem uzticīgi klusi
Simts pateicību pielijusi
Deg mana atzīšanās saujās

11.2014