17.02.2023. Pasākums "Pastaiga pa Viļānu vēstures lappusēm", jo Viļāniem 95 gadi!

Radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieces

Viļāniem – 95.

Ar dzimšanas dienām ir dažādi. Kāds to gaida ar nepacietību, kāds jau pirms svētku dienas dodas prom no mājām. Arī ar dāvanām ir dažādi. Kādam tu zini, ko dāvināt, kādam – nē. Ko uzdāvināt savai pilsētai dzimšanas dienā? Viļānu bibliotēkā 17.februārī visi interesenti bija aicināti uz pasākumu “Mana dāvana Viļāniem”.

Pasākumu ievadīja bibliotēkas vadītāja Anita Dakule, viņa pasākuma dalībniekiem ļāva izstaigāt Viļānu vēstures stāstu, kura lappusēs ierakstīti slavenu novadnieku vārdi, kā arī gan skaisti un gaiši notikumi, gan skumju plīvurā tītas dienas. Un tad jau visi vienojāmies Viļānu himnas vārdu un melodijas maģijā. Šo skaisto brīdi papildināja Viļānu mūzikas un mākslas skolēnu dāvana Viļāniem. Jānis Gritāns un Kristaps Rimša kopā ar koncertmeistari Jeļenu Vesņinu ļāva baudīt dažādu raksturu muzikālos skaņdarbus.

Turpinājumā Viļānu novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Pigaškova visus pasākuma dalībniekus aicināja izdzīvot vairākas teikas par Viļāniem. Izrādījās – tās mēs zinām gandrīz labi! Vēl Anna Pigaškova mums lika pastrādāt arī intelektuāli, bija sagatavota viktorīna ar nopietniem un arī mazliet viltīgiem jautājumiem. Un tad jau – literātu dāvanas Viļāniem 95 gadu jubilejā! Vispirms savu dzeju lasīja Rikavas jauno literātu kopas “Dzejas garša” dalībnieki, turpinājumā skanēja radošās kopas “Atļaujies ienākt!” vārsmas. Un ne tikai! Evelīna Visocka dalījās atmiņās par to, kā Viļāni mainījušies vairāku gadu desmitu laikā. Laika rats izdzēsis seno pirti, ēdnīcu, kurā reiz varēja palutināt garšas kārpiņas ar mutē kūstošiem biezpiena plācenīšiem. Tāpat vēstures gaitu nav izturējis bagātais dzelzceļnieku veikals, dzelzceļa stacijas bufete, kur vienmēr bija pufīgi pončiki. Bet Evelīna arī aicināja novērtēt to, kā Viļāni top skaistāki.

Viļāniete Maruta Avramčenko ar lepnumu lasīja dzeju latgaliski, kā arī kā cieņas vērtu paraugu piesauca savu tēti ukrainieti, kurš dzīves laikā iemācījās ne tikai latviešu, bet arī latgaliešu valodu. Marutas darbi ir īpaši ar to, ka viņa ar lielu atbildību meklē pareizos latgaliešu valodas vārdus, no sirds cenšas mūsu novada valodu parādīt kā bagātu, labskanīgu, kā vērtību, kas ir noteikti saglabājama. Savukārt Natālija Jakušonoka dzeju lasa ne tikai izteiksmīgi, viņa ļauj sajust meditācijas noskaņu, ko dāvā vārdi, kuros izstāstīts Viļānu skaistums dažādos gadalaikos. Arī Natālija vārsmās ieskatījās Viļānu pārmaiņu vēsturē.

Un tad jau – mirklis pie tējas un kafijas tases, pie gardumiem, ko sarūpējušas bibliotēkas darbinieces. Mirklis sarunām, mirklis idejām nākotnes darbiem. Viļānu jubilejas gads tikko sācies. Ir laiks radīt un pasniegt vēl dāvanas pilsētai svētkos! Viļāniešu dzīvei jaunas krāsas dāvājis bibliomāts, kam līdzekļus ar projekta iespēju sameklēja Silvija Vecstaudža. Ar šo viņa nedomā apstāties, ir idejas, kuras jāizvērtē, jāpārdomā, lai bibliotēkas apkārtne un Viļāni iegūtu vēl kādu skaistu savas dzīves krāsu. Lai izdodas!

Iveta Dimzule.