Veldzēties kopīgi veidotā avotā.

Cilvēks var izturēt daudz. Viņš piemērojas dažādiem apstākļiem. Bet jebkuros apstākļos vienmēr dzīvas ir cilvēka pamatvajadzības: būt, mīlēt, augt – fiziski un garīgi. Cilvēks darbojas, lai apmierinātu šīs vajadzības. Cilvēku spēja tās apmierināt ir atkarīga no dažādiem faktoriem: vecums, vide, zināšanas, prasmes, vēlmes, paša cilvēka spējas un domubiedru esamība, atbalsts.

Pandēmijas laiks Viļānu radošajai kopai “Atļaujies ienākt!” bijis sarežģīts. Klātienes tikšanās bija tikai dažas. Satikāmies bibliotēkas emuāra lapās, kur tika publicētas mūsu pārdomas, dzeja, fotogrāfijas. Par šo laiku ir plāns veidot pieredzes un izjūtu stāstu vakaru tuvākajā nākotnē, bet marta beigās mēs tikāmies bibliotēkā, lai veldzētos kopīgi veidotajā iedvesmas avotā. Šajā reizē šķirstījām sava vairāk nekā desmit gadu veikuma lappuses. Atminējāmies konkursus, literārās pēcpusdienas, novada kultūras un vēstures izzināšanai  veltītos pasākumus: Ivana Koroļkova lasījumu dienas,  holokausta upuru piemiņai veltīto pasākumu, Viļānu literātu un mākslinieku  pēcpusdienu “Dvēseles valoda” un citus. Atminējāmies kopas dalībnieku grāmatu atvēršas svētkus, dalību projektos, kur ar Viļānu pašvaldības atbalstu tapa īpaši literāro un mākslas darbu kopkrājumi. Šis kopīgais darbs mūs visus bagātinājis gan intelektuāli, gan garīgi, sniedzis iedvesmu literāro darbu radīšanā un devis spēku ikdienas dzīvei. Pēc šīs emocionālās un gara bagātības mēs arī šoreiz nācām uz tikšanos.

Tikšanās laikā skanēja dzejas rindas par mieru, par cerību. Jefrosinija Belova ļoti sirsnīgi stāstīja par savu ciematu, kas, diemžēl, pamazām izmirst. Jefrosinija piesauca ticības un lūgšanu spēku, kas spēj apstādināt lielas nelaimes. Tā šobrīd visā Latvijā katru dienu plkst.13.00 ir visu labās gribas cilvēku tikšanās lūgšanā par mieru Ukrainā. Pietiek, ka mēs kopā noskaitām kaut “Tēvs mūsu!”.

Tikšanās laikā Līvija Liepdruviete skarbi un patiesi savās dzejas rindās piesauca slavenos padomju dziesmas vārdus “хотят ли русссские войны”, Maruta Avramčenko lasīja darbus par dzimtās puses skaistumu, kas var izzust vienā mirklī kara ārprāta dēļ. Evelīna Visocka runāja par dažādām dzīves niansēm, kas mums jāprot novērtēt. Reizēm cilvēks aizmirst, cik liela bagātība ir mierīgas debesis virs galvas un maize galdā.

Tikšanās izskaņā vienojāmies par nākamo tikšanos, tās tēmu pagaidām sabiedrībai neatklājam. Tikai pačukstēsim, ka būs gan nopietnā puse, gan nenopietnā. Un vēl – mēs vienojāmies cerībā, ka jaunā Viļānu vadība pratīs novērtēt Viļānu bibliotēkas kolektīva un radošās kopas “Atļaujies ienākt!” devumu kultūras dzīves bagātināšanā, spēs palīdzēt vismaz tikpat daudz, cik bija atbalsts no iepriekšējās vadības, kad bibliotēkas telpās varēja tikties Viļānu vidusskolas vairāku klašu skolēni interesantos pasākumos, radošajās darbnīcās, darbojoties kopā arī ar “Atļaujies ienākt!”, kad notika vērienīgi pasākumi kopā ar Viļānu mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, kad tapa unikālas grāmatas.  Kāds ne sevišķi intelektuāli bagāts indivīds teiks: “Kam tā bibliotēka? Labāk tur ierīkot spēļu zāli vai prieka māju!” Var jau dzīvot arī tā. Tikai gudrs cilvēks gan zina -  kur nav garīgās izaugsmes, tur sākas degradācija. Kur degradācija, tur ļoti viegli ienākt dažādai manipulēšanai, propagandai. Arī tai, kas var iznīcināt mūsu zemi. Vai mums to vajag?

Iveta Dimzule.

Autores foto.