Nedāviniet

Betija Berga

nedāviniet ziemā lilijas

baltie ziedzvani sniegam nepiestāv

vasaras tvanīgais reibums salā

kā Pelnrušķītes ikdiena

pēc pusnakts

ķirbji

žurkas

kurmji

un kristāla kurpītes

sekundes simtdaļā

ripo pa pakāpieniem

kā cerības

lai saķertu laimi

nobristām pēdām

pa sniegu silti

un tomēr

lilijas ziemā neiederas

princim pelnos dusoša meitene

ir un paliek vien sušķis

katram savs tuvums un tālums

augstums un zemums

katram sava pasaka

un pasakas beigas

happy endos nodeldēta paradīzes preambula

pārvēršas ziedzvanu post skriptumā

viss ir tieši tā kā tam jābūt

tēvocim Freidam taisnība

kā vienmēr