Novembra slapjdraņķis

Ināras Svilānes foto

Manā un tavā pilsētā jau kuro dienu pēc kārtas līst. Lietus lāses uz palodzēm un logu rūtīs apnicīgi dungo savu melanholisko meldiņu.
 Vēja plosīšanās, cenšoties noraut pēdējo krāšņo rudens lapu, drūmi padebeši, peļķes, dubļi un blāvi pelēkie toņi visapkārt...Tas viss ir  tik piederīgs novembra mēnesim. Parasti lielākajā daļā iedzīvotāju tas izraisa skumjas pēc aizgājušās vasaras un izauklē depresīvu noskaņu.
 Bet ir cilvēki, kas arī  nemīlīgā laikā prot iedegt sevī un apkārtējos prieka dzirksti. To droši varu apgalvot par radošās kopas "Atļaujies ienākt" dalībnieku Bruno  Baronski. Allaž labā garastāvoklī, allaž, kaut ko pie sevis dungodams, viņš ikdienā nes sevī jaunas muzikālas  un literārās ieceres, vienlaikus  dāsni dāvājot savu optimismu līdzcilvēkiem.
Mīļie emuāra draugi! Izlasiet Bruno Pavloviča 5.novembrī uzrakstītās dzejas rindas, un arī jums tiks kāds dzīvesprieka un laimes vitamīns!

Бруно Баронский

Что прекрасно и что интересно,
Непогода для нас хороша.
И деревья сверкают прелестно,
Блики луж, а поёт душа.

Кто зонты поднимает, кто ворот,
Кто бежит, кто бредёт кое- как,
Но мы знаем,что это наш город
И с другим не сравним никак.

Сколько разных имён и наречий-
Перечислить не в силах их я.
Мы любые приветствуем встречи.
Приезжайте! Мы- Латвия.

От души и поём, и танцуем,
Слышны песни на всех языках.
Только что на конях не гарцуем,
А любовь у всех на устах.