Mosties, dvēsele...

IVETA DIMZULE

Pavasara lietus

Līst lietus, vienkārši līst.

Bez "tu man, tad es tev"!

Vienkārši līst un modina zemi,

Ir sākums saulgriezei,

Sākums vasaras tveicei,

Rudens lietavām sūrām,

Ziemas baltajiem autiem.

Līst lietus, vienkārši līst.

Bez "tu man, tad es tev"!

Atkal un atkal sauc,

Cilvēka dvēseli mosties,

Izkāpt no čaulas un

Pasauli iekurt.

******

Dus apmulsis mežs

Vizbuļu jūrā,

Pie galotnēm sien

Debesu jūru.

Skaisti tā dzīvot-

Jūrām pa vidu,

Apjukt var pēdas,

Apjukt var sirds.

Uzkāps tad saknes

Debesis savīt,

Galotnes plienu

Par karogu cels.

Kad vari sev rast

Aizvēju jūrās,

Tavs pienācis laiks

Pasauli uzcelt.

P.s. Ināras Svilānes foto